Pietiek, lai pabarotu Latgali un Zemgali? Finanšu ministrija ir uz vēsturiska lēmuma sliekšņa

Tā sauktais izlīdzināšanas fonds mūsu valstī darbojas kopš 90. gadu otrās puses. Ideja ir tāda, ka tradicionāli bagātās pašvaldības dala savus nodokļu ieņēmumus ar nabadzīgajām pašvaldībām.

Realitāte ir tāda, ka bagāto paÅ¡valdÄ«bu ir daudzkārt mazāk nekā to, kas piesakās uz subsÄ«dijām no donorvalstÄ«m. Pirms administratÄ«vi teritoriālās reformas no 119 paÅ¡valdÄ«bām tikai 12 paÅ¡valdÄ«bas bija donori – RÄ«ga, Ventspils, RÄ«gas rajona paÅ¡valdÄ«bas (BabÄ«tes, Garkalnes, Mārupes, Ķekavas, Ropažu u.c.), kā arÄ« JÅ«rmala. Pēc reformas donoru skaits samazinājās lÄ«dz 5 paÅ¡valdÄ«bām no 43 paÅ¡valdÄ«bām.

Tajā pašā laikā summa, ko Rīga katru gadu pārskaita izlīdzināšanas fondā, ir palielinājusies. Ja pirms 5 gadiem galvaspilsēta pārskaitīja 70 miljonus, tad šogad tie ir jau aptuveni 110 miljoni! Skaidrs, ka šīs naudas, kas faktiski tiek izvilkta no galvaspilsētas nodokļu maksātāju kabatām, pietiktu visu Rīgas ielu un ceļu kārtējiem remontiem. Un atliktu vēl pietiekami daudz arī nākamajam gadam.

LÄ«dzÅ¡inējā izlÄ«dzināšanas fonda sistēma Å¡Ä·iet netaisnÄ«ga, tāpēc FinanÅ¡u ministrija ir gatava piedāvāt jaunu sistēmu, kas likvidētu rÄ«dzinieku un citu salÄ«dzinoÅ¡i turÄ«gu paÅ¡valdÄ«bu “aplaupÄ«Å¡anu”. Turpmāk paÅ¡valdÄ«bas saņems papildu lÄ«dzekļus no visiem nekustamā Ä«paÅ¡uma nodokļa maksājumiem, kā arÄ« no valsts subsÄ«dijām un dotācijām.

Jāatzīmē, ka tas pagaidām ir tikai projekts, un nav skaidrs, vai jaunā sistēma spēs kompensēt pašvaldībām trūkstošos līdzekļus. Realitāte ir tāda, ka daudzas pašvaldības šogad… to finanses dzied romānus! Rēzekne un Talsi ir gandrīz uz bankrota robežas un spiesti veikt taupības pasākumus.