Saeimas Latgales lietu apakškomisija, kuru vada Nacionālās apvienības deputāts Edmunds Teirumnieks, saņēma iesniegumu “Par Krāslavas Poļu pamatskolas darbību”.
Tajā Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs Rihards Stankevičs, kura faksimilizdevums ir tikai poļu valodā, “pauž dziļu satraukumu” par Krāslavas pašvaldības lēmumu slēgt grāfa Plātera vārdā nosaukto skolu.
Dokumentā teikts, ka skola, kas nosaukta dižciltīgā muižnieka, kurš bija Inflantijas valdnieks, vārdā, sāka darboties 1991. gadā tieši kā skola ar poļu mācību valodu.
“2002. gadā par Polijas nodokļu maksātāju naudu tika uzcelta jauna skolas ēka. Šeit strādā no Polijas atsūtītie skolotāji, un skolēni katru gadu brauc uz brīvdienu nometnēm Polijā.” Mācību process ir tikai multikulturāls, un ēkā atrodas arī Krāslavas Poļu savienības StrumeNi nodaļa.
“Slēdzot skolu,” R. Stankevičs uzrunā parlamentu. Stankevičs, “tas būs būtisks zaudējums ne tikai poļu izcelsmes cilvēkiem, bet arī Krāslavai kopumā”. Un te ir pārsteidzošais – neskatoties uz Poļu savienības piedāvāto palīdzību jauna direktora izvēlē, pašvaldība ir atteikusies no iestādes attīstības un tikai virzās uz tās likvidāciju.
“Demogrāfiskās problēmas reģionā,” uzskata Poļu savienība, ir īpaši akūtas. “Ilgstoši un arvien izteiktāk samazinās iedzīvotāju skaits, kas negatīvi ietekmē jaunu skolēnu uzņemšanu.
Pilsonības un migrācijas pārvaldes statistika liecina, ka poļi ir ceturtā etniskā grupa Krāslavas novadā: 2023. gada 1. janvārī viņu skaits bija 1263 cilvēki. Salīdzinājumam: Daugavpilī tā ir trešā grupa – 11 528 cilvēki. Tajā pašā laikā, pēc lsm.lv paustā direktora pienākumu izpildītājas Alenas Čiževskas teiktā, skolā ar 45 skolēniem strādā 22 darbinieki, no tiem 13 – 1.-4. līmeņa klasēs.
Skolēni ne tikai apgūst poļu valodu, vēsturi un kultūru, bet katru gadu Polijas valdība pirmklasnieku vecākiem izmaksā ap 150 eiro, un bērni saņem pilnu mugursomu ar skolas piederumiem. Varšava ir arī segusi izmaksas, kas saistītas ar visa skolai nepieciešamā iepirkšanu un pat komunālo pakalpojumu rēķiniem.
Stankēviča kungs, atsaucoties uz Krāslavas pierobežas atrašanās vietu, minēja arī argumentu, kas, viņaprāt, varētu pārliecināt Seima deputātus: “Tomēr skolas turpmāka pastāvēšana ir īpaši svarīga laikā, kad Ukrainā notiek Krievijas uzsākts karš. Agresorvalsts var izmantot skolas likvidācijas faktu informatīvajam karam pret Latviju un Poliju, un tas var negatīvi ietekmēt Polijas un Latvijas tautu labās divpusējās attiecības”.
Krāslavas pašvaldība tikmēr ir paziņojusi datus: skola izmaksā 150-170 tūkstošus eiro gadā, bet Polija 2022. gadā ir piešķīrusi 28 tūkstošus.
Skola neatbilst noteiktajam 70 skolēnu minimumam, kas nepieciešams skolas pastāvēšanai pierobežas reģionā. Tāpēc pašvaldības spriedums: slēgt!
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
