Prasība tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā, nodrošināt pircējiem iespēju norēķināties ar bezskaidru naudu, teorētiski skars aptuveni 1000 tirgotāju, taču faktiski šādu uzņēmumu skaits noteikti ir lielāks, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.
“Faktiski šobrīd daudziem uzņēmumiem ir posttermināļi, bet viņi tos neizmanto. Ietekme noteikti būs plašāka par 1000 uzņēmumiem. Pārsvarā tas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, jo lielajiem uzņēmumiem ar to problēmu nav. Pētījumi pat liecina, ka lielākā daļa lielo uzņēmumu priecātos, ja norēķinos aizliegtu skaidru naudu, jo tā ir milzīga izmaksu pozīcija,” sacīja Bogdanova.
Viņa norādīja, jo mazāks ir skaidras naudas apmērs ekonomikā, jo sarežģītāk ir starp legālajām skaidras naudas plūsmām paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes. Tādējādi kļūs dārgāk piedalīties ēnu ekonomikā tiem, kas to dara mērķtiecīgi un meklē šādas iespējas.
Bogdanova minēja, ka viens no iemesliem, kādēļ tirgotāji joprojām izvairās no bezskaidras naudas norēķinu piedāvāšanas klientiem, varētu būt ieradums. “Tas ir tāpat kā ar mobilo telefonu – tiklīdz sāc izmantot viedtālruni, nesaproti, kā varēji dzīvot ar podziņtelefonu. Te stāsts ir līdzīgs, tādēļ mēģinām uzņēmējus virzīt digitālajā virzienā,” viņa sacīja.
Jau vēstīts, ka grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai efektīvāk uzraudzītu skaidras naudas apriti un veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos, līdz 4.septembrim ir nodoti publiskajai apspriešanai, bet pēc tam tos skatīs valdība un Saeima.
Bez prasībām tirgotājiem ar grozījumiem Ministru kabinetam tiks deleģēts arī noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.
Šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad ir iesniedzama sliekšņa deklarācija. Turpmāk VID saņems informāciju par visiem skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 eiro.
Tāpat plānotie grozījumi paredz, ka kredītiestāžu un pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā būs pienākums sniegt informāciju VID par klientu – fizisku personu – skaidras naudas darījumiem, ja to kopējā summa gadā pārsniegs 7000 eiro.
Šobrīd VID saņem informāciju par tām fiziskajām personām, kuru kontu iepriekšējā gada apgrozījuma summa pārsniedz 15 000 eiro.
Tādējādi informācija par skaidras naudas iemaksām kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju ļaus daudz efektīvāk identificēt izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus un savlaicīgi tos novērst, atzīmē Finanšu ministrijas pārstāvji.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.