Lasīšanas Laiks:3 Minute(-s), 17 Sekunde(-s)

Pret vienu no Leona Rusiņa lietas uzraugošajiem prokuroriem bažās par iespējamu vardarbību savulaik bijusi noteikta pagaidu aizsardzība, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesa pirms vairākiem gadiem lēmusi, ka vienam no Rusiņa kriminālprocesu uzraugošajiem prokuroriem kā atbildētājam nosakāma pagaidu aizsardzība pret vardarbību.

Civilprocesa likumā teikts, ka, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām, tiesa pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Likums paredz vairākus pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, piemēram, pienākumu atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, aizliegumu atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju vai aizliegumu atbildētājam uzturēties noteiktās vietās.

Aģentūrai LETA zināms, ka 2017.gadā tiesa prokuroram kā atbildētājam noteikusi pagaidu aizsardzību pret vardarbību. To apstiprināja arī prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Tā brīža prokuratūras vadībai bija zināms fakts par tiesas nolēmumu saistībā ar pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Toreiz veikta prokuratūras pārbaude par apstākļiem, kas saistīti ar tiesas lēmumu.

Pēc pārbaudes 2017.gada novembrī pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu, jo izdarītajā nodarījumā netika konstatēts noziedzīgs nodarījuma sastāvs, norādīja Eiduka.

Rusiņa lietās bija vairāki uzraugošie prokurori. Eiduka apliecināja, ka patlaban tiek veikta apjomīga un skrupuloza prokuratūras pārbaude saistībā ar uzraugošo prokuroru rīcību. Savukārt konkrētā prokurora gadījumā iepriekš veiktās pārbaudes materiāli tiks vērtēti kopsakarībā ar šīs pārbaudes materiāliem.

Nogalinātās advokāte Anna Nore pagājušajā nedēļā Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” paudusi uzskatu, ka Rusiņa darbībās policija un arī prokuratūra neredzēja notiekošā kopainu, lai gan iesniegumi no cietušās nāca bieži un intensīvi. Nore stāstīja, ka abas ar nogalināto nolēmušas vērsties arī pie ģenerālprokurora Jura Stukāna, cerot, ka viņš kā prokuratūras augstākā amatpersona ieraudzīs notiekošā kopainu un to, cik bīstamā situācijā ir nonākusi sieviete.

Stukāna vietā cietusī saņēmusi atbildi no aģentūras LETA minētā prokurora, kurš norādījis, ka kriminālpārkāpumu lietās, atšķirībā no kriminālnoziegumu lietām, tiesiskās aizsardzības līdzekļus nevar piemērot.

Nore kā cietušās advokāte runājusi ar prokuroru, sakot, ka sieviete ir traģiskā situācijā un izjūt dzīvnieciskas bailes no vajātāja. “Teicu, prokuror, tā ir ļoti nopietna lieta, nu, lūdzu, kaut ko dariet! Atbilde bija, ka šādi mīlnieki, viņi jau tikai draud, viņi neko nedara.”

Amatpersonu deklarācijas liecina, ka aģentūras LETA minētais prokurors ir pieredzējis likumsargs. Pirmā redzamā deklarācija par 2000.gadu liecina, ka viņš tobrīd bijis izziņas inspektors Valsts policijā, vēlākajos gados – kriminālpolicijas inspektors, bet 2008.gadā sācis strādāt prokuratūrā.

16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” svētdien vēstīja, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022.gada 18.februārī pie iepirkšanās centra “Sēlija”. Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.

Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi – viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču “tas neko nedeva”. Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka “viens nepareizs solis, un viss būs pagalam”, proti, ka viņa var būt nākamais upuris.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai “pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli”. Ruks uz šo gadījumu aicināja skatīties plašāk, proti, būtu nepieciešams veikt grozījumus likumos, kas paredzētu bargāku atbildību par gadījumiem, kad persona nepilda jau tiesas noteiktos pienākumus.

Saistībā ar Rusiņa meklēšanas pasākumiem pirms bijušās dzīvesbiedres slepkavības amatu nāksies zaudēt Valsts policijas Austrumzemgales iecirkņa (bijušā Jēkabpils iecirkņa) priekšniekam Rolandam Bērziņam.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post Notiek darbs pie Būtisko zāļu saraksta izveides
Next post Latviju šķērso aukstā atmosfēras fronte, strauji paliks vēsāks