Pret Rusiņa lietas uzraugošo prokuroru bažās par iespējamu vardarbību reiz bijusi noteikta pagaidu aizsardzība

Pret vienu no Leona Rusiņa lietas uzraugošajiem prokuroriem bažās par iespējamu vardarbību savulaik bijusi noteikta pagaidu aizsardzība, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesa pirms vairākiem gadiem lēmusi, ka vienam no Rusiņa kriminālprocesu uzraugošajiem prokuroriem kā atbildētājam nosakāma pagaidu aizsardzība pret vardarbību.

Civilprocesa likumā teikts, ka, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām, tiesa pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Likums paredz vairākus pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, piemēram, pienākumu atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, aizliegumu atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju vai aizliegumu atbildētājam uzturēties noteiktās vietās.

Aģentūrai LETA zināms, ka 2017.gadā tiesa prokuroram kā atbildētājam noteikusi pagaidu aizsardzību pret vardarbību. To apstiprināja arī prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Tā brīža prokuratūras vadībai bija zināms fakts par tiesas nolēmumu saistībā ar pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Toreiz veikta prokuratūras pārbaude par apstākļiem, kas saistīti ar tiesas lēmumu.

Pēc pārbaudes 2017.gada novembrī pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu, jo izdarītajā nodarījumā netika konstatēts noziedzīgs nodarījuma sastāvs, norādīja Eiduka.

Rusiņa lietās bija vairāki uzraugošie prokurori. Eiduka apliecināja, ka patlaban tiek veikta apjomīga un skrupuloza prokuratūras pārbaude saistībā ar uzraugošo prokuroru rīcību. Savukārt konkrētā prokurora gadījumā iepriekš veiktās pārbaudes materiāli tiks vērtēti kopsakarībā ar šīs pārbaudes materiāliem.

Nogalinātās advokāte Anna Nore pagājuÅ¡ajā nedēļā Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumā “Kas notiek Latvijā?” paudusi uzskatu, ka Rusiņa darbÄ«bās policija un arÄ« prokuratÅ«ra neredzēja notiekošā kopainu, lai gan iesniegumi no cietušās nāca bieži un intensÄ«vi. Nore stāstÄ«ja, ka abas ar nogalināto nolēmuÅ¡as vērsties arÄ« pie Ä£enerālprokurora Jura Stukāna, cerot, ka viņš kā prokuratÅ«ras augstākā amatpersona ieraudzÄ«s notiekošā kopainu un to, cik bÄ«stamā situācijā ir nonākusi sieviete.

Stukāna vietā cietusī saņēmusi atbildi no aģentūras LETA minētā prokurora, kurš norādījis, ka kriminālpārkāpumu lietās, atšķirībā no kriminālnoziegumu lietām, tiesiskās aizsardzības līdzekļus nevar piemērot.

Nore kā cietušās advokāte runājusi ar prokuroru, sakot, ka sieviete ir traÄ£iskā situācijā un izjÅ«t dzÄ«vnieciskas bailes no vajātāja. “Teicu, prokuror, tā ir ļoti nopietna lieta, nu, lÅ«dzu, kaut ko dariet! Atbilde bija, ka šādi mÄ«lnieki, viņi jau tikai draud, viņi neko nedara.”

Amatpersonu deklarācijas liecina, ka aÄ£entÅ«ras LETA minētais prokurors ir pieredzējis likumsargs. Pirmā redzamā deklarācija par 2000.gadu liecina, ka viņš tobrÄ«d bijis izziņas inspektors Valsts policijā, vēlākajos gados – kriminālpolicijas inspektors, bet 2008.gadā sācis strādāt prokuratÅ«rā.

16.aprÄ«lÄ« Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. SlepkavÄ«bu pastrādāja viņas bijuÅ¡ais vÄ«rs Rusiņš, kurÅ¡ mēneÅ¡iem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – nolēmuma par aizsardzÄ«bu pret vardarbÄ«bu nepildÄ«Å¡anu.

Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jums “de facto” svētdien vēstÄ«ja, ka letālais uzbrukums aprÄ«lÄ« nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstÄ«juÅ¡i, ka uzbrukums noticis arÄ« 2022.gada 18.februārÄ« pie iepirkÅ¡anās centra “Sēlija”. Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikuÅ¡as skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.

LÄ«dzÄ«gas problēmas radušās arÄ« citai Rusiņa bijuÅ¡ajai dzÄ«vesbiedrei, kuru arÄ« viņš pēc izÅ¡Ä·irÅ¡anās sācis terorizēt. ArÄ« Å¡Ä« sieviete uzsvērusi, ka no tiesÄ«bsargiem gaidÄ«to palÄ«dzÄ«bu Ä«sti nav saņēmusi – viņa rakstÄ«jusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesÄ«bsargam, taču “tas neko nedeva”. Sieviete paÅ¡laik cenÅ¡as neatklāt savu dzÄ«vesvietu, jo baidās, ka “viens nepareizs solis, un viss bÅ«s pagalam”, proti, ka viņa var bÅ«t nākamais upuris.

Valsts policijas priekÅ¡nieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai “pārliecinātos, ka policisti ir rÄ«kojuÅ¡ies atbilstoÅ¡i normatÄ«vajam regulējumam, pietiekoÅ¡i aktÄ«vi un profesionāli”. Ruks uz Å¡o gadÄ«jumu aicināja skatÄ«ties plašāk, proti, bÅ«tu nepiecieÅ¡ams veikt grozÄ«jumus likumos, kas paredzētu bargāku atbildÄ«bu par gadÄ«jumiem, kad persona nepilda jau tiesas noteiktos pienākumus.

Saistībā ar Rusiņa meklēšanas pasākumiem pirms bijušās dzīvesbiedres slepkavības amatu nāksies zaudēt Valsts policijas Austrumzemgales iecirkņa (bijušā Jēkabpils iecirkņa) priekšniekam Rolandam Bērziņam.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.