Lai atjaunotu kÄdreizÄjo mazo zÄ«riÅu Sternula albifrons populÄciju, no 1. maija lÄ«dz 31. jÅ«lijam apmeklÄtÄjiem slÄdz Gaujas, Ķikana un Irbes grÄ«vu. Mazie zÄ«riÅi ligzdas ierÄ«ko liedaga smiltÄ«s un ligzdoÅ¡anas laikÄ ir ļoti jutÄ«gi pret cilvÄku, jo Ä«paÅ¡i suÅu, radÄ«to traucÄjumu, kas negatÄ«vi ietekmÄ perÄÅ¡anu, mazuļu audzinÄÅ¡anu un sugas populÄciju.
TÄ kÄ liedaga smiltis Å¡iem putniem ir vienÄ«gÄ mÄjvieta un ligzdoÅ¡anas vieta, jau otro gadu Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvalde (pÄrvalde) atpÅ«tniekus, laivotÄjus, makÅ¡Ä·erniekus aicina atpÅ«tai un pastaigÄm izvÄlÄties citas liedaga zonas vai iepazÄ«t jaunas vietas.
âIkgadÄjie piekrastes putnu monitoringi liecina, ka Å¡obrÄ«d Latvijas teju 500 km garajÄ jÅ«ras piekrastÄ ligzdo mazÄk nekÄ 100 mazo zÄ«riÅu pÄru. To skaits diemžÄl turpina samazinÄties, tÄpÄc LatvijÄ suga ir kritiski apdraudÄta. Pateicoties vairÄku paÅ¡valdÄ«bu ieinteresÄtÄ«bai atjaunot mazo zÄ«riÅu populÄciju savÄ novadÄ, esam slÄguÅ¡i trÄ«s potenciÄli labvÄlÄ«gÄkÄs vietas ar piemÄrotu dzÄ«votni Å¡iem putniem.”
“Ja izdosies atjaunot Å¡o teritoriju pievilcÄ«bu mazo zÄ«riÅu ligzdoÅ¡anai, tiem lÄ«dzÄs ligzdos arÄ« citas liedagÄ mÄ«toÅ¡Äs sugas, piemÄram, upes un smilÅ¡u tÄrtiÅi, upes un jÅ«ras zÄ«riÅi, kÄ arÄ« jÅ«ras žagata,â skaidro pÄrvaldes Dabas aizsardzÄ«bas departamenta direktore Gita Strode.
AgrÄk Gaujas un Irbes grÄ«vÄs fiksÄtas nozÄ«mÄ«gas mazo zÄ«riÅu kolonijas. Gaujas grÄ«vÄ suga pÄdÄjo reizi mÄÄ£inÄja ligzdot 2010. gadÄ.
TaÄu lÄ«dz ar cilvÄku skaita palielinÄÅ¡anos un brÄ«vÄ vaÄ¼Ä palaistu suÅu klÄtbÅ«tni putni šo teritoriju ligzdoÅ¡anai vairs neizvÄlas.
PÄtÄ«jumi liecina, ka putni cilvÄku savÄ tuvumÄ uztver kÄ draudu, tÄdÄļ pieauguÅ¡ie putni pamet ligzdas, savukÄrt mazuļi bÄgot noklÄ«st no vecÄkiem. Ar laiku putni pamet agrÄk izvÄlÄtÄs teritorijas, vairs nedÄj olas un neaudzina mazuļus, kÄ rezultÄtÄ sarÅ«k sugas populÄcija. SavukÄrt pludmalÄ ligzdojoÅ¡o putnu mazuļi ir ligzdbÄgļi, kas drÄ«z pÄc izÅ¡Ä·ilÅ¡anÄs pamet ligzdu un seko saviem vecÄkiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi Å¡ajÄ laikÄ nelido, tie veikli pÄrvietojas pa zemi, tÄdÄļ var kļūt par vieglu medÄ«jumu suÅiem.
Jau pÄrn, kad pirmo reizi tika veikts Å¡is pilotprojekts, varÄja novÄrot atseviÅ¡Ä·us putnu pÄrus, kas viesojÄs, barojÄs un izpÄtÄ«ja norobežotÄs grÄ«vas teritorijas. VisticamÄk, Å¡ogad vÄl nevarÄs redzÄt viÅus ligzdojam Å¡ajÄs grÄ«vÄs, jo vispirms mazajiem zÄ«riÅiem jÄatgÅ«st uzticÄ«ba Å¡Ä«m teritorijÄm kÄ labÄm ligzdoÅ¡anas vietÄm.
2022. gadÄ pÄrvaldes inspektori regulÄri apsekoja norobežotÄs grÄ«vas. Pateicoties sabiedrÄ«bas izpratnei un vÄlmei atbalstÄ«t dabas daudzveidÄ«bas atjaunoÅ¡anu, apzinÄta aizlieguma neievÄroÅ¡ana tika konstatÄta tikai atseviÅ¡Ä·os gadÄ«jumos.
Pludmales norobežoÅ¡ana veikta ar pÄrvaldes Ä«stenotÄ LIFE REEF jeb âJÅ«ras aizsargÄjamo biotopu izpÄte un nepiecieÅ¡amÄ aizsardzÄ«bas stÄvokļa noteikÅ¡ana Latvijas ekskluzÄ«vajÄ ekonomiskajÄ zonÄâ projekta lÄ«dzfinansÄjumu. LIFE REEF projekta laikÄ Baltijas jÅ«ras akvatorijÄ plÄnots kartÄt un izpÄtÄ«t Eiropas SavienÄ«bas nozÄ«mes Ä«paÅ¡i aizsargÄjamos jÅ«ras biotopus “Smilts sÄkļi jÅ«rÄ” un “AkmeÅu sÄkļi jÅ«rÄ” 4116 km² platÄ«bÄ. PlaÅ¡Äka informÄcija pieejama LIFE REEF interneta vietnÄ.