Septembra beigās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīja desmit miljonus eiro, lai Nacionālais veselības dienests varētu segt rēķinus, kas saņemti par Latvijas iedzīvotāju ārstēšanu citās Eiropas Savienības valstīs un kuriem jau drīzumā ir nomaksas termiņš. Taču kopumā neapmaksāta ir trīsreiz lielāka summa. Veselības ministrijas budžetā šim nauda nebija ielikta, bet, to neatrodot, būtu bijis jārēķinās ar soda procentiem vairāk nekā 350 tūkstošu apmērā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.
Pēc ārstu konsilija lēmuma ārstēšanu ārpus Latvijas pagājušajā gadā saņēma 31 bērns, šogad līdz šim – 27 bērni. Tie vienmēr ir pacienti ar retām saslimšanām, un tie ir pakalpojumi, kas Latvijā nav pieejami vai ko nav pamata šeit attīstīt, ņemot vērā pieprasījumu.
“Tie lielākie piemēri ir bērni, kas ir onkoloģijas pacienti, kas brauc terapijas saņemšanai, kas ir hematopoētisko [asinsrades] cilmes šūnu transplantācija vai arī, piemēram, bērni, kuriem ir nepieciešamas kādas ļoti komplicētas operācijas un kas ir patiešām ļoti retas. Piemēram, iedzimto sirdskaišu gadījumā, tad arī šādi bērni saņem iespēju doties saņemt pakalpojumu ārzemēs,” raidījumam “De Facto” sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Zane Straume.
Video: “De Facto” sižets
Un arī pieaugušo ārstēšanai līdzīgās situācijās palīdzību sniedz citās dalībvalstis. To saskaņo ar Nacionālo veselības dienestu, kas izdod speciālu S2 veidlapu un arī apmaksā rēķinus. Taču ar to apmaksu neiet tik gludi, un Latvija septembrī nebija apmaksājusi citu valstu piestādītos rēķinus 32 miljonu eiro apmērā, no kuriem trešdaļa jānomaksā šogad. Piektdaļa no šīs summas (6,62 mlj) ir jau minētā plānveida palīdzība. Vēl 39% (12,66 mlj) veido neatliekamās palīdzības pakalpojumi, kas sniegti Latvijas iedzīvotājiem citviet Eiropā. Savukārt 40% (12,82 mlj) jāmaksā par veselības aprūpes pakalpojumiem tiem, kuri dzīvesvietu deklarējuši kādā citā Eiropas valstī.
| Iemesls | Summa | Procenti |
| Dzīvesvieta citā ES valstī | 12 822 539 | 40% |
| Plānveida palīdzība | 6 620 510 | 21% |
| Neatliekamā palīdzība (EVAK) | 12 667 003 | 39% |
| Kopā | 32 110 053 | 100% |
Dati: NVD
“Kārtība, kas pie mums notiek, kuru mēs visi kontrolējam, un tās cilvēku tiesības uz pakalpojuma saņemšanu – tās nav grozāmas,” uzsver Nacionālā Veselības dienesta Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Andreta Līvena.
Valdībai iesniegtais dokuments liecina, ka vislielākā rēķinu kopsumma saņemta no Vācijas (10,4 mlj), kam seko Lietuva (5,23 mlj), Lielbritānija (4,95 mlj), Zviedrija (1,83 mlj), Francija (1,51 mlj), Īrija (1,2 mlj) un Spānija (1 mlj).
Piemēram, uz Lietuvu un Vāciju visvairāk sūta Latvijas pacientus, kuriem šeit nav atbilstošas terapijas. “Tā karte ir diezgan raiba – tādiem individuāliem bērniem, un tur ir gan Somija, gan Polija, gan arī Šveice, bet laikam tie biežākie virzieni patiesi ir arī tiešām Lietuva – tie ir mūsu onkoloģijas pacienti, kuri dodas uz turieni, vai arī Vācija, ar kuru mums ir sadarbība, pie kam divpusējā sadarbība – mēs sūtam atsevišķus pacientus iedzimto sirdskaišu grupā uz Berlīnes klīniku, bet man liekas tā labā lieta, ko mēs darām, ka mēs aicinām arī speciālistus šeit uz Latviju,” saka Straume.
Apvienotajai Karalistei, Īrijai un Spānijai lielu daļu maksājumu veido rēķini par tur dzīvojošiem Latvijas pensionāriem – konstanta summa par katru tur deklarēto, aptuveni pieci līdz desmit tūkstoši eiro gadā par katru, neatkarīgi no saņemto pakalpojumu apjoma. Nosauktajās trīs valstīs šogad deklarēti 408 mūsu pensionāri. Daudz senioru ir arī Vācijā, bet tā rēķinus sūta atbilstoši izmantotajiem pakalpojumiem.
“Visus šos gadus, kamēr mēs esam bijuši Eiropas Savienībā, varbūt pašos pirmajos gados tās naudas pietika, bet principā, kopš 2008. gada krīzes vienmēr tā nauda ir bijusi… Kaut kādi parādi ir bijuši, tikai vienkārši nebija tie soda procenti. Tas nozīmē, ka visu laiku ir prasīts un visu laiku ir pamatots. Tas nozīmē, ka mēs esam jau tagad, 20 gadus, jau ietrenējušies tos pamatojumus visos virzienos. Un tā kā vienīgā lieta ir ielikt to naudu budžeta bāzē,” saka Andreta Līvena.
Lai arī no ārvalstīm saņemto rēķinu kopsumma pēdējos gados vienmēr pietuvojusies divdesmit miljoniem eiro, Veselības ministrijas pamata budžetā šiem mērķiem ieliktā summa nav mainījusies kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Tas ir pusotrs miljons eiro (1 512 965 eiro) gadā. Trūkstošo sedz – kā nu sanāk. Šogad septembrī valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem iedalīja desmit miljonus eiro, lai samaksātu tos rēķinus, kam termiņš ir līdz gada beigām.
“Pamatbudžeta droši vien, pirmkārt, tas nebija visus šos gadus nopietni uztverts, ņemot vērā, ka tajā brīdī, kad bija negatīvas Eiropas aizdevumu likmes, tad mums nebija jāmaksā soda naudas par šiem rēķiniem. Savukārt tagad, mainoties situācijai, pēdējos divus gadus par šo summu var uzrēķināt sodu, un tad saprotams, ka tas nav tikai nesamaksāts rēķins, bet tas ir arī augoša izdevumu pozīcija, kurai būs vēl jāpieliek klāt,” saka VM valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins,
Tā kā procentu likmes aizvien ir augstas, aprēķināts, ka kavēšanās Veselības ministrijai soda procentos vien var izmaksāt vairāk nekā 350 tūkstošus eiro. Līdz šim soda naudu uzrēķinājusi vien Polija – nepilnus piecsimt eiro. Uz rēķinu nomaksu strikti skatās arī Lietuva, kas gan sūtot atgādinājumus par iespējamu kavējumu. Pacientu aprūpi gausie norēķini nav ietekmējuši.
Mēģinājums šos maksājumus iekļaut budžeta bāzē vai vismaz prioritāšu sarakstā, kārtējo reizi cietis neveiksmi. “To šogad mēs bijām pozicionējuši kā vienu no ļoti augstām prioritātēm. Tieši tādēļ, ka izvēles nav. Bet mēs visi zinām, ka valdība bija spiesta pieņemt lēmumu virzīties un koncentrēties tikai uz drošības pasākumiem. Un, ņemot vērā, ka šis nekvalificējas kā drošības pasākumus, mēs no saraksta bijām spiest izsvītrot,” saka Kņigins.
Nākamā gada valsts budžets nodots Saeimas Budžeta komisijai, lai to gatavotu uz galīgo lasījumu decembra sākumā. Arī šīs komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) pārmaiņas nesola. “Es domāju, ka tas ir saistīts ar pieprasījumu, finansējumu, un finansējuma piedāvājumu izvērtē Veselības ministrija. Un Veselības ministrija, pieprasot 1,5 miljonus, pārējos līdzekļus novirza citām programmām svarīgām. Ja [šim] pieprasīs 20 miljonus, tad par 18,5 miljoniem būs mazāk līdzekļu novirzāmi programmām. Bet arī ir prakse vai pieredze, ka nepildās budžets citās programmās citās nozarēs un tad mēs kompilējam šo lietu,” saka Reirs.
Veselības ministrija plāno no iekšējiem resursiem pārdalīt vēl aptuveni pusotru miljonu eiro, lai segtu rēķinus, kuri jāapmaksā nākamā gada sākumā.
Budžeta veidotāji šim gadam bija rezervējuši līdzekļus neparedzētiem gadījumiem 119 miljonu apmērā, no kuriem līdz septembra beigām bija iztērēta aptuveni ceturtā daļa. Nākamgad šai budžeta ailē ieplānots par deviņiem miljoniem mazāk.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.