Latvijā šobrīd novērojama salīdzinoši reta dabas parādība – naksnīgie mākoņi, ko dēvē arī par mezosfēras mākoņiem.
Tos var redzēt tikai krēslas laikā un tikai mērenajos un polārajos platuma grādos.
Tos vislabāk var redzēt vasarā starp 50° un 60° platuma grādiem gan ziemeļu, gan dienvidu puslodē. Lai šie mākoņi veidotos, temperatūrai mezosfērā jānoslīd vismaz līdz -125 grādiem.
Tie ir augstākie mākoņi Zemes atmosfērā – 80 līdz 100 km augstumā (tuvu pieņemtajai kosmosa robežai) un ir redzami tikai Saules apgaismojumā, atrodoties zem horizonta. Mākoņi dienas laikā nav redzami pārāk spilgtas gaismas dēļ. Tās ir tik caurspīdīgas, ka dienas laikā caur tām spīd ne tikai Saule, bet arī Mēness un zvaigznes.
Noktilucenti mākoņi netiek uzskatīti par normāliem troposfēras mākoņiem, galvenokārt tāpēc, ka tie atrodas aptuveni 82 km virs zemes virsmas – mezosfērā. Tiek uzskatīts, ka noktilucenti mākoņi sastāv no sīkiem ledus kristāliem. Tos ir grūti izpētīt, jo tie ir par augstu zemes tehnoloģijām, bet par zemu kosmosa tehnoloģijām.
Latvijā naksnīgo mākoņu sezona ilgst no pašām maija beigām līdz augusta sākumam, bet otrpus ekvatora – no decembra līdz janvārim. To izskatu ir gandrīz neiespējami paredzēt.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.