Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā no šodienas līdz 11.jūnijam būs skatāma Purvīša balvas izstāde, aģentūru LETA informēja LNMM pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.
Viņa norāda, ka ekspozīciju veido glezniecības, tēlniecības, instalāciju, foto un videomākslas kopums, ko radījuši astotajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2021. un 2022.gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie seši mākslinieki un autoru kolektīvi – Evelīna Deičmane, Ance Eikena, Kristaps Epners, Daiga Grantiņa, Darja Meļņikova, Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs.
Kopumā Purvīša balvas 2023.gada fināla atlasei tika nominēts 21 mākslinieks vai mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.
Deičmane balvai nominēta par izstādi “Dejorgāns / Tanzorgan” Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”, kas bija apskatāma no 2022.gada 4.novembrim līdz šī gada 31.janvārim. LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule nominācijas pamatojumā norāda, ka māksliniece stāsta par skarbiem notikumiem caur savu ķermenisko pieredzi, bet pāri visam prieks par iespēju dzīvot un būt kustībā.
“Uzskatu, ka nomināciju pamato Deičmanes spēja radīt vienlaikus intīmu un ievelkošu, kā arī eksistenciālu pieredzes telpu, varētu teikt, ka izstādei piemīt kas terapeitisks”, pauž Birzaka-Priekule.
Eikena balvai nominēta par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs” mākslas telpā “Brīvība”, kas bija apskatāma no 2021.gada 10.decembra līdz 2022.gada 8.janvārim. Birzaka-Priekule nominācijas pamatojumā akcentē, ka mākslinieces izstāde ir atkailinošs stāsts par viņas attiecībām ar tēvu alkoholiķi, kas plašākā kontekstā liek domāt par postpadomju valstu alkoholisma problēmu, kā arī par iemesliem, kas noveduši pie tā, ka tik daudzām Latvijas ģimenēm ir līdzīga pieredze.
“Uzskatu, ka nomināciju pamato Ances spēja un drosme sava tēta tēlā iekodēt vientulības, izolētības, atsvešinātības un dzīves monotonuma sajūtu, pielaist skatītāju tik tuvu traumai un vienlaikus arī neizmērojamajai mīlestībai, ka kļūst neērti un nedaudz pat kauns,” uzsver mākslas zinātniece.
Epners balvai nominēts par darbu “Maslova bijušajā “Rīgas biržas” bankas ēkā” festivālā “Survival Kit 13, kas bija skatāms no 2022.gada 3.septembra līdz 16.oktobrim. Birzaka-Priekule nominācijas pamatojumā uzsver, ka Epnera darba pamatā ir ilgstoša pētniecība par Vecticībnieku kopienu Maslovā, Latgalē.
“Apbrīnojama ir mākslinieka spēja piekļūt slēgtajai un aizmirstajai kopienai, kas pastāv kaut kur ļoti tālu no mūsu skatiena. Galarezultātu gribētos nodēvēt par video dzejoli, kurā autoram izdevies notvert pārlaicīguma sajūtu, kurā vienlīdz vērtīgs ir gan sakrālais mantojums, gan cilvēks, kas to tur vērtē,” komentē izstāžu kuratore Birzaka-Priekule.
Grantiņa balvai nominēta par personālizstādi “Lauka telpa” Mākslas muzejā “Rīgas birža”, kas bija apskatāma no 2022.gada 7.maija līdz 31.septembrim. Mākslas kritiķis Vilnis Vējš nominācijas pamatojumā akcentē, ka izstāde atklāj laikmetīgo tēlniecību kā caurspīdīgu procesu – darbu tehniskajā izpildījumā nav pārāk daudz amatniecisku noslēpumu, toties tas lieliski izrāda ciešo saiti starp mākslinieka iztēli, unikālo redzējumu un nemierīgu roku darbu “dari pats” estētikā.
Meļņikova balvai nominēta par izstādi “The Anticipation” jeb “Gaidas” galerijā “427”, kas bija apskatāma no 2021.gada 11.maija līdz 5.jūnijam. Birzaka-Priekule nominācijas pamatojumā uzsver, ka Meļņikovas izstādē pati galerijas telpa kļūst par ideju. Ideju harmoniskai, līdzsvarotai, skaidru un tīru proporciju telpai ar reducētiem elementiem no klasiskās arhitektūras simetrijas un plānojuma.
“Meļņikovai atkal izdevies smalki savienot laikmetīgo ar atsaucēm uz vēsturiskiem mākslas virzieniem un, līdzīgi kā vēsturiski perspektīva izmainīja veidu, kā mēs skatāmies uz pasauli, pilnībā pārvērst galerijas telpu līdz nepazīšanai, uzskata Birzaka-Priekule.
Vasiļjeva un Groševs balvai nominēti par izstādi “Zilā līča māja” Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā Mākslas festivāla “Cēsis 2022” laikā – no 2022.gada 9.jūlija līdz 14.augustam. Birzaka-Priekule nominācijas pamatojumā klāsta, ka Groševs portretē savus laikabiedrus, radošo komūnu pārstāvjus, mēģinot noķert šo brīdi, kas nepastāvēs mūžīgi, varbūt tikai viņa glezniecībā. Savukārt Vasiļjevas arhitektoniskās betona smilšu pilis atrodas kaut kur pirms vai pēc to noārdīšanas vai primārās formas, mūžīgā procesā.
“Kopumā tā ir viena no izvērstākajām un vērienīgākajām abu mākslinieku izstādēm Latvijā. Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieku spēja atvērt un strādāt ar industriālo telpu, kur būtiskais rodas domapmaiņā, sadarbībā un vietējo radošo kopienu nebeidzamajā burbuļošanā,” uzsver Birzaka-Priekule.
Purvīša balvas ieguvēju noteiks starptautiska žūrija septiņu profesionāļu sastāvā, izvērtējot sešu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Laureāta vārds tiks nosaukts 26.maijā.
Izstādes norises laikā apmeklētājiem būs iespēja balsot par savu favorītu, kurš tiks paziņots balvas pasniegšanas pasākumā. Skatītāju balsojums tiek organizēts sadarbībā ar portālu “Delfi”.
Turpinot pirms četriem gadiem aizsākto tradīciju, arī šogad tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu mākslā, un to saņems Edīte Pauls-Vīgnere par mākslinieciskās kvalitātēs augstvērtīgu, spēcīgu un radošas enerģijas piepildītu sniegumu tekstilmākslā vairāk nekā pusgadsimta garumā, eksperimentējot un ļaujoties inovatīviem risinājumiem, tādējādi apliecinot materiāla daudzveidīgās iespējas mākslinieciskās idejas radīšanā sava laika kontekstā. Lēmumu par to, kuram māksliniekam piešķirt balvu, pieņem Purvīša balvas organizācijas komiteja. Balvas finansiālais apjoms ir 10 000 eiro, neieskaitot nodokļus.
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008.gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro, ieskaitot nodokļus.
Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013.gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015.gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017.gadā pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019.gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021.gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.