Lasīšanas Laiks:1 Minute(-s), 33 Sekunde(-s)

Iepriekšējais cīņas akts pret padomju mantojumu Rīgā bija akadēmiķa Keldiša pieminekļa demontāža. Nākamais ir nākamais ielu pārdēvēšanas posms.

Valsts valodas centrs atbalstīja vairāku Rīgas ielu nosaukumu maiņu. Šo ideju ierosināja biedrība Sabiedrības atmiņas centrs.

Atbilstoši šim priekšlikumam Mirdzas Kempes iela (Latvijas PSR tautas dzejniece, mirusi 1974.gadā) pārdēvēta par Mārtiņa Brauna ielu (2021.gadā miris latviešu komponists). Sudrabu Ejus iela (latviešu rakstniece, kas dzīvoja Maskavā) jāpārdēvē par Emīlijas Plāteres ielu. 1830. gada novembra sacelšanās dalībniece Emīlija Plātere ir poļu eposu varone.

Valsts valodas centrs piekrīt arī Gustava Kluča ielas nosaukuma maiņai uz Riharda Zariņa ielu. Gustavs Klutsis ir latviešu plakātu mākslinieks, kurš dzīvoja Padomju Krievijā. Nošauts 1938. gadā PSRS represiju laikā. Rihards Zariņš – grafiķis, Latvijas Republikas ģerboņa autors.

Annas veiksmes ielu (rakstnieks un PSRS Augstākās padomes deputāts) vēlas saukt par Hermaņa Samsona (17. gadsimtā dzīvojušā vācbaltiešu teologa un skolotāja) ielu, bet Ilmenja ielu – par Melānijas ielu. Vanagas, 1941. gadā uz Sibīriju izsūtītais rakstnieks. Ilmena ir ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, kur 1943. gadā notika padomju un vācu karaspēka kauja.

Turklāt valsts valodas tīrības sargi piekrīt Latgales ielas pārdēvēšanai par Jāņa Klīdzeja ielu, bet Maskavas ielu par Latgales ielu.

Maskavas ielu no 1938. līdz 1940. gadam sauca par Latgales ielu, un Jānis Klidzeis ir slavens latgaliešu rakstnieks un dzejnieks, romāna “Cilvēku bērni” autors.

“Sabiedrības atmiņas centrs” ir apņēmīgs un pat izdomājis kritērijus ielu pārdēvēšanai. Biedrība ierosina aizliegt ielu nosaukumus un toponīmus, kas slavina komunismu, totalitāro režīmu, varu, PSRS ideoloģiju vai ar to saistītos notikumus, jēdzienus vai personas. Turklāt biedrība rosina aizliegt vārdus, kas saistīti ar PSKP ideoloģiju vai propagandu vai kas parādījās rusifikācijas politikas laikā.

Tāpat rosināts mainīt vārdus un aizliegt lietot vārdus, kas ietvēra to personu vārdus, kuras bijušas PSKP amatpersonas.

Atgādināsim, ka ielu pārdēvēšana ir Rīgas domes atbildība, un tā pēdējā laikā pilsētvidē bezkompromisu cīnās ar padomju mantojumu.

One thought on “Rīga tiek atbrīvota no padomju lietām: grib noņemt pēdējos nepareizos toponīmus

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Karaliski pievīluši: kā zviedri noveda Latvijas uzņēmumu līdz slēgšanai Previous post Karaliski pievīluši: kā zviedri noveda Latvijas uzņēmumu līdz slēgšanai
Saduršana Purvciemā: vai glāba sievieti, vai aizstāvējās? Next post Saduršana Purvciemā: vai glāba sievieti, vai aizstāvējās?