Gan Latvija, gan Eiropa kopumā ir pietiekami apgādāta ar gāzi pašreizējai apkures sezonai, taču gatavošanās nākamajai sezonai jāsāk jau laikus, atzina Latvijas Radio 4 raidījumā “Atvērtā saruna” uzrunātie eksperti. Tajā pašā laikā, runājot par nākotni, viņi atzina, ka nevajadzētu gaidīt atgriešanos pie “pirmskara” cenām.
Latvijas Siltumapgādes asociācijas vadītājs Valdis Vītoliņš norādīja, ka priekšā ir vēl divi ziemas mēneši, pēc kuriem “apkures sezona būtībā ir beigusies”. Un, ja šobrīd gāzes krātuvēs ir pietiekami daudz, ir jāsāk domāt par nākamo sezonu un jāsagatavo rezerves. Un cena lielā mērā būs atkarīga no tā, cik labi varēs piepildīt uzglabāšanas telpas.
Latvijas Elektroenerģijas un elektroenerģijas ražotāju asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis sacīja, ka arī šajā apkures sezonā nevar pilnībā izslēgt satricinājumu iespēju: “Tam nav nekāda sakara ar gāzes piegādi. Mums ir pietiekami daudz gāzes. Taču mums jāsaprot, ka vislielākais gāzes un elektrības patēriņš ir saistīts ar aukstajiem laikapstākļiem, kad iestājas liels sals. Un tad, manuprāt, mēs varam redzēt spēcīgus [tarifu] kāpumus. Šādā situācijā enerģijas patēriņu nav iespējams samazināt.
Gunārs Valdmanis skaidroja, ka no elektroenerģijas piegādes viedokļa problemātisks tirgus ir Somija, kur, ņemot vērā novēloto modernās atomelektrostacijas nodošanu ekspluatācijā, operators jau ir paziņojis, ka pastāv lieli deficīta riski. Tas savukārt varētu ietekmēt visu reģionu.
“Es nedomāju, ka mums vajadzētu gaidīt pirmskara elektroenerģijas cenas, jo īpaši 2020. gada līmenī, kad tās bija zemākas par ražošanas izmaksām. Ražošanas izmaksas nevar būt negatīvas, tās ražotājam rada lielus zaudējumus. Tāpēc, manuprāt, atgriešanās 2020. gada cenu telpā nav iespējama. Tomēr mēs varam sagaidīt, ka cenas stabilizēsies tādā līmenī, kādā tās būs no šā brīža līdz 2020. gadam,” atzina Valdmanis.
Eksperti atzina, ka enerģijas cenu pieaugums ir tiešas kara Ukrainā sekas. Atbildot uz jautājumu, kā karš ietekmē likmju kāpumu, Valdis Vītoliņš skaidroja, ka birža ļoti spēcīgi reaģē uz karu: “Ja gāze neiet, tad ir liels satricinājums. Siltumenerģijas ražotāji vienmēr ir noslēguši ilgtermiņa līgumus par resursiem – šķeldu vai gāzi. Sezonas laikā. Gadu. Dažkārt divus gadus. Un cena nemainījās. Tagad tas ir vienkārši neiedomājami; tagad cena tiek noteikta mēnesi, divus vai trīs uz priekšu.”
Savukārt Guntis Valdmanis skaidroja, ka elektroenerģijas ražošana ir ļoti atkarīga arī no gāzes, kurai ir ievērojams īpatsvars Eiropas enerģijas ražošanā. “Gāze ir pēdējais salmiņš, kad nav vēja, upēs nav pietiekami daudz ūdens, lai darbinātu hidroelektrostacijas, vai ir maz saules gaismas. Turklāt cenu paaugstināja arī tas, ka pēdējos divos gados Skandināvijā ir bijis zems upju ūdens līmenis, kas nav vislabvēlīgākie apstākļi elektroenerģijas ražošanai. Tāpēc termoelektrostacijām, kas darbojas ar gāzi vai oglēm, ir liela nozīme,” viņš skaidroja.
Rus.LSM.lv jau ziņoja, ka Būvniecības valsts kontroles birojs ir saņēmis 147 energoietilpīgu uzņēmumu pieprasījumus saņemt valsts atbalstu energoresursu sadārdzināšanās dēļ. Kopējā pieprasītās kompensācijas summa ir 24,53 miljoni EUR.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.