Lasīšanas Laiks:8 Minute(-s), 2 Sekunde(-s)

Sešpadsmit, septiņpadsmit, astoņpadsmit gadus vecas meitenes, visas aizvien skolnieces, jauniešu organizācijas KID dalībnieces un visas vieno tas, ka tām nācies pārdzīvot uzmākšanos vai pat seksuālu vardarbību no nometnes līderu puses. To atklājis Latvijas radio un “Delfi” žurnālistu pētījums “Līdera apskāviens”. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka policijas iepriekšējās pārbaudes beigušās bez rezultāta, un tā šobrīd neredz pamatu sākt atkārtotu izmeklēšanu, balstoties tikai uz publikāciju, tomēr neizslēdz, ka varētu to darīt, ja saņemtu cietušo iesniegumus. Savukārt Valsts izglītības un satura centrs plāno paaugstināt prasības nometņu vadītājiem.

“Brīdinājums! Seksuāla vardarbība!” Ar šiem vārdiem pērn novembrī sākās jaunas sievietes Barbaras ieraksts Facebook. Tajā viņa apraksta attiecības ar vīrieti, ar kuru iepazinusies, kā skolniece piedaloties nometnē K.I.D. jeb Kultūra. Iecietība. Draudzība., un ar to saistītajos pasākumos. Vīrietis bija viens no pasniedzējiem, nometnes līderiem.

No Barbaras ieraksta “Facebook”: “Tolaik es ļoti cienīju Pāvelu, un mūsu attiecības savā ziņā bija ar pieskārieniem, taču es viņu nekad neuzskatīju par romantisku vai seksuālu partneri. Konkrētu “nē’ neteicu bijības dēļ, ko izjutu šī vīrieša, viņa autoritātes priekšā. Tai momentā, būdama šokā, izspriedu, ka tas ir mīlas akts. Taču jau tā dīvainā situācija ieguva biedējošu pavērsienu, kad Pāvels sāka mani žņaugt un ļoti stipri. (..) Es zināju, ka kaut kas ir ne tā, taču diemžēl izvarošana manā izpratnē bija kas tāds, kas notiek parkā un ar nepazīstamu maniaku.”

KID nometnes atmosfēru raksturo tas, ka te jebkuri dalībnieki un arī līderi varējuši apskauties un pieskarties viens otram bez īpašas atļaujas. Dalībnieku vecums – no 15 gadiem.

Seksuālu vardarbību no kāda pasniedzēja jeb līdera puses pirms vairākiem gadiem KID nometnē piedzīvojusi Alinas Kurovas draudzene. Ilgu laiku ticējusi, ka tas bijis viens atsevišķs gadījums. Taču Barbaras ieraksts un sieviešu komentāri pie tā Alinu mudināja noskaidrot situācijas mērogu, apzinot cietušās. Secinājusi – tā bijusi kā sistēma.

“Es zinu par gadījumiem, kad meitenes mēģināja atklāti pateikt nē, bet vīrieši izmantoja fizisku spēku, lai turpinātu seksuālo aktu vai turpinātu kaut kā seksuāli izmantot šo meiteni. Un ir svarīgi saprast, ka pusaudži ne vienmēr var saprast, ka notiek vardarbība. Pieaugušiem vīriešiem ir ļoti daudz iespēju, kā manipulēt ar bērniem. Pastāv ļoti stingrs varas disbalanss,” saka Alina, piebilstot, ka “vīriešiem ir ļoti daudz veidu, kā piespiest bērnu, darīt to, ko viņam vajag. Proti, klusēt, nepretoties. Un vispārīgi uzskatīt visu notikušo par normālu.”

Latvijas Radio un portāla “Delfi” veiktais pētījums “Līdera apskāviens” atklāj liecības par to, kā divi KID nometnes līderi – Pāvels Nazarovs un Pāvels Vereteņņikovs seksuāli izmantojuši jauniešu organizācijas dalībnieces. Viena no meitenēm gadu pēc notikušā par to ziņojusi nometnes vadītājam Dmitrijam Bočarovam. Bet nekavējoša rīcība izpalikusi. Bočarovs interviju “de facto” nesniedz, uzskatot, ka viņam notikušais nav jākomentē.

Organizācijas KID dalībnieki satiekas arī ārpus nometnes – visa gada garumā, un iespējamie varmākas turpinājuši piedalījušies saietos. Nazarovs un Vereteņņikovs izslēgti vien nākamajā, 2019. gadā: “Jauniešu organizācija Kultūra. Iecietība. Draudzība. pārtraukusi savu sadarbību ar Pāvelu Vereteņņikovu un Pāvelu Nazarovu par darbībām, kas ir pretrunā ar organizācijas vērtībām un uzdevumiem” (no ieraksta “Facebook”). Pēc tam nometnes dažādu iemeslu dēļ vairs nav notikušas. To, ka izslēgšana saistīta ar sūdzībām par seksuālu vardarbību, nometnes pārstāvji atklāj vien pērn rudenī, kad parādījās publiskā sūdzība: “Pirms 3 gadiem mēs atstatījām Pāvelu Nazarovu un Pāvelu Vereteņņikovu no dalības jebkādās organizācijas aktivitātēs saistībā ar līderu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu. Tas notika pēc tam, kad līderu komandā tika apspriestas divas anonīmas sūdzības par seksuālu vardarbību”.

Vereteņņikovs ar žurnālistiem nerunāja. Nazarovs seksuālus kontaktus nenoliedz, bet uzsver, ka meitenes bijušas pilngadīgas un attiecības – labprātīgas, bez vardarbības.

Citu sieviešu liecības atklāj, ka arī nometnes vadītājs Bočarovs pirms aptuveni 10 gadiem mēģinājis veidot attiecības vai pat fiziski uzmākties KID dalībniecēm. Bočarovs ierakstā “Facebook” nenoliedz ne saraksti, ne uzmākšanos, un pats to nodēvē par kļūdu: “Aprakstītos notikumus es uzskatu par vienu no nopietnākajām kļūdām savā dzīvē.” Intervijām Bočarovs nepiekrīt, bet “Delfu” un “Latvijas radio” žurnālistiem viņu izdevās satikt fiziķu pasākumā. Bočarovs žurnālistiem pauda, ka īsziņas ar tekstu par to, ka skolniecei ir jutekliska mugura vai mute, uzskatāmas par komplimentu, nevis erotiska rakstura. Un uz “Delfi” jautājumu, vai tas ir pieņemami, Bočarovs atbild: “Tai laikā noteikti jā. Tas bija pirms visiem “me too” un līdzīgām lietām.” Bočarovs KID nometnes vairs nevadīs.

Policijai par KID notikušo neviens no iesaistītajiem nebija ziņojis. Citi līderi visticamāk nepievērsa pienācīgu uzmanību pieaugušo vīriešu saiknēm ar nometnes dalībniecēm. 2022. gada rudenī policija reaģēja uz ierakstu sociālajā medijā. Bet vienu sūdzību policijai pārsūtīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Abas pārbaudes beidzās ne ar ko.

“Faktiski abos gadījumos arī nebija iespējams pieņemt paskaidrojumus no tām meitenēm. Vienā gadījumā bija ārzemēs meitene, tur bija noskaidrots. Tātad faktiski mēs balstāmies tikai uz to, ko mēs redzējām feisbukā. Un feisbukā – tur nevarēja izsecināt, vai tur ir noticis noziedzīgs nodarījums vai nē,” raidījumam “de facto” saka VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 3.nodaļas priekšnieka vietniece Marija Soldatova.

Alina Kurova stāsta, ka meitenēm tam visam nav bijis vairs spēka: “Cik man ir zināms, meitenēm nebija nekādas pārliecības, ka vēršanās policijā var kaut kā palīdzēt šajā situācijā, un vispār būs kaut kāda reakcija no policijas. Un tas arī krietni pazemināja motivāciju vispār vērsties policijā, jo tas prasa ļoti daudz enerģijas, daudz laika un daudz resursu. Un tas ir vajadzīgs meitenēm, lai atjaunot savu psiholoģisko stabilitāti pēc notikušā.”

Policija šobrīd neplāno uzsākt jaunu pārbaudi, par pamatu ņemot žurnālistu izpētīto, jo trūkstot norādes uz acīmredzamu vardarbību. Tomēr tā tik un tā aicina cietušās vērsties policijā, kas, iespējams, varētu palīdzēt uzsākt jaunu izmeklēšanu.

Ja jaunietim ir vismaz 16 gadu, tad kriminālatbildība iestājas, ja seksuālās darbības veiktas pret cietušā gribu, turklāt “nē” ir jābūt skaidri pateiktam, saka policijā. Bet paliek jautājums, vai pusaudze šādu skaidru “nē” var pateikt, un var iestāties pret kādu, kas ir varas pozīcijās. “Tad jā, ja izmantojot autoritāti, tad tur varētu arī traktēt kā vienu no pazīmēm šādam noziedzīgam nodarījumam,” saka Soldatova.

Tiesības pārbaudīt nometnes un to, kā tajās jūtas bērni, ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI). Tomēr, tiklīdz skolēnam paliek 18 gadu, viņa aizsardzība jau kļūst par policijas kompetenci. Inspekcija KID nometnēs nav bijusi, jo par tām nav bijis sūdzību, un tās arī nav iekritušas starp nejauši pārbaudāmām.

“Šādā izvēles variantā dodamies ar plānotu pārbaudi, iepriekš nebrīdinot. Un skatāmies no bērnu tiesību viedokļa, no bērna labāko interešu viedokļa. Vai šajā nometnē viss ir nodrošināts, noorganizēts, kā tam pienākas, būt. Veicam sarunas ar bērnam, veicam bērnu intervēšanu,” skaidro VBTAI priekšnieka vietniece Valentīna Gorbunova.

Tik ilgu laiku pēc notikušā VBTAI vairs neesot pamata veikt pārbaudi, turklāt tās kompetencē ir izmeklēt administratīvos pārkāpumus, ko veikušas valsts un pašvaldību amatpersonas. Pārējos gadījumos izmeklēšana piekritīga policijai. Esošo kārtību te neredz pamatu mainīt. Tomēr uzsver – katras nometnes dalībnieki jāinformē, kā vērsties pie Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, tālruņa numuriem vajadzētu būt redzamiem, jābūt iespējai piezvanīt.

“Tas ir arī katra pieaugušā uztveres jautājums – ko es ar to daru un arī vecākam vai tam bērnam atkārtoju, ja kas, tu zvani uz turieni. Un tā, vai tomēr turu pie sevis un domāju nē, nē, nē, no istabas ārā neiznesīsim, no mājas ārā neiznesīsim,” saka Gorbunova.

“No sabiedrības puses, no vecāku puses, es saku. Nu tur jābūt tam sākumam, lai tie cilvēki, kas ir apkārt, nav vienaldzīgi par to, kas notiek,” saka Soldatova.

Nometņu reģistru uztur Valsts izglītības un satura centrs (VISC). Tas arī sertificē nometņu vadītājus – to var iegūt, noklausoties 72 stundu kursu par pirmo palīdzību, par bērnu tiesībām un tamlīdzīgi. Šāds sertifikāts Bočarovam aizvien vēl ir spēkā (viņš pats apliecinājis, ka vairs neturpinās vadīt nometnes). Taču, kā sertifikātu anulēt, nekur precīzi nav noteikts.

“Pašreiz ārējie normatīvie akti nenosaka konkrētu, precīzu rīcību, bet, manuprāt, šeit ir jādomā par to, kā kurā brīdī Valsts izglītības satura centrs var reaģēt uz šīm ziņām. Un kuras ir pietiekoši, kuras institūcijas var sniegt šādas ziņas, lai izskatītu un vai nu apturētu šo apliecību, vai atņemtu pilnībā. Bet šeit ir jāsaprot, ka šāda rīcība būs šis negatīvais akts pret personu, tad mums ir jābūt skaidrām procedūrām, kuros gadījumos mēs šādu rīcību varam piemērot,” saka VISC Izglītības satura departamenta vadītāja Diāna Šavalgina.

Pēc notikušā VISC gan rosina diskutēt par izglītības prasību paaugstināšanu nometņu rīkotājiem, gan precīzāk noteikt, kas var būt pamats liegt nodarboties ar nometņu organizēšanu. “Un kopā jāveido ir kaut kāds saprotams, vienots mehānisms, kā arī informējam sabiedrību par to, kur viņiem vērsties šādās situācijās, nebūt vienaldzīgiem ziņot par to un vērst uzmanību,” saka Šavalgina.

Šobrīd ar nepilngadīgajiem nedrīkst strādāt sodītas personas, vai, ja policija piemērojusi attiecīgu drošības līdzekli. Taču nav viennozīmīgi definēts, ko iesākt, ja skolotājs izveido attiecības ar skolēnu. Viena skola atlaiž, cita pieņem darbā. “Tas, kas mums iztrūkst, manā skatījumā ir tāds spēcīgs skolotāju biedrības vai skolotāju tāds iekšējais kodekss, kāds, teiksim, ir medicīnā – kā es izturos pret saviem pacientiem. Līdzīgi kodeksi ir Skandināvijas valstīs – kāds ir mans kā skolotāja iekšējais kodekss, kā izturos pret skolēnu, kā es izturos cits pret citu, ko es mācu. Un iespējams, ka šī ir arī tāda izglītības vide – vispirms iekšējā diskusija, kā tad mēs redzam, kādam būtu jābūt šim skolotāju kodeksam. Arī attiecībā par attiecībām, kā veido ar skolēniem. Jo vienmēr ir jāsaprot, ka skolēns ir vājākā pozīcijā, ar mazāk iespējām sevi pasargāt. Un te nu mums kā pieaugušajiem ir jābūt sardzē par to, lai tā nevarētu notikt,” saka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Uz notikušo jau reaģējusi Latvijas Universitāte, kur Bočarovs ir pasniedzējs Fizikas nodaļā. Tā veikusi arī iekšēju izmeklēšanu, iztaujājot arī studentes, kurām Bočarovs lasījis lekcijas. Jaunus uzmākšanās gadījumus šīs intervijas nav atklājušas. LU aicinās Ētikas komisijai izvērtēt viņa pagātni un atbilstību pasniedzēja darbam. Bet līdz tam viņš ar jauniešiem nestrādās – nelasīs lekcijas un neorganizēs fizikas olimpiādes.

Pētījumu “Līdera apskāviens” iespējams klausīties Latvijas Radio raidieraksta “Dokumentārijs” sērijās vai lasīt portālā “Delfi”.

Video: “de facto” sižets

https://www.youtube.com/watch?v=zCl1ox0n0mU

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post Pirmdienas horoskops: 11. decembris
Next post Pirmdien Latvijā snigs. Vietām iespējams arī neliels lietus