Latvijas Saeima otrajā un galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Uzņēmumu reģistra likumā. Tie ir izstrādāti, lai nodrošinātu informācijas pieejamību par tiešu vai netiešu saistību ar personām/vienībām, uz kurām attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO sankcijas.
Paziņojiet visu sarakstu
Kā atzīmēja tās autori, Latvija ir pakļauta desmitiem obligāto sankciju režīmu attiecībā uz vairāk nekā 30 valstīm. Acīmredzami ir tas, ka uzņēmējiem ir grūti tajā visā orientēties.
Tāpat grozījumi paredz Uzņēmumu reģistram veikt tiesību aktu, lēmumu, dokumentu un no citām institūcijām saņemtās informācijas analīzi, piemēroto starptautisko, nacionālo vai NATO sankciju analīzi saistībā ar Uzņēmumu reģistrā esošajiem datiem.
Plānots, ka Uzņēmumu reģistrs noteiks atsevišķu sankciju saistību ar Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām personām un nodrošinās šo datu publisku pieejamību.
Seima preses dienests norāda: Uzņēmumu reģistram ir nozīmīga loma Latvijas ekonomikā. Tās misija ir uzkrāt informāciju sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu uzticamu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un Eiropā. Tas padarīs uzņēmējdarbības vidi caurskatāmu un uzticamu, norāda likumprojekta autori.
“Jo ātrāk tiks sniegta informācija, jo labāk,” sacīja Seima Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, kurš iepriekš bija atbildīgs par likumprojekta virzīšanu.
“Aizliegtās” tirdzniecības aizkulisēs
Pēc karadarbības uzliesmojuma Ukrainā līdz šā gada septembrim Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis vairāk nekā 200 krimināllietu par sankciju pārkāpumiem.
Kā zināms, Eiropas Savienība ir aizliegusi uz Krieviju eksportēt vairākas preces, tostarp mikroshēmas jeb elektroniskās integrālās shēmas. Šī prece ienāca Krievijā un caur Latviju – 2021.gadā šīs grupas preces eksportētas uz Krievijas Federāciju vairāk nekā 6,5 miljonu eiro apmērā.
Pēc sankciju ieviešanas šis apjoms nokritās līdz nullei. Taču tajā pašā laikā Latvija sāka eksportēt mikroshēmas uz Kazahstānu, kurai ir kopīga muitas savienība ar Krieviju. Salīdzinot ar pirmskara laiku, ķēžu eksports uz Kazahstānu 2022.gadā pieaudzis no 100 tūkstošiem eiro līdz 3,6 miljoniem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De Facto.
Likumsargi līdz šim nav spējuši sodīt nevienu eksportētāju. Prokuratūra atzīmē, ka galvenais šķērslis ir pārrobežu sadarbība, kas prasa laiku izmeklēšanas laikā.
Vēl viens piemērs ir automašīnas un to daļas. Atkal dažas preces ir aizliegtas eksportēt uz Krieviju. Automašīnu un rezerves daļu eksports uz Krieviju pērn sarucis uz pusi – no 60 miljoniem eiro 2021.gadā līdz 30 miljoniem eiro šogad.
Taču pērn eksports uz Kazahstānu pieauga seškārtīgi (no 1,8 līdz 11,1 miljonam eiro), 23 reizes uz Armēniju (no 75 tūkstošiem eiro līdz 1,7 miljoniem) un 133 reizes uz Kirgizstānu (no 25 tūkstošiem eiro līdz 3,3 miljoniem), ar ko Latvija joprojām bija neliela tirdzniecības bilance. Eksports šajā kategorijā pieauga arī uz Turciju – 9 reizes (no 1,2 līdz 11 miljoniem eiro).
Līdzīga aina vērojama gandrīz visās eksporta kategorijās, kur vismaz daļai preču tiek piemērotas sankcijas.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
