Simtiem biedrību, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju pauž atbalstu lēmumam izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas domes

Mazāk kā 24 stundu laikā aptuveni 600 uzņēmumu, biedrību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji atklātā vēstulē pauduši atbalstu Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa rīkojumam izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas domes “Riga Pride 2023” norises laikā šajā nedēļas nogalē, portāls uzzināja biedrībā “Mozaīka”.

Vēstulē uzsvērts, ka 2023. gada 3. jūnijā Rīgā notika reģiona lielākā cilvēktiesību notikuma – “Riga Pride” gājiens, kurā LGBTQ+ kopienas atbalstam pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku. Pēc domes priekšsēdētāja rīkojuma pie Rīgas domes ēkas Rātslaukumā arī izkārts varavīksnes karogs, simbolizējot pilsētas atbalstu gājiena mērķiem.

Atbildot uz Nacionālās apvienības uzbrukumiem, vēstules autori izsaka viennozīmīgu atbalstu šai rīcībai, skaidri iestājoties par cilvēktiesībām un LGBTQ+ kopienas atbalstu Rīgā.

Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kurā nav ieviests regulējums ar mērķi nodrošināt sociālo un juridisko aizsardzību visām ģimenēm, tajā skaitā ārpuslaulībā dzīvojošajiem pāriem. Šo kā problēmu izcēlusi gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas aicinājušas nodrošināt visu ģimeņu, tajā skaitā viendzimuma pāru veidoto, atzīšanu un tiesisko aizsardzību – uzsvērts atklātajā vēstulē.

Diemžēl Latvijā joprojām notiek naida motivēta fiziska vardarbība gadījumi – tas nozīmē, ka LGBTQ+ kopienas cilvēkiem ikdienā jāsatraucas ne tikai par savu tiesisko aizsardzību, bet arī fizisko un emocionālo drošību, veselību un dzīvību, norāda vēstules autori.

Latvijas atbalsts cilvēktiesību un LGBTQ+ kopienas tiesību jautājumos ir īpaši svarīgs Latvijas partneriem un sabiedrotajiem. ““Riga Pride” gājienā piedalījās Amerikas Savienoto Valstu, Francijas, Kanādas, Īrijas, Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, kā arī citu ES un NATO dalībvalstu vēstniecību pārstāvji. Vairākas Latvijas sabiedroto valstu vēstniecības pie savām ēkām Rīgā bija izkārušas varavīksnes karogu, solidarizējoties ar gājiena dalībniekiem. Karoga izkāršana arī pie Rīgas domes ēkas bija īpaši svarīga šo valstu vēstniekiem, kā arī gājiena dalībniekiem, kuri no mums sagaida skaidru nostāju cilvēktiesību jautājumu risināšanā. Varavīksnes karoga izkāršana pie pilsētas domes ir ierasta uz rietumnieciskām vērtībām balstītu valstu galvaspilsētās, piemēram, Viļņa izgaismo visu domi varavīksnes krāsās.” – teikts vēstulē.

Tāpat tiek norādīts, ka pilsētas atbalsts “Riga Pride” gājienam ir svarīgs arī Rīga strādājošiem starptautiskiem uzņēmumiem un investoriem. Saskaņā ar KPMG Latvija un apvienības “Mozaīka” pētījumu “Neiecietības patiesā cena”, neiekļaujoša un neiecietīga attieksme vien 2022. gadā Latvija ir izmaksājusi no 406 līdz 811 miljoniem eiro jeb 1,04%-2,08% no Latvijas IKP. Tieši tādēļ gājienā piedalījās Accenture, ATEA, Printful, Swedbank, DNB, KPMG, Circle K, kā arī citu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu pārstāvji, kuri vēlas Latvijā un Rīgā redzēt drošu un atvērtu vidi saviem darbiniekiem.

“Mēs atbalstām Mārtiņa Staķa rīcību, izkarot karogu pie Rīgas domes ēkas. Ikviens Latvijā ir pelnījis aizsardzību un cieņpilnu attieksmi no valsts augstākajām amatpersonām.” – rezumē vēstules autori.

Vēstuli parakstīja tādi uzņēmumi kā “Draugiem Group” mentoru kluba, Positivu koncerti, Printful, COBALT, Sorainen, Helve, Circle K Business Centre, arhitektu biroja “Millers & Gavrilovičs”, aģentūtu “White Label”, “Golin”, “Magic B40”, “McCann Rīga”, “Collex”, “ERDA” darbinieki, kā arī biedrību biedrību kā LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”, kustība “Dzīvesbiedri”, Centrs “Marta”, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Latvijas jaunuzņēmumu asociācija, Tavi Draugi, Gribu palīdzēt bēgļiem, Latvijas basketbola savienība, Sieviešu basketbola līga, Latvijas jaunatnes padome, Latvian Art Directors Club, “Ascendum” un “Satori”, aktieris Ģirts Kalniņš, režisores Una Rozenbauma un Krista Burāne un daudzi daudzi citi.

Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.

Related posts

Pērn cietuši 293 bērni. Kādēļ ģimenē jārunā par pavedināšanu internetā?

Palielinās piemaksas Latvijas vēstniecībās Izraēlā un Ukrainā strādājošajām amatpersonām

Valsts amatpersonas piemin Zolitūdes traģēdijas upurus

Šī vietne izmanto sīkfailus, lai uzlabotu jūsu pieredzi. Mēs pieņemam, ka jūs ar to piekrītat, bet jūs varat atteikties, ja vēlaties. Lasīt vairāk