“Pagājušajā naktī tas notika atkal. Talsi. Dzīvojamā māja. Vīrs regulāri sit sievu. Kliedzieni ir dzirdami visā mājā. Pēc skaņām var spriest – viņš sit, spīdzina un izvaro sievu. Blakus bērns kliedz: “Tēti, nedari tā!”. Tā sākas ieraksts sociālajos tīklos, ar kuru jau dalījušies un komentējuši simtiem cilvēku.
Un tā apkārtējiem cilvēkiem nākas vērot, kā pakāpeniski tiek iznīcināta jauna, skaista sieviete un uz mūžu salauzta mazās meitenītes psihe.”
Kaimiņi jau vismaz piecus gadus zina, ka vienā no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem vīrs regulāri sit sievu bērna klātbūtnē, atzīst raksta autore. Viņa piebilst: “Tas ir ļoti sarežģīti, tāpēc tas ilgst tik ilgi.”
Interesanti, kas ir “sarežģīts”? Tas, ka sieviete atsakās liecināt pret savu vardarbīgo vīru? Tas, ka pēc skandāliem tas vienmēr atgriežas? Galu galā, ko var darīt ar pieaugušu vīrieti, kurš atgriežas pie sava pāridarītāja? Varbūt neko?
Un ja sieviete ir nāvīgi nobijusies un tāpēc atgriežas – tad nekas? Ja šajā situācijā ir iesaistīts bērns – tad arī nekas?
Pēc sarunām ar Talsu pašvaldības policijas un Talsu bāriņtiesas pārstāvjiem situācija izskatās citādāka – nav tāda murgala, kas ilgst jau piecus gadus. Ir bijuši izsaukumi uz policiju, viens no tiem pagājušā gada novembrī, kad policija informēja bāriņtiesu. Tad ģimene nonāca arī Bāreņu tiesas uzmanības lokā. Ir viens oficiāls paziņojums bāreņu tiesai, kas tika nosūtīts tikai šodien. Citu paziņojumu vai ziņojumu nav.
Bāreņu tiesas pārstāve ir aizvainota un sašutusi par ierakstiem sociālajos tīklos. Tomēr situācija ir delikāta, un sīkāka informācija nav atklāta. Atliek gaidīt kopīgu un saskaņotu paziņojumu presei, kas šodien tiek gatavots, reaģējot uz sociālo plašsaziņas līdzekļu ierakstu.
Kamēr gaidīju paziņojumu presei, man izdevās aprunāties ar kādu daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju.
“Situācija ilgst jau ilgu laiku, un apkārtējie cilvēki vēlas palīdzēt. Taču neko nevar darīt, šī sieviete viņu neatstās. Kaimiņi viņai saka, bet viņa neatstāj – viņa vienmēr atgriežas. Tas turpinās jau vismaz piecus gadus. Viņa neparaksta izziņas, viņa neceļ telefona klausuli… ar nevienu nesadarbojas.
Bet visi apkārt redz un dzird, ka viņa tiek sista!
Pat iestādes neko nevar mainīt, ja viņa pati nevēlas neko mainīt. Un visiem uz to ir jāskatās.
Visa māja to zina, un visi ir kaut kādā veidā iesaistīti – viņa skrēja pie viena cilvēka, lai sevi glābtu, skrēja pie otra… Viena sieviete man stāstīja, ka viņa šo bērnu aizvedusi uz savu blakus dzīvokli pie saviem bērniem. Un viņa aizmirsa atnākt pēc šī bērna, viņa visu nakti pēc viņa neatnāca, un tur bija iesaistīts alkohols.
Protams, mēs visu laiku ziņojām policijai. Cilvēki man stāstīja, ka viņi zvanīja policijai, bāreņu tiesai, sociālajam dienestam, visur, kur zvanīja. Bāreņu tiesai bija jauna vadība, es nezinu, vai viņi bija informēti, bet viņi zvanīja iepriekšējai.
Taču šķiet, ka katrs zvans kaut kur paliek – tas paliek pie cilvēka, kuram zvanīts. Kaut kā viņi visi nav apvienojušies, lai kaut ko darītu, katrs paliek savā iestādē.
Pēdējo reizi kāda kaimiņiene izdarīja audioierakstu, kurā bija dzirdams sievietes kliedziens. Policija ieradās, noklausījās audioierakstu un devās uz šo dzīvokli. Taču viņi neņēma audioierakstu un neņēma arī zvanītājas paziņojumu – tāpēc policijai nav ziņojuma. Kad ierodas policija, viņi paši kaimiņus neaptaujā un neprasa liecību. Kaimiņi man raksta, ka tagad rakstīs iesniegumu policijai un vērsīsies citās iestādēs, ka viņi vairs tā nevar izturēt. Man ir bail iedomāties, kā tas kādu dienu beigsies.”
“Par publiskoto informāciju par vardarbību ģimenē.”
Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko atsūtīja mums paziņojumu presei, kuru publicējam pilnā apjomā.
“15. aprīlī plkst. 22.38 Talsu novada pašvaldības policijā tika saņemta informācija par konfliktu kādā no ģimenēm Talsos. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka viena persona ir stiprā alkohola reibumā, taču nav agresīva. Otro personu ar bērnu pašvaldības policija piedāvāja aizvest pie paziņas, lai piesardzības nolūkos izslēgtu iespējamus vardarbības draudus. Sākotnēji šis piedāvājums tika noraidīts, bet vēlāk pašvaldības policija pārliecināja vīrieti, ka šāda rīcība ir lietderīga.
- aprīlī informācija par šo gadījumu tika publicēta vietnē Facebook.com, kur tika publiskota informācija par gadiem ilgušo vardarbību ģimenē, izraisot plašas diskusijas sabiedrībā.
Talsu novada pašvaldības policija apstiprina, ka noteiktos apstākļos viņiem ir tiesības izolēt vardarbības veicēju. Tas nozīmē, ka vardarbības veicējam 30 minūšu laikā ir jāatstāj mājoklis un jāatturas ne ilgāk kā astoņas dienas, kā to paredz Policijas likums. Tomēr šajā gadījumā, ierodoties notikuma vietā, vardarbība netika konstatēta, klātesošie neapstiprināja aizdomas, tāpēc nebija pamata izolēt.
Bāriņtiesa un Talsu sociālais dienests ar šajā lietā iesaistīto ģimeni sadarbojas jau kopš pagājušā gada novembra, kad tā nonāca atbildīgo institūciju redzeslokā. Ģimene ir sadarbojusies ar atbildīgajām iestādēm un ir panākusi ievērojamu progresu. Bāreņu tiesas darbinieki regulāri sazinājās ar ģimeni, pārliecinoties, ka situācija ir uzlabojusies un bērns regulāri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi. No pagājušā gada novembra līdz šā gada 15. aprīlim nav bijušas konfliktsituācijas, kurās būtu iesaistītas tiesībaizsardzības iestādes.
Pēc publiski izskanējušās informācijas Talsu novada bāriņtiesa sazinājās gan ar Facebook.com ieraksta autoru, gan cietušo personu. Arī Talsu novada pašvaldības policija informāciju par notikušo nodeva gan bāriņtiesai, gan sociālajam dienestam, kas jau turpina aktīvu sadarbību ar ģimeni.
Talsu novada pašvaldība aicina ikvienu, kam ir aizdomas par vardarbību ģimenē, neklusēt un ziņot par to! Ja rodas šaubas par ģimenes, īpaši bērnu, drošību, aicinām ziņot (arī anonīmi) pa e-pastu barintiesa@talsi.lv vai socialais.diensts@talsi.lv”.
Kā notiks turpmākais darbs ar ģimeni, atbildīgās iestādes nav tiesīgas izpaust.
Tas ir sarežģīti
Tātad. Viens 15. aprīlis, viens incidents, viens daudzdzīvokļu nams.
Mājas kaimiņš: “Pagājušajā naktī tas notika atkal.”
Talsu pašvaldības policija: “Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka viena persona ir stiprā reibumā, taču nav agresīva”.
Vai varētu būt tā, ka agresivitātes uztvere atšķiras starp mājas iedzīvotājiem un varas iestādēm?
Acīmredzot! Jo kaimiņš dzirdēja parastās skandāla skaņas. Atkal. Tika izsaukta policija. Taču vīrieša iereibušā rosība, ko dzirdēja kaimiņi, acīmredzot nav agresijas izpausme. Tomēr “piesardzības nolūkos, lai izslēgtu iespējamus vardarbības draudus”, sievietei un bērnam tika lūgts pamest māju… sievietei un viņas bērnam pamest māju.
Tas patiešām ir ļoti, ļoti sarežģīti.
Jautājums paliek atklāts: kas notiks, ja nākamreiz, kad tiks izsaukta policija, viņi konstatēs, ka vīrietis ir gan iereibis, gan agresīvs?
Tā portālam Apollo.lv pastāstīja Kurzemes reģiona pārvaldes Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņeva.
“Kopš pagājušā gada februāra policijai ir tiesības izolēt likumpārkāpēju bez cietušā sūdzības.
Lai tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem būtu tiesības rīkoties šādos gadījumos, kad cietušais/-a neiesniedz sūdzību, pērn stājās spēkā grozījumi likumā “Par policiju”, kas policijas darbiniekiem piešķīra šādas pilnvaras. Policijas darbinieki lemj par izolēšanu, pamatojoties uz vardarbības riska novērtējumu notikuma vietā.
Savukārt, ja konfliktā ir iesaistīts bērns, t. i., bērns ir bijis klāt pieaugušo konfliktā, kas var radīt bailes un emocionālu stresu, policija var uzsākt administratīvā pārkāpuma lietu pret pieaugušajiem par fizisku vai emocionālu vardarbību. Pēc tam, kad ir panākta vienošanās, lieta tiek nosūtīta attiecīgās pašvaldības administratīvajai komisijai lēmuma pieņemšanai.
Valsts policija aicina ikvienu, kam draud vardarbība, rīkoties, novērst kaitējumu un izmantot savas tiesības uz aizsardzību un taisnīgumu. Arī sociālie dienesti un nevalstiskās organizācijas var palīdzēt cietušajiem šādās situācijās. Aicinām vērsties pēc nepieciešamās palīdzības. Policija arī aicina līdzpilsoņus neklusēt par iespējamu vardarbību un ziņot par to policijai.
Kur es varu atrast palīdzību?
Jūs varat saņemt informāciju un atbalstu vietnē pusaudzucentrs.lv
Psihiskās veselības palīdzības tālrunis vecākiem un bērniem: +37125737363.
Martas centrs
Adrese: Matīsa iela 49-3, Rīga
Tālr. 67378539
E-pasts: centrs@marta.lv
Marta centra filiāle Liepājā
Kurmājas prospekts 11, Liepāja
Tel. 29195442
E-pasts: centrs@martaliepaja.lv
Krīzes un konsultāciju centrs Skalbes
Kungu iela 34, Rīga
Tel. 24551700, 27722292
E-pasts: skalbes@skalbes.lv
Palīdzības tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006
Bērnu drošības organizācija Dardedze
Tel. 67600685
E-pasts: info@centrsdardedze.lv
Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis VBTAI (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija) 116111
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.