Šogad atklāti četrreiz vairāk neatļautu vēžošanas rīku nekā pērn 

Latvijā sākusies vēžošanas sezona un šogad Valsts vides dienesta (VVD) inspektori no ūdenstilpēm izņēmuši 86 nelegāli ievietotus vēžošanas rīkus – tas ir vairāk nekā pagājušajā gadā, kad tai pašā laika periodā tika atrasti vien 20 nelegāli rīki, “Delfi” informēja VVD.

Nelegāli vēžošanas rīki, murdi un krītiņi, šogad izņemti Latgalē – Cirmas ezerā, Balvu ezerā, Zaļesjas ezerā un Bruņu ezerā; Kurzemē – Sasmakas, Spāres un Tidu ezeros, kā arī Pērkones un Tirdzniecības kanālos Liepājā, kā arī Daugavā pie Ciemupes un Lielupē pie Jūrmalas.

Nozīmīgu ieguldījumu vēžu resursu uzraudzībā sniedz sabiedriskie vides inspektori. Šajā gadā, pateicoties VVD pilnvarotās personas – sabiedriskā vides inspektora aktīvajai darbībai no Svētupes, Limbažu novadā izņemti 18 vēžu murdi.

VVD inspektori, apsekojot ūdenstilpes un veicot zivju resursu ieguves kontroli, uzrauga arī vēžu ieguvi un tās atbilstību noteikumiem. Naudas sods fiziskai personai par vēžošanas noteikumu pārkāpšanu ir līdz 350 eiro.

Dienestā atgādina – vēžu murdi ir nelegāli vēžošanas rīki un var nodarīt kaitējumu ne tikai vēžiem, bet arī citiem zivju resursiem. Privātpersonas vēžu ieguvi drīkst veikt tikai tajās ūdenstilpēs, kurās ir atļauts ķert noteiktu sugu vēžus un tikai izmantojot vēžu krītiņus vai ar rokām.

Tāpat aizliegts ķert vēžus alās, vai izdzenot tos no alām vai slēptuvēm. Aizliegts ķert platspīļu vēžus un šaurspīļu vēžus laikā no 1. oktobra līdz 30. jūnijam, kā arī to mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.

Vēžot atļauts:

• Šaurspīļu vēžu ieguve ir atļauta Āraišu ezerā (Cēsu novadā) un Mazajā Baltezerā (Rīgā);
• Gan šaurspīļu vēžus, gan dzeloņvaigu vēžus drīkst iegūt Lielupē (Rīgā, Jūrmalā, Mārupes novada Babītes pagastā, Bauskas novada Rundāles pagastā, Jelgavas novada Valgundes un Ozolnieku pagastā, Jelgavā);
• Vēl dzeloņvaigu vēžu ieguve ir atļauta Daugavā līdz Rīgas HES (Rīgā, Salaspils un Ķekavas novadā), Rīgā (Hapaka grāvī, Ķīšezerā, Vecdaugavā), Sausajā Daugavā (Ķekavas un Salaspils novadā), Ventā (Ventspils novadā, Ventspilī, Skrundas pagastā, Kuldīgas novadā, Saldus novadā);
• Signālvēžu ieguve ir atļauta Primmas ezerā (Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā).

Ar licencētu vēžošanu iespējams nodarboties sešās Latvijas vietās – Limbažu novadā Dziļezerā, Lādes ezerā un Limbažu Lielezerā, Jēkabpilī Radžu ūdenskrātuvē, Salacas upes posmā Limbažu novada administratīvajā teritorijā, Svētupes posmā no ceļa V143 tilta Kuiķulē līdz Limbažu novada robežai.

Vēžus ir atļauts ķert ar rokām vai ar ne vairāk kā 5 krītiņiem, kuru konstrukcija atbilst normatīvajos aktos noteiktajai. Citu vēžu ieguves rīku vai paņēmienu izmantošana ir aizliegta. Katram vēžošanas krītiņam ir jāpievieno plastikāta plāksnīte (3×7 cm), uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norāda: krītiņa īpašnieka vārdu un uzvārdu, kā arī Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numuru (izņemot personām, kurām karte nav jāiegādājas).

Viena persona lomā var paturēt:

• platspīļu vēžus – tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas nolikumu, bet ne vairāk kā 50;
• šaurspīļu vēžus – ne vairāk kā 50;
• dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus – bez skaita ierobežojuma, ja to ieguves daudzums nav noteikts licencētās vēžošanas nolikumā.
• vēžus, kuru garums (no pieres dzelkšņa līdz astes vidējās plāksnītes galam) ir vismaz 10 centimetri – platspīļu un šaurspīļu vēzim, bet 8 centimetri – dzeloņvaigu vēzim un signālvēzim.

Dienests atgādina, ka vēžošanai ir jāiegādājas Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (izņemot personām, kuras jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti) un to var izdarīt elektroniski https://www.makskeresanaskarte.lv/products\ vai https://www.manacope.lv/products.

Savukārt, vietās, kur tiek organizēta licencētā vēžošana, jāiegādājas gan Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, gan licence.