“Datortehnoloģiju straujā attīstība 21. gadsimtā notiek vairāku paaudžu acu priekšā. Jaunieši nevar iedomāties savu dzīvi bez datora zem spilvena un domā, ka tā tas ir bijis vienmēr, un tā dzīvo visi. Citādi, kā var izskaidrot sakaru esamību ar klientiem tikai internetā, sniedzot būtiskus pakalpojumus – piemēram, elektrību, gāzi?
“Un nevienam neinteresē, kā 470 tūkstoši pensionāru un citi cilvēki, kuriem nav nepieciešamo prasmju un aprīkojuma, šādos apstākļos izmanto elektrību un gāzi. Lielai daļai no viņiem līdz ar to faktiski ir liegta iespēja brīvi un saprātīgi izvēlēties normālai dzīvei nepieciešamos apstākļus,” stāsta daugavpiliete Natālija Kretova.
Vēl tikai pirms mēneša N. Kretova iestājās par savu kaimiņieni, pensionāri, kuram negaidīti 60 eiro parāda dēļ tika atslēgta elektrība. Un oktobrī viņa saņēma šokējošu rēķinu no Elektrum. Par 78 kW viņai piedāvāja samaksāt… 130 (!) eiro.
“No 1. septembra man vajadzēja pāriet uz “Dinamisko tarifu”, un es patiesībā cerēju ietaupīt uz elektrību,” sacīja Natālija. Bet tā vietā rēķinā par iepriekšējo periodu parādījās aile “par priekšlaicīgu preces nomaiņu 30 eiro apmērā”. Un vēl – “izlīdzinātā maksājuma summa” – 78,65 eiro, nez kāpēc bez pievienotās vērtības nodokļa.”
Kā stāsta Natālija, būdama ilggadēja Elektrum kliente, viņa telefoniski vienojusies par pāreju uz Stabilais tarifu, un tad Elektrum operators nepaziņoja ne par pārrēķinu, nedz maksu par preces maiņu. Turklāt tarifs par to periodu nebija lēts – pat 0,5 eiro par 1 kW. Natālija saņēma apstiprinājumu par vienošanos e-pastā ar saiti uz tirgotāja “mayas lapa” (tīmekļa vietni). Taču sadaļā “Mani līgumi” Natālija nespēja atrast pilnu paša līguma tekstu, saņemot milzu rēķinu no Elektrum. Nācās elektroniski sazināties ar komersantu ar lūgumu nosūtīt līgumu. Un tur izrādījās, ka ir veikts pārrēķins un apšaubāma summa par preces maiņu.
Kā izrādījās, saskaņā ar likumu jebkuras vienošanās gadījumā par elektroenerģijas piegādes nosacījumu maiņu piegādātājam ir pienākums rakstiski (Natālijas gadījumā pa e-pastu) nosūtīt pilnu jaunā līguma par Stabilais tarifu. 45 dienas pirms iepriekšējā elektroenerģijas tirdzniecības perioda beigām un jauna sākuma. Kas netika izdarīts. Natālija apgalvo, ka, ja viņa likumā noteiktajos termiņos būtu uzzinājusi par visiem preces maiņas nosacījumiem, viņa nebūtu pametusi iepriekšējo programmu.
Interesantākais ir tas, ka Elektrum līgumos nav iekļauta obligāta prasība, lai klientam būtu iespēja visu informāciju iegūt tikai ar interneta starpniecību. Bet patiesībā tā ir taisnība. Uzņēmumiem, kas nodrošina gāzi un elektroenerģiju Latvijā, nav klātienes klientu centru. Ir gandrīz neiespējami sarunāties ar operatoru. Ar visām viņu sūdzībām vecie ļaudis tiek nosūtīti uz “Mayas Lapa”. Ar piekāpīgu valsts, kas ir elektrotīkla galvenā akcionāre, atļauju. Un regulāri ziņo par vairāku miljonu dolāru peļņu no elektroenerģijas pārdošanas.
Varbūt valstij pat ir izdevīga šāda attieksme pret Latvijas veciem cilvēkiem, kurā šī milzīgā iedzīvotāju grupa ir pakļauta negodprātīgo tirgotāju patvaļas riskam? Galu galā praktiski nav iespējams neko pierādīt bez interneta, naudas vai likumu zināšanām. Pat ja jums ir simtreiz taisnība, tas nedarbosies.
Natālija turpina saraksti ar Elektrum, jo rēķinu un tajā lietoto formulējumu uzskata par nelikumīgu. Kā rīkoties šādā vai līdzīgā situācijā cilvēkam, īpaši vecāka gadagājuma un vientuļam cilvēkam, kuram nav apstākļu un zināšanu iegūt informāciju ar interneta starpniecību? Atbilde ir skaidra – maksā, maksā un vēlreiz maksā, cik saka, neuzdodot “stulbus” jautājumus.
Vecs vīrietis ar nelielu pensiju saņēma 130 eiro rēķinu, viņš to nevar saprast, viņš ir nervozs – vai tas ir insults vai sirdslēkme? Un beigās – plus viena pensija valsts tvertnēs. Vai šī pieeja ir civilizēta Eiropas pieeja? Izņemot Latvijas vecos cilvēkus, šķiet, ka tas nevienam nerūp. Valsts mērķis ir līdz 2030.gadam sasniegt vidējo Eiropas dzīves līmeni…
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.