Lasīšanas Laiks:3 Minute(-s), 18 Sekunde(-s)

Somijā Tamperes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvlaukumā ir izcēlies darba strīds, kurā iesaistīts Latvijas nodarbinātības uzņēmums. Somijas celtnieku arodbiedrība apsūdz Latvijas uzņēmumu par Ukrainas strādnieku “smagu ekspluatāciju”. Latvijas uzņēmums plāno iesūdzēt arodbiedrību tiesā. Vairāk lasiet Daniila Smirnova stāstā ziņu raidījumā “Jaunā diena”.

Somijas celtnieku arodbiedrība Rakennusliitto ir apsūdzējusi Latvijas uzņēmumu Una R par Ukrainas strādnieku “nežēlīgu ekspluatāciju” vienā no Tamperes lielākajiem būvlaukumiem. Somijas Darba inspekcija konstatēja, ka strādnieki bija reģistrēti kā pašnodarbinātie un saņēma no 11 līdz 14 eiro stundā. Viņi strādāja 10 stundas darba dienās un sešas stundas sestdienās. Somijas strādniekiem par to pašu darbu maksāja divreiz vairāk, bet darba dienās viņi strādāja tikai astoņas stundas.

“Tādu naudu var saņemt tikai kāds inženieris no lielas celtniecības firmas. Kurš tur ir mācījies un kuram ir visas kvalifikācijas, nevis cilvēks, kurš strādā par strādnieku vai palīdz būvlaukumā,

– skaidro UNA R pārstāvis Artūrs Sisoljatins.

Pēc arodbiedrības apsūdzībām ģenerāluzņēmējs pārtrauca atļaut pašnodarbinātām personām strādāt būvlaukumā. Vienpadsmit ukraiņu strādnieki noslēdza līgumu ar Somijas apakšuzņēmēju AKR Betoni uz arodbiedrības noteikumiem, bet pārējie palika strādāt Latvijas uzņēmumā. Tagad tie, kas palika Somijā, būvlaukumā strādā 8 stundas dienā.

Igors Petrusevs, celtnieks no Ukrainas, skaidro:

“Mēs varam iestāties arodbiedrībā, jo agrāk mēs nevarējām tajā iestāties. Un mēs tikai saņemam sociālo nodrošinājumu. Tas jebkurā gadījumā ir liels pluss. Pat ja mēs pelnām mazliet mazāk.”

Ukraiņu celtnieks Aleksandrs Latkins pirms pusotra gada devās strādāt uz Somiju.

Viņš stāsta, ka devies strādāt, nevis pēc sociālās aizsardzības. Viņš smagi strādā un vēlas nopelnīt vairāk. Tāpēc viņš strādā 10 stundas darba dienās un 6 stundas brīvdienās, ja vēlas.

“Kad mums parādīja šo rakstu, ko uzrakstīja arodbiedrība, mēs ļoti ilgi smējāmies. Mēs atnākam uz būvlaukumu, mēs esam pieķēdēti pie armatūras stieņiem. Vakarā viņi mūs attaisa no ķēdēm un formējumā ved uz mājām. Tas nav nekas nopietns,” komentē Latkins.

Turklāt, pēc Andreja Latkina teiktā, kāds Latvijas uzņēmums nodrošināja naktsmītnes un transportu. Tiem, kas palika Somijā, šīs izmaksas būtu jāsedz no algas. Tāpat, pēc būvnieka teiktā, sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumu, viņam nav jādomā par dokumentu kārtošanu somu valodā.

“Esmu ļoti apmierināts ar viņu nosacījumiem, jo viņi nokārto visus dokumentus. Man atliek tikai strādāt atbilstoši savai kvalifikācijai un pelnīt naudu.

[videopress 8JAcI4NG]

Darbinieki no Ukrainas vairs nevar strādāt būvlaukumā ar iepriekšējiem nosacījumiem.

“Mani pārsteidza tas, ka arodbiedrība uz mums šādi vērsās. Viņi mums izvirzīja šādus nosacījumus: vai nu mēs strādājam pēc viņu nosacījumiem, vai arī vispār nestrādājam. Kad es jautāju arodbiedrības pārstāvjiem, atvainojiet, ir likums “Par darbu”, saskaņā ar kuru cilvēkam nevar atteikt. Arodbiedrība man atbildēja, ka mums Darba likums ir vienalga, jo ir mūsu arodbiedrības statūti, kas ir pārāki par likumu. Es biju ļoti pārsteigts,” stāsta Latkins.

RUS.LSM pēc tam uzrakstīja vēstuli Somijas Darba inspekcijai, lūdzot norādīt, kādi pārkāpumi tika konstatēti pārbaudes laikā būvlaukumā. Šeit ir atbilde no Tapio Holopainena, Rietumu un Iekšējās Somijas reģionālās administratīvās aģentūras darba drošības un veselības aizsardzības inspektora:

UNA R nav iecēlusi savu pārstāvi Somijā. Uzņēmumam ir lūgts iesniegt dokumentus, lai veiktu veselības aizsardzības un drošības pārbaudes.

2. Dokumenti, pamatojoties uz kuriem bija jāveic pārbaude, bija jāiesniedz līdz 2022. gada 28. oktobrim. Tomēr dažus no pieprasītajiem dokumentiem uzņēmums iesniedza tikai 2022. gada 10. novembrī un 15. novembrī. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, 2022. gada 17. novembrī tika sagatavots pārbaudes ziņojums. Turklāt darba laika uzskaites saraksti tika iesniegti tikai par laikposmu no 2022. gada 5. septembra līdz 17. septembrim. Tomēr pieprasījumā tika pieprasīti darba laika uzskaites saraksti par laikposmu līdz 2022. gada 14. oktobrim.

Artūrs Sisoljatins nosūtīja RUS.LSM dokumentu, kurā visas iepriekš minētās problēmas tika saskaņotas ar Darba inspekciju.

Nekādus citus pārkāpumus Tamperes būvlaukumā Darba inspekcija nav konstatējusi. Latvijas uzņēmums tagad plāno iesniegt prasību Somijas tiesā.

“Šobrīd mēs vēlamies no arodbiedrības saņemt juridisku pamatojumu, uz kāda pamata viņi to ir izdarījuši. Un tad vērsties tiesā un mēģināt aizsargāt mūsu reputāciju,” saka Sysolatyn.

RUS.LSM sazinājās ar Somijas arodbiedrības Rakennusliitto vadītāju Matti Harjunemi pa e-pastu un piedāvāja tiešsaistes interviju. Mēs jautājām, kurus Somijas likumus Latvijas uzņēmums ir pārkāpis. Taču atbildi nesaņēmām.

 

Avots / autors : RUS.LSM

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post HOROSKOPS 2023. GADA 11. MARTAM SESTDIENAI
Next post Traģisks negadījums uz Ventspils šosejas: bojā gājuši divi cilvēki