Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma pagājušajā ceturtdienā kārtējo reizi celt likmi, turpina paaugstināties kredītņēmējiem nozīmīgās Euribor likmes.
12 mēnešu Euribor šonedēļ pārkāpis 3% robežu, 20. decembrī sasniedzot 3,118%. Paaugstināties turpina arī pārējo termiņu likmes – 3 mēnešu Euribor sasniedzot 2,081%, bet 6 mēnešu Euribor –2,625%. Tādējādi kredītņēmējiem, kam tuvākajā laikā mainās maksājumi, likme būtiski palielināsies.
Paredzams, ka likmju pieauguma tendence visdrīzāk turpināsies, jo, kā liecina ECB izteikumi, bāzes procentu likmes visdrīzāk vēl tiks paaugstinātas, lai izdotos samazināt inflāciju līdz mērķa līmenim – 2%. Kā skaidro eksperti, procentu likmju celšana laika gaitā bremzē inflāciju, samazinot pieprasījumu, kā ari novērš nepārtrauktu inflācijas gaidu kāpuma risku, skaidro ECB.
Var būt izmaiņas
Eksperti norāda, ka vismaz gada pirmajā pusē likmju kāpums turpināsies, taču tālākā dinamika būs atkarīga no tā, cik noturīga un augsta būs inflācija.
Aizejošais gads ieies monetārās politikas vēsturē ar jauniem inflācijas rekordiem un centrālo banku tektonisku noskaņojuma maiņu – no pārmērīgi vaļīga monetārā kursa šī gada sākumā līdz izteikti ierobežojošam gada beigās, raksturo “Citadeles” meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” ekonomiste Simona Striževska. Decembra vidū lielākās Rietumvalstu centrālās bankas bija sanākušas uz savām šī gada pēdējām sēdēm. Pirmās inflācijas bremzēšanas pazīmes, kopā ar jau notikušajām masīvām likmju izmaiņām, ļāva Federālo rezervju sistēmai (FRS) un ECB decembrī samazināt likmju celšanas ātrumu. Bāzes likmes abos reģionos tika celtas par 0,50 procenta punktiem pēc 0,75 procenta punktiem iepriekšējās sēdēs.
Turpinās eiro dzīves laikā straujākais procentu likmju kāpums, raksturo “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. Tomēr viņš uzsver, ka pie apvāršņa parādās arī pozitīvākas ziņas. Tās ir saistītas ar inflācijas tempu bremzēšanos, bet, lai tirgus pārāk ātri nesapriecātos par potenciālo likmju kāpuma apstāšanos, ECB sola turpināt kredītu sadārdzināšanos.
Šobrīd finanšu tirgus dalībnieki prognozē, ka bāzes likmes eirozonā savu augstāko punktu varētu sasniegt pie 3% vai nedaudz virs tā, uzsver Striževska. Ņemot vērā augstākus inflācijas līmeņus un lielāku neskaidrību par energoresursu cenu dinamiku Eiropā, tiek sagaidīts, ka likmes eirozonā tuvāko gadu laikā būtiski nemazināsies. Spriežot pēc pašreizējām tirgus indikācijām, trīs gadu perspektīvā ECB bāzes likmes un atbilstoši arī 3 mēnešu Euribor varētu nostabilizēties pie 2,5%. savukārt 6 mēnešu Euribor – nedaudz virs šiem līmeņiem.
3 mēnešu Euribor likmes nākotnes cenas pēdējās dienās ir pakāpušās un cena pēc trim mēnešiem uz priekšu ir pie 3% atzīmes, bet pēc gada – pie 3,2% atzīmes, saka Lāriņš, gan uzsverot, ka tirgus nākotnes cenas nav nekāda prognoze, tās ļauj racionāli rēķināt, kāda procentu maksājuma pieauguma rezerve ir jārēķina, bet reālajā dzīvē izmaksas var pieaugt vairāk vai mazāk, atkarībā no turpmākās ECB rīcības un izteikumiem. Uz procentu likmju kritumu tuvākajos mēnešos nav izredžu, jo ECB uzskata, ka vēl būs būtiski nepieciešams stabilā tempā paaugstināt procentu likmes, lai panāktu līmeni, kas ir pietiekami ierobežojošs, nodrošinot savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Bet, no otras puses, ECB turpmākie lēmumi par procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros, piebilst Lāriņš.
Ietekmē katru atšķirīgi
ECB monetārās politikas lēmumi turpina ietekmēt arī kredītu ņēmējus Latvijā. Mainīgās kredītu procentu likmes jeb Euribor tiek fiksētas uz noteiktu termiņu, tādējādi ne visi esošie kredītu ņēmēji jau pilnā mērā ir izjutuši augstāko likmju efektu uz saviem kredītu maksājumiem. Pēdējais ECB lēmums varētu palielināt ikmēneša kredītu līdz aptuveni 5%, lēš Striževska.
Vienlaikus bankas eksperti norāda, ka līmenis, pie kura Euribor kāpums varētu apgrūtināt maksājumus, katram kredītņēmējam ir ļoti individuāls un ir atkarīgs no ienākumiem, aizdevuma termiņa, atmaksas grafika un citiem faktoriem. Vienlaikus banku kredītu speciālisti norāda, ka pagaidām būtiskas problēmas nav vērojamas, cilvēki vairāk interesējas par iespējām mainīt atmaksas termiņus un citiem variantiem, taču aktīvāka reāla rīcība šajā ziņā nav vērojama.