Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi trešo lietu par normu, ka Krievijas pilsoņiem, lai saglabātu uzturēšanās atļauju (uzturēšanās atļauju), jāpierāda latviešu valodas zināšanas, aģentūru LETA informēja tiesā.
Šo lietu ierosināja Natālija Titimova, Jeļena Logunova, Oļegs Besedskis, Natālija Emeļjanova, Alevtina Suncova, Natālija Pavļenko, Olga Truškova, Nikolajs Žuravļovs, Nikolajs Proņins un Olga Pastore.
Prasītāji lūdz Tiesu pārbaudīt Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. panta atbilstību Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 96. pantam. Saeima ir aicināta līdz 6. maijam nosūtīt Satversmes tiesai savu atbildi.
Pārejas noteikumu 58. punkts 2022. gada 9. septembra redakcijā paredz, ka Krievijas pilsonim, kuram ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, tā ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz septembrim ir jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas prasmi. Šī norma skar vairākus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kuri savulaik izvēlējās Krievijas pilsonību, paliekot dzīvot Latvijā.
Konstitūcijas 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Konstitūcijas 91. panta pirmais teikums nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet 96. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
KP iesniegtajos pieteikumos norādīts, ka apstrīdētā norma nostāda pieteikuma iesniedzējus nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu. Turklāt līdz ar pastāvīgā statusa atņemšanu tiekot pārkāptas tiesības uz privātumu un tiesiskās nepārtrauktības princips.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
1 Komentārs