Latvijas sabiedriskajiem medijiem trūkst finansējuma, pirmdien diskusijā “Vai Latvijā būs spēcīgi sabiedriskie mediji?” atzina nozares pārstāvji.
Pēc Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas Unas Klapkalnes teiktā, ir skaidrs, ka Baltijas valstu vidū Latvijas sabiedriskie mediji ir vismazāk finansēti, un šis trūkums ar katru gadu kļūst arvien akūtāks.
Neskatoties uz to, ka pēdējos gados ir atrastas iespējas uzlabot tehnoloģijas un infrastruktūru, šobrīd Latvijas Radio pieejamie resursi nebūt nav pietiekami, piebilda Klapkalne.
“Finansējuma jautājums ir akūts un primārais mūsu kā sabiedriskā medija attīstībai nākotnē,” uzsvēra Klapkalne, piebilstot, ka runa nav par attīstību kontekstā ar iespēju eksperimentēt, bet gan par pamatvajadzību nodrošināšanu.
Viņa arī sacīja, ka bez skaidra finansējuma plāna apvienotajam sabiedriskajam medijam Latvijas Radio nepiekritīs apvienošanai, jo šajā procesā saskata virkni risku un neskaidrību, piemēram, attiecībā uz darbinieku atalgojumu vai programmu finansējumu.
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedīte atgādināja, ka pašlaik nav pieņemts lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu valsts medijiem, lai mazinātu inflācijas ietekmi. Ja tuvākajā laikā netiks pieņemts pozitīvs lēmums, Latvijas Televīzija vissmagākās sekas izjutīs šā gada otrajā pusē, kad būs spiesta ierobežot gan satura daudzveidību, gan atalgojumu darbiniekiem, viņš brīdināja.
Komentējot kopējo finanšu situāciju, Priede sacīja, ka Latvijas Televīzija savu darbu plāno, pamatojoties uz pieejamajiem finanšu resursiem. Pieņemot lēmumus, uzsvars tiek likts uz ekonomisko pamatojumu.
“Pēc būtības mums ir jautājums par darbības nepārtrauktību,” uzsvēra Priede, piebilstot, ka pašlaik nav vietas runām par oriģinālsatura vai inovāciju palielināšanu.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs piebilda, ka esošie produkti un pakalpojumi kļūst arvien dārgāki. Nereti uz citu programmu rēķina tiek finansēti jauni projekti vai aktuālās prioritātes, piemēram, kara Ukrainā atspoguļošana.
Jau ziņots, ka, neraugoties uz finanšu ministra Arvila Ašeradena paziņojumu, ka nav iespējams finansēt vienotos sabiedriskos medijus, piešķirot tiem 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un lielākā daļa tās darba grupas aicina Saeimu piesaistīt vienoto sabiedrisko mediju finansējumu IKP.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.