Smagu panikas stāvokļu gadījumā suņiem (piemēram, kad dzīvnieks ir nervozs pērkona negaisa dēļ) veterinārārsti izraksta tādas pašas zāles kā cilvēkiem. Daudzi suņu psiholoģiskie stāvokļi ir līdzīgi mums, taču šī nav vienīgā līdzība…
Jauns pētījums, kas balstīts uz suņu īpašnieku aptauju, liecina, ka mēs esam tik līdzīgi mūsu pavadoņiem, ka suņus varētu izmantot, lai labāk izprastu cilvēka garīgo veselību.
“Suņi, iespējams, ir tuvākais cilvēku psiholoģiskais modelis,” saka Kārena Overala, dzīvnieku uzvedības speciāliste no Prinča Edvarda salas universitātes Kanādā.
Kas ir “psiholoģiskais modelis”?
Psiholoģijā ir noteikts cilvēka personības modelis, ko sauc par “Lielo piecinieku”. Tas ietver piecus faktorus: ekstraversiju, patīkamību, apzinīgumu (apzinīgumu), neirotismu un atvērtību pieredzei (inteliģence). Šīs īpašības var ietekmēt ģenētika, un tās var ietekmēt cilvēka garīgo veselību. Piemēram, neirotiski cilvēki ir neaizsargātāki pret depresiju vai trauksmi, savukārt tādas personības iezīmes kā apzinīgums un pieklājība aizsargā pret šiem traucējumiem.
Suņiem zinātnieki identificē septiņus personības faktorus: nenoteiktība, enerģija, apmācāmība, agresivitāte/dominance, sabiedriskums ar cilvēkiem, sabiedriskums ar suņiem un neatlaidība. Dažas no šīm īpašībām pārklājas ar cilvēku personības faktoriem, piemēram, neirotisms cilvēkiem ir līdzīgs nedrošībai suņiem.
Kā suņa stāvoklis var runāt par mūsu veselību?
Eksperti pirms 20 gadiem sāka ierosināt izmantot suņus kā paraugu cilvēku psihiatrijai. Jaunā pētījumā tika novērtēts, kā suņu īpašības ietekmē dzīvnieka psiholoģisko stāvokli un vai suņiem ir tāda pati saikne starp dažādiem psiholoģiskajiem komponentiem kā cilvēkiem. Darba ietvaros zinātnieki izstrādāja aptauju suņu īpašniekiem, kas sastāvēja no 63 vienumiem. Dalībniekiem bija jārunā par dzīvnieka veselību, bailēm, jutību pret troksni, separācijas trauksmi, impulsivitāti un neuzmanību un agresiju pret cilvēkiem vai citiem suņiem.
Kopumā aptauju aizpildīja 11 360 suņu īpašnieki (52 šķirnes). Pēc anketu analīzes komanda atklāja, ka suņiem, tāpat kā cilvēkiem, personība ir cieši saistīta ar uzvedību. Konkrēti, suņiem ar “nedrošu” raksturu biežāk bija nevēlama uzvedība (bailes no skaļiem trokšņiem, draudzīguma trūkums utt.). “Tas ir ļoti līdzīgs neirotismam un trauksmei cilvēkiem,” skaidro zinātnieki.
Tika arī konstatēts, ka suņiem ar zemu uzmanības noturību apmācībā bija lielāka iespēja izrādīt impulsīvu uzvedību, piemēram, nervozēt vai ātri pamest uzdevumus, kas atgādina cilvēku uzmanības deficīta traucējumu simptomus.