Lasīšanas Laiks:2 Minute(-s), 5 Sekunde(-s)

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz, ka visus suņus, kas dzimuši pēc 2023. gada augusta beigām, būs aizliegts ilgstoši turēt uz ķēdes. Vai grozījumi patiešām uzlabos situāciju un kā plānots kontrolēt prasību ievērošanu, noskaidroja TV3 ziņu raidījums, raksta tv3.lv.

Likuma grozījumiem jāstājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā, lai gan ir paredzēts pārejas periods. Precīzāk, suņus, kas dzimuši pēc šā gada 31. augusta, vairs nebūs atļauts turēt uz ķēdes.

Tajā pašā laikā vecākus suņus, kas visu mūžu pavadījuši uz ķēdes, nedrīkstēs laist brīvībā.

Kad grozījumi stāsies spēkā, par dzīvnieku turēšanu uz ķēdes tiks noteikta administratīvā atbildība. Kontrole tiks uzticēta Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī pašvaldības policijai.

Šobrīd neviens nevar droši pateikt, cik daudz suņu Latvijā ikdienā pavada savu dzīvi uz vairākus metrus garas ķēdes. Zemkopības ministrija lēš, ka šādu dzīvnieku ir diezgan daudz.

Zemkopības ministrijas Dzīvnieku tirdzniecības, turēšanas un barības departamenta Dzīvnieku barības nodaļas vadītāja Agija Medinja norāda, ka šobrīd alternatīvs risinājums ir suns, kas tiek izlaists brīvībā vai atstāts aplokā.

“”Ievietojot suni aplokā, saimniekiem ir jāapzinās, ka sunim ir nepieciešama arī kustība un pastaigas. Nevar noķert suni no ķēdes, ievietot to aplokā un nedomāt par tā labturību un aizsardzību,” sacīja preses pārstāve.

Jautāta, kā tiks uzraudzīta dzīvnieku labturības ievērošana, Medinja sacīja, ka tas būs vienkārši. Atbildīgie dienesti šajā procesā atbildēs arī uz sūdzībām.”

“”Un tā kā kontrole notiek gan pamatojoties uz sūdzību, gan aizdomu gadījumā par noteikumu neievērošanu, tā būs ļoti kontrolējama. Sunim ievietotā mikročipa tiks nolasīta, un, pārbaudot datubāzē šī suņa vecumu, būs ļoti viegli pārbaudīt, vai suns ir dzimis pirms 2023. gada 31. augusta,” viņa skaidroja.

Kinologs Ivo Svenne, lai gan uzskata, ka nevienu suni nevajadzētu turēt uz ķēdes visu mūžu, atbalsta pāreju. Viņš saka, ka ir grūti paredzēt, kā dzīvnieks, kurš nepazīst citu dzīvi kā uz ķēdes, uzvedīsies.”

“Viņš ir kā cietumnieks. Daži ieslodzītie pēc atbrīvošanas tiek reabilitēti un reintegrēti sabiedrībā, bet daži ne. Tāpat ir ar suņiem,” skaidro kino eksperts.

Svenne ir nobažījusies arī par to, cik veiksmīga būs atbilstības uzraudzība. Pēc viņa domām, dienestiem nav iespēju pārbaudīt katru ķēdē nonākušo suni. Turklāt joprojām netrūkst dzīvnieku, kuriem šo mikročipu vispār nav.”

“Ar mikroshēmām vai kaut ko citu, nezinu, vai tas izdosies. Lauku rajonos to visu nav iespējams kontrolēt, mums ir jāmaina cilvēku domāšana. Es uzskatu, ka kaut kas nav kārtībā ar pašu saimnieku, ja viņš suni piesien pie ķēdes. Tas jau parāda cilvēcisko pusi,” norādīja kinologs.”

Jāpiebilst, ka likuma grozījumu izstrādātāji plāno precizēt, kādos gadījumos ir atļauts turēt dzīvniekus piesietus. Piemēram, suni būs atļauts kādu laiku turēt piesietu, kamēr saimnieks iepērkas veikalā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post Ar nākamā gada februāri Skrundā un Rudbāržos ievērojami paaugstināsies apkures tarifs
Next post Zinātnieki atklājuši, kā suņa galvas forma ietekmē miega kvalitāti