Šā gada pirmajos četros mēnešos krāpnieki ir apkrāpuši četru lielāko Latvijas banku klientus kopumā par 3,439 miljoniem eiro, turklāt klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus, liecina Finanšu nozares asociācijas (FIA) dati.
Kopumā 2023. gada pirmajos četros mēnešos tika reģistrēti 2063 krāpšanas gadījumi un novērsts 3011 gadījums par kopējo summu 2,553 miljoni EUR.
Šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijas bankās tika konstatēti 707 telefonsakaru krāpšanas gadījumi, kuru rezultātā tika nozagti 1,26 miljoni eiro. Tāpat tika konstatēti 1010 ieguldījumu krāpšanas gadījumi 1,59 miljonu eiro apmērā un 346 cita veida krāpšanas gadījumi 586,5 tūkstošu eiro apmērā.
Kopš gada sākuma tika novērsti 885 telefona krāpšanas mēģinājumi 793,3 tūkstošu eiro apmērā, 1969 ieguldījumu krāpšanas mēģinājumi 1,5 miljonu eiro apmērā un 157 cita veida krāpšanas 177 tūkstošu eiro apmērā.
Aprīlī krāpnieki apkrāpa arī Latvijas iedzīvotājus par kopējo summu 609 tūkstoši eiro.
Aprīlī reģistrēti 227 ieguldījumu krāpšanas gadījumi vairāk nekā 330 tūkstošu eiro apmērā un novērsts tikpat daudz krāpšanas mēģinājumu. Telefonisko krāpšanu gadījumu skaits aprīlī bija uz pusi mazāks nekā ieguldījumu krāpšanu gadījumu skaits – 106 gadījumos no cietušajiem izkrāpti 221 tūkstotis eiro.
FIA krāpšanas ierobežošanas darba grupas vadītājs Anrijs Šmītis norāda, ka krāpnieku aktivitāte katru mēnesi saglabājas nemainīgi augsta. Krāpnieki atrod arvien izsmalcinātākus veidus, kā izkrāpt no cilvēkiem viņu ietaupījumus. Ja pirms gada pārsvarā bija vērojami telefona krāpšanas gadījumi, tad tagad dominē tā sauktās ieguldījumu krāpšanas.
Latvijas iedzīvotāji turpina saņemt krāpnieciskas īsziņas un e-pastus, kuros noziedznieki uzdodas par dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem. Saņemtajos paziņojumos iedzīvotāji visbiežāk tiek aicināti samaksāt administratīvo sodu, ierasties tiesā vai pārskatīt saņemto nodokļu maksājumu. Svarīgi atcerēties, ka valsts iestādes parasti šādus paziņojumus iedzīvotājiem nesūta, tāpēc tie ir jāizdzēš vai jāignorē.
FIA norāda, ka ieguldījumu krāpšanas gadījumos krāpnieki visbiežāk pieprasa bankas paroles, “Smart-ID” kodus vai citus personas datus, lūdz instalēt programmatūru, kas ļauj attālināti piekļūt ierīcei, sola zemu risku un lielu peļņu, agresīvi biedē un steidzina potenciālo upuri, izmantojot psiholoģiskas metodes, lai atrastu personības vājās vietas, nesniedz ticamu informāciju par sevi vai savu uzņēmumu, nepiedāvā atbilstošu sadarbības līgumu.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.