Lasīšanas Laiks:3 Minute(-s), 35 Sekunde(-s)

Anna Kaleri, juriste

1. Vai es varu taisīt testamentu tikai uz dēla vārda, norādot, ka manam vīram ir tiesības dzīvot dzīvoklī līdz mūža beigām?

Jums kā dzīvokļa īpašniecei ir tiesības rakstīt jebkādu testamentu un rīkoties ar īpašumu pēc saviem ieskatiem. Jūsu vīrs šajā gadījumā ir tā sauktais bezlīgumiskais mantinieks, kas nozīmē, ka viņš var apstrīdēt jūsu testamentu un pieprasīt pusi no mantojuma, ja vēlas. Saskaņā ar likumu viņš var saņemt savu daļu kā naudas maksājumu. Šajā gadījumā testaments negarantē, ka pēc testatora nāves starp iespējamiem mantiniekiem neradīsies strīdi par mantojumu.

2. Vai ir iespējams nodot īpašumtiesības manam dēlam jau tagad?

Tas ir iespējams. Šim nolūkam tiek sastādīts dāvinājuma akts. Taču jums jāsaprot, ka no tā parakstīšanas brīža jūs vairs neesat dzīvokļa īpašnieks. Dāvinājuma līgumam nav nekāda sakara ar mantošanu. Tas ir veids, kā ātri atbrīvoties no īpašuma. Šajā gadījumā jūs un jūsu vīrs kļūstat par dzīvokļa lietotājiem ar diezgan nenoteiktām tiesībām. Pirms izvēlaties šādu metodi, jums ļoti rūpīgi jāizsver visi plusi un mīnusi. Ja jūs sagatavosiet dāvinājuma līgumu, es ieteiktu tajā iekļaut vairākus nosacījumus. Piemēram, norādīt, ka jums un jūsu laulātajam ir tiesības dzīvot dzīvoklī līdz mūža galam vai ka jūsu dēls palīdzēs maksāt īres maksu utt. Jāsaprot, ka jūsu dēls pārņems visas īpašumtiesības un varēs izmantot īpašumu pēc saviem ieskatiem. Viņš var to pārdot vai ieķīlāt. Ja dāvinātājs neievēro līguma noteikumus vai ja starp pusēm rodas kādi konflikti, līgumu var atcelt tiesa.

3. Kāda ir īpašumtiesību nodošanas kārtība un secība katrā atsevišķā gadījumā: ar testamentu, mantojumu un dāvinājumu?

Saskaņā ar likumu testamenta un mantošanas procedūras ir pilnīgi vienādas. Pēc testatora nāves radiniekiem – potenciālajiem mantiniekiem pašiem jāierodas pie zvērināta notāra testatora pēdējā dzīvesvietā. Ieteicams to izdarīt divu mēnešu laikā pēc testatora nāves. Ja mantojuma lieta izrādās sarežģīta, tas var prasīt ilgāku laiku.

Līdzi pie notāra ņemiet personu apliecinošu dokumentu, testatora miršanas apliecību, radniecību apliecinošus dokumentus – dzimšanas apliecību un laulības apliecību. Kustamās mantas gadījumā ir nepieciešams kustamās mantas saraksts. Pieteikumu par mantošanu sastāda notāra birojā.

Pirms notariālā procesa uzsākšanas notārs pārbauda informāciju mantojumu reģistrā, vai kāds cits notārs nav uzsācis līdzīgu procesu, vai kaut kur nav citu radinieku, kuri arī varētu būt vērsušies notāra birojā savā dzīvesvietā. Notārs pārbauda arī informāciju Publisko testamentu reģistrā, lai pārliecinātos, vai tur ir reģistrēts testatora testaments. Nepieciešamības gadījumā notārs var publicēt sludinājumu par mantojuma atklāšanos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Potenciālie mantinieki, kreditori un visi, kas ir saistīti ar šo mantojumu, var iesniegt savus paziņojumus notāra noteiktajā termiņā. Ja mantinieki vai kreditori šajā termiņā neatbild uz mantojuma atklāšanos, uzskatāms, ka viņi ir atteikušies no savām prasībām. Jo sarežģītāka ir mantojuma lieta, jo ilgāku termiņu paziņojumu iesniegšanai var noteikt notārs. Vidēji tas ir 3 mēneši.

Ja ir vairākas personas, kas pretendē uz mantojumu, notārs noskaidro, kam no tām ir tiesības mantot un kā tās savstarpēji nokārto šo jautājumu.

Neatraidāmais mantinieks (šajā gadījumā – testatora vīrs) testamentā nav minēts, bet, ja viņš izvirza prasību, tad viņam ir tiesības uz to mantojuma daļu, ko viņš saskaņā ar likumu ir tiesīgs saņemt naudā. Ja vīrs pārdzīvos testatora laulāto, testamentā minētajam mantiniekam (testatora dēlam) būs jāizmaksā tēvam viņa mantojuma daļa naudā.

Ja rodas strīds, ko nevar atrisināt pie notāra, lieta nonāk tiesā. Ja viss tiek atrisināts savstarpēji vienojoties, notārs pieņem lēmumu apstiprināt testamentā minēto personu par mantojuma saņēmēju. Ja nedeklarētais mantinieks pieprasa savu mantojuma daļu, tad tiek pieņemts lēmums izmaksāt viņa mantojuma daļu. Visus šos datus reģistrē attiecīgajos reģistros, un zemesgrāmatā tiek iesniegta mantojuma deklarācija ar lūgumu īpašumu reģistrēt jau uz otra īpašnieka, t. i., mantinieka, vārda.

Attiecībā uz dāvinājuma līgumu vēlos atkārtot, ka tam nav nekāda sakara ar mantošanas jautājumiem. Tas ir vienkārši: dāvinātājs un apdāvinātais dodas pie notāra, sastāda līgumu, kurā norāda dāvinājuma nosacījumus. Dokumentu noformē kā notariālu aktu, reģistrē attiecīgajos reģistros, pēc tam visu nosūta uz zemesgrāmatu, kur tiek izdarīts ieraksts par īpašuma tiesībām.

4. Kurš īpašumtiesību veids (mantojums, novēlējums vai dāvinājums) ir finansiāli izdevīgāks?

Jebkurā gadījumā notāra nodevas nav lētas. Visos uzskaitītajos gadījumos maksa par īpašumtiesību apliecinājumiem ir aptuveni vienāda. No 60-70 eiro un vairāk. Testamenti un dāvinājuma akti ir ne tikai notāra, bet arī zemesgrāmatas un citu dokumentu kārtošanas jautājums.

Ko var darīt testators, lai viņa mantiniekiem nākotnē nerastos neparedzētas problēmas? Ir grūti kaut ko paredzēt. Svarīgākais: kā dzīvokļa vai mājas īpašnieks neuzņemties parādsaistības, neieķīlāt īpašumu kreditoriem, jo vēlāk mantiniekam var nebūt naudas, lai atmaksātu kredītus, nedāvināt vai neatstāt mantojumā īpašuma daļas trešajām personām.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post Roņu dienas notiks Rīgas Zooloģiskajā dārzā
Next post Latvenergo skaidro, kāpēc neiegādājās lētāku gāzi valstij