Tajā var sazināties 89,3% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, liecina pirmdien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSO) pieaugušo izglītības pētījuma rezultāti, raksta Diena.
Tikai 5,3% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem nevar sazināties nevienā valodā, izņemot dzimto, un 3,8% iedzīvotāju ir divas dzimtās valodas. Citu valodu prasmes bija pašpārliecinātas, un tās svārstījās no dažu frāžu zināšanām līdz gandrīz tekošai prasmēm.
No iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda ir vislabāk apgūtā valoda pēc dzimtās valodas, 35,7% to runā gandrīz brīvi, t.i., saprot sarežģītus tekstus un elastīgi lieto valodu, 35,8% brīvi komunicē, t.i., saprot vienkāršus tekstus un izsaka savas domas vienkāršos vārdos. , 24,3% saprot un lieto sarunvalodas frāzes, bet 4,4% saprot un lieto tikai dažus vārdus un frāzes.
Visvairāk latviešu valodā runājošo, kuriem tā nav dzimtā valoda, ir Kurzemē (93%) un Rīgā (92,1%), vismazākais Latgalē (82,1%). Vidzemē šis rādītājs ir 90,2%, Zemgalē – 90,1%.
25-34 gadus veco iedzīvotāju vidū latviešu valodā runā 93,4%, 18-24 gadus vecu iedzīvotāju vidū – 92,4%. Vismazākais latviešu valodā runājošo īpatsvars ir vecuma grupā 65-69 gadi – 81,4%. Starp iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem lielākā daļa aptaujāto bez dzimtās valodas pārvalda krievu valodu (91,3%) un angļu valodu (64,0%). Salīdzinot ar 2016. gadu, to īpatsvars, kuri runā angļu valodā, palielinājās par 6,8 procentiem. punktu.
PSO iegūtie dati arī liecināja, ka 64,3% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 69 gadiem latviešu valodu runā kā dzimto valodu.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.