Tiek mācītas jauniešu zinības: Latvija ievieš jaunu skolēnu vērtēšanas sistēmu

Lielākajai daļai skolēnu jÅ«lijs ir atvaļinājumu laiks, bet 9. un 12. klases absolventiem un viņu vecākiem tas ir satraukuma kulminācija. Jo tikai tagad, ar gandrÄ«z mēneÅ¡a kavēšanos, sāk pienākt centralizēto eksāmenu rezultāti, kas nosaka izglÄ«tÄ«bas turpināšanas iespējas un dažkārt arÄ« jaunieÅ¡a likteni. Nav atlicis daudz laika, lai tos apstrÄ«dētu…..

Process is everything, result is nothing

Tikmēr IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija Andas ČakÅ¡as (Jaunā VienotÄ«ba) vadÄ«bā, Å¡Ä·iet, izbauda efektu. Å onedēļ Saeimā prezentētajā dokumentā “PaplaÅ¡inātās vērtēšanas sistēmas pamatojums un principi” apgalvots, ka skolās beidzot tiek ieviests “vērtējums, kas atbalsta skolēna izaugsmi, nevis konstatē rezultātu”. Tagad tiek pieÅ¡Ä·irts “vērtējums, kas precÄ«zi atspoguļo skolēna apgÅ«tās zināšanas, prasmes un izpratni”.

Prezentācijā, ko IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas ierēdņi rādÄ«ja Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, zinātnes un kultÅ«ras komisijas deputātiem, aprakstÄ«ta vecā, aplamā pieeja: “Skolotājs izskaidro mācÄ«bu vielu; uzdod jautājumu, kas formulē mācÄ«bu procesu; aktÄ«vākie skolēni atbild paÅ¡i vai skolotājs viņus iztaujā; skolotājs pieņem lēmumu visai klasei; turpina skaidrot mācÄ«bu saturu.

NepiecieÅ¡ams ieviest tā saukto formatÄ«vo vērtēšanu – un tas vien uzlabos mācÄ«bu satura apguvi pat par 50-70 procentiem! Pēc Latvijas izglÄ«tÄ«bas inovatoru domām, piramÄ«da ir jāapvērÅ¡ otrādi: “vērtēšana mācÄ«Å¡anās pilnveidei”, kas paÅ¡laik ir tās pamatnē, bÅ«s augstāk.

Latvijas skolas pāries “no vērtējumiem par paveikto darbu uz vērtējumiem, kas atspoguļo zināšanas un prasmes”. “Turpmāk atzÄ«me neietvers skolēna paÅ¡pārliecinātÄ«bas, uzvedÄ«bas, mājasdarbu vērtējumu. Tā atspoguļo tikai skolēna zināšanas, prasmes un izpratni. Skolotājs vērtē skolēna sasniegumus pēc konkrētiem kritērijiem un nesalÄ«dzina skolēnus savā starpā”.

Ministre Čakša ir politiski nodrošinājusies.

Avots: LETA

Tātad jūs varat iedomāties, kāda revolucionāra pieeja: mēs neko nedarām, tikai mainām vērtēšanas principu, un voila, mēs paaugstinām zināšanu līmeni uz pusi vai pat divām trešdaļām. Brīnumi.

Bet Å¡eit ir tas, ko IZM pārstāvji nepieminēja: viens no formatÄ«vās vērtēšanas elementiem ir… skolēnu lÄ«dzdalÄ«ba tajā. Tas ir, klases viedoklis par to, vai konkrētā skolēna atbilde ir laba vai slikta. Interesanti, vai valsts izglÄ«tÄ«bas speciālisti ir pazÄ«stami ar tādām bēdÄ«gām parādÄ«bām kā iebiedēšana skolā – un vai viņi apzinās, ka naidÄ«gi noskaņotas klases grupas var apzināti Å¡aut savus klasesbiedrus šāda veida vērtēšanā.

Turklāt: iegÅ«to testu loma mācÄ«bu procesā kļūst pavisam cita. Tie “dod iespēju katram skolēnam mācÄ«ties no savām kļūdām”, “praktizēties mācoties un saņemt atgriezenisko saiti”. Bet – “Å¡ie vērtējumi netiks ņemti vērā, nosakot gada vērtējumu”.

Citiem vārdiem sakot, jebkura eksāmena atzīme automātiski maina visu iepriekš iegūto. Tomēr to pat nevar saukt par sasniegumu, tas ir tikai iesildīšanās vingrinājums. Lai labotu šo pārbaudes darbu rezultātus, dodoties uz nulles stundu uz konsultāciju, no šī brīža tas ir bezjēdzīgi.

Marķējuma plāns.

Pāri ar “vidējo aritmētisko”! Turpmāk skolēniem tiks dota “jēgpilni pamatota atzÄ«mes definÄ«cija”, nevis vienkārÅ¡i saskaitÄ«ti gada laikā iegÅ«tie rezultāti. “Turpmāk skolēni mācÄ«bu gada sākumā saņems vērtēšanas plānu: vērtējumu skaitu un veidu, kā tiks noteikts gada vērtējums.”

Tikmēr Latvijas Republikas skolas vēl nav aktÄ«vi pieņēmuÅ¡as jaunos principus. IzglÄ«tÄ«bas kvalitātes valsts dienests, veicot izglÄ«tÄ«bas iestāžu akreditāciju 2024. gada aprÄ«lÄ«, fiksēja: “izmaiņas jau ieviestas” – 10 procentos skolu; “gatavas” – 20 procentos; “daļēji gatavas” – 65 procentos; “nav gatavas” – 5 procentos.

Vēl interesantāki rādītāji liecināja par atbalsta līmeni jaunajai sistēmai. To atbalsta 80 % izglītības iestāžu vadītāju, 65 % direktoru vietnieku un tikai 40 % skolotāju. Viennozīmīgi pozitīvi to vērtē tikai 20 procenti izglītojamo un tikai 15 procenti vecāku.

“Daļēju atbalstu” norādÄ«ja 15% direktoru, 30% direktoru, 60% skolotāju, 50% skolēnu un 65% vecāku. Tomēr to neatbalsta 5 % direktoru un galveno skolotāju, 30 % skolēnu un 20 % vecāku.

SmieklÄ«gākais ir tas, ka IZM ir aprēķinājusi “vidējo aritmētisko” pēc atbalsta lÄ«meņiem – un izrādās, ka gan “atbalstu”, gan “daļēju atbalstu” izsaka pa 44%, un tikai 12% “neatbalsta”. Taču tas ir absurds, jo mÅ«su izglÄ«tÄ«bas sistēmas barÄ«bas ķēdes augÅ¡galā ir simtiem direktoru un vadÄ«tāju, tÅ«kstoÅ¡iem skolotāju un simtiem tÅ«kstoÅ¡u skolēnu un vecāku. Izrādās, ka skolu vadÄ«tāji, kuri sākotnēji ir lojāli IZM jauninājumiem un vienmēr ņem zem redzesloka, ar savu viedokli pārspēj visus pārējos….

LÅ«k, konkrēts piemērs: kad skolu darbiniekiem aptaujās tika jautāts, vai jums viss ir skaidrs? – 30 % skolotāju izrādÄ«jās “nespēj izskaidrot izmaiņu bÅ«tÄ«bu”. Savukārt 90 % vadÄ«tāju un vadÄ«tāju vietnieku bija pilnÄ«gi skaidras atbildes. Pastāv automātiska sakarÄ«ba starp saprotamÄ«bu un atalgojuma lÄ«meni… Lai gan iepriekÅ¡ 45% skolotāju informāciju par jauno vērtēšanas kārtÄ«bu saņēma semināros, 40% par to uzzināja savās izglÄ«tÄ«bas iestādēs, bet vēl 30% – kursos. Tomēr bija 10 % skolotāju, kuri par to vispār nebija informēti!

Lai gan nevar teikt, ka IZM neko nedarÄ«ja – teiksim, 36 stundu kursus par jauno vērtēšanas sistēmu apmeklēja 527 cilvēki. Vēl 126 direktori apmeklēja Ä«paÅ¡us 24 stundu kursus.

“Vecāki un apmācāmie pilnÄ«bā nesaprata izmaiņas”.

A. ČakÅ¡as birojs bija spiests to atzÄ«t. Izrādās, joprojām pastāv “bažas”, “nav pietiekamas pārliecÄ«bas par šādu izmaiņu lietderÄ«bu”, “nav Ä«sti skaidrs”… “IzglÄ«tojamie norāda, ka nav skaidrs, kā šāda sistēma ietekmēs viņu vērtējumus 9. un 12. klasē, kad apmācÄ«ba parasti bija izcila, koncentrējoties uz eksāmeniem”.

“Pedagogiem ir bažas, ka mācÄ«bu gada noslēgumā darba ritms bÅ«s vēl saspringtāks nekā paÅ¡laik. Paredzot, ka… bÅ«s nepiecieÅ¡ams izstrādāt kombinētos pārbaudes darbus, pedagogi uzskata, ka kopā ar eksāmeniem tas varētu radÄ«t pārslodzi visiem”.

“TrÅ«kst izpratnes par “svērtās” atzÄ«mes ietekmi un vietu,” norāda ministrijas eksperti. Patiešām – ja pusgada atzÄ«mēm tagad nav nekādas ietekmes, ir grÅ«ti “nodroÅ¡ināt, lai izglÄ«tojamie vēlētos mācÄ«ties arÄ« mācÄ«bu procesā…”.

Tomēr IZM ir pārliecināta, ka visus Å¡os šķēršļus var pārvarēt: “Bažas un pretestÄ«ba no visām pusēm bija tikai sākumā, ieviestās izmaiņas palÄ«dzēja motivēt skolēnus mācÄ«ties un gatavoties pārbaudÄ«jumiem. Process prasÄ«ja arÄ« lielu izskaidroÅ¡anas darbu ar vecākiem, skolotājiem un skolēniem, pēc kura situācija pakāpeniski normalizējās – un mācÄ«bu gada beigās bailes vairs nav aktuālas”.

Lai popularizētu labo praksi, tika izmantoti tādi “nozÄ«mÄ«gi mediji” kā Latvijas TV un radio, portāls TVNET, Jauns un Ir publikācijas. Ministrija uzskata, ka 97,5 tÅ«kstoÅ¡i eiro, kas tika iztērēti sabiedrÄ«bas informēšanai par pārmaiņām izglÄ«tÄ«bā no ES fondiem, palÄ«dzēja sasniegt 1 212 744 cilvēkus. ApbrÄ«nojama precizitāte un patiešām milzÄ«gs apjoms. Starp citu, interesanti, vai jums, dārgie lasÄ«tāji, lÄ«dz Å¡im ir bijusi iespēja apgÅ«t, kur nu vēl saprast Å¡o brÄ«niÅ¡Ä·Ä«go sistēmu.

Seima Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Šture (Jaunā Vienotība) sēdē sacīja, ka parlaments jau saņēmis kolektīvu iesniegumu, kura autori lūguši ļaut skolēniem labot vairāk nekā vienu gala vērtējumu. Politiķe, kura jau 16 gadus ir Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore, sacīja:

– Ir parādÄ«jusies atÅ¡Ä·irÄ«ga vērtēšanas skala vispārizglÄ«tojoÅ¡ajās un profesionālajās skolās. Vērtēšanas rezultāti ietekmē stipendijas, kas ir pretrunā vērtēšanas filozofijai. Pastāv dažādi viedokļi par jaunās sistēmas pieejamÄ«bu vecākiem.

Ministre: “Bija nepiecieÅ¡ams ilgs laiks, lai sagatavotos”

Kā vienmēr paÅ¡pārliecinātais IZM vadÄ«tājs pateicās deputātiem par “ļoti nopietno uzmanÄ«bu” skolu jautājumiem:

– MērÄ·is – uzlabot izglÄ«tÄ«bas kvalitāti – skan visā sabiedrÄ«bā. Valsts kontrole ir vēl viena iestāde, kurai vēlos pateikt lielu paldies. Mēs esam vienisprātis par lietām, kas ir jādara. Tas zināmā mērā ir pārskats par manu pusotra gada darbu ministrijā.

Runājot par jauno vērtēšanas sistēmu, ministrs norādÄ«ja, ka tā jau ir atlikta uz vienu gadu. IepriekÅ¡, pārbaudot skolu sagatavotÄ«bas pakāpi, “tika dots laiks”. Tomēr daži pirmklasnieki varētu sākt brÄ«vprātÄ«gi.

Tagad, saka Anda ČakÅ¡a, viņi vairs “nesalÄ«dzinās skolēnu ar skolēnu”, bet – pārbaudÄ«s, kā skolēnam veicas mācÄ«bu priekÅ¡metā. “MērÄ·is ir zināšanas.” Tāpēc tika sagatavota informācijas kampaņa un apmācÄ«ti skolu vadÄ«tāji.

Ministrs piekrita, ka, ieviešot jauno sistēmu, arī profesionālajā skolā trūka sinhronizācijas.

– To mēs noteikti mainÄ«sim. Bet kopumā es aicinu Å¡obrÄ«d pakāpeniski virzÄ«ties uz to, ka mēs ļausim bērniem apzināties, ko viņi ir apguvuÅ¡i, izmantojot Å¡o formatÄ«vo vērtēšanu. Vēl viena nianse, lai nerastos pārpratumi: tas, kas Å¡odien izskanēja radio ēterā par vērtēšanas sistēmas ievieÅ¡anu, ko mēs pārcēlām pagājuÅ¡ajā gadā. Å obrÄ«d mēs virzāmies uz priekÅ¡u. Ir dots ļoti ilgs sagatavoÅ¡anās laiks. Ir notikuÅ¡i daudzi semināri, un mēs turpināsim atbalstÄ«t paÅ¡valdÄ«bu skolas ar dažādām aktivitātēm visas vasaras garumā. Un virzÄ«simies uz priekÅ¡u, lai panāktu kvalitatÄ«vu izglÄ«tÄ«bu.

“Ä»oti lielas konceptuālas pārmaiņas”.

RÄ«gas 72. vidusskolas direktors un izglÄ«tÄ«bas inovāciju entuziasts Pāvels Pestovs (viņam ir savs blogs) atgādināja, kāpēc šāda sistēma bÅ«tu jāievieÅ¡. Pēc viņa domām, tieÅ¡i novērtējums, kas tiek iegÅ«ts “neatkarÄ«gi no skolas”, t. i., centralizētajos eksāmenos, “maksimāli atspoguļo zināšanas un prasmes”.

Pestovas skolas direktors Ä«steno paraugpraksi.

Avots: LETA

– Å obrÄ«d mums ir problēma, ka skolēni uzrāda ļoti lielu atÅ¡Ä·irÄ«bu, par 4-5 punktiem. To neizdosies atrisināt lÄ«dz 1. septembrim, tas ir process, kas jārisina ilgākā laika posmā.

Pēc Pestova kunga domām, LR skolu gaida “ļoti lielas konceptuālas pārmaiņas”.

– MÅ«su mērÄ·is ir mainÄ«t praksi pēc bÅ«tÄ«bas. Tas, ka novērtējums pats par sevi nav vērtējums, bet ka ir dati, lai strādātu ar bērnu un atbalstÄ«tu viņu. Å Ä« ir pilnÄ«gi atÅ¡Ä·irÄ«ga situācija.

Protams, inovācijas izglītībā nebūs vienkāršas, atzina Pāvels Pestovs:

– Sistēmā strādā 20 000 skolotāju ar ļoti atÅ¡Ä·irÄ«gām prasmēm, izpratni, filozofisko pieeju. Un, protams, tas ir neapÅ¡aubāms sistēmisks izaicinājums: kā mēs varam Å¡Ä«s lietas sinhronizēt. Bet, ko es gribētu atgādināt no pētnieciskā viedokļa, ir tas, ka prakse, kad skolotājs lÅ«dz atbildēt labākos skolēnus, un tiek uzskatÄ«ts, ka saturs ir apgÅ«ts, tomēr liecina, ka tas Ä«sti nedarbojas. Jo šādā veidā mēs iegÅ«stam datus tikai par vienu vai diviem skolēniem, kuri ir labākie klasē. Bet, ja mēs vēlamies panākt ietekmi, mums ir jāpāriet no vērtēšanas uz mācÄ«Å¡anās kvalitāti. To apstiprina zinātniskie pētÄ«jumi.

Imākslīgā intelekta uzziņu lapa

IepriekÅ¡, teica P. Pestovs, skolēns, kuram bija, piemēram, atzÄ«me 6 – varēja lÅ«gt skolotājam iespēju veikt papildu darbu, lai paaugstinātu savu vērtējumu lÄ«dz 7. Tagad tas notiks “objektÄ«vos apstākļos, nevis mājās, kaut ko darot”.

Mākslīgais intelekts LR skolās jāievieš stingrā sistēmā.

Avots: LETA

– ĪpaÅ¡i ņemot vērā, ka mākslÄ«gais intelekts tagad ir pieejams mums visiem,” uzsvēra izglÄ«tÄ«bas speciālists. – Praktiski nav iespējams apstiprināt ārpus skolas veikto darbu autentiskumu.

Skolās tagad tiek ieviesta procedÅ«ra, lai brÄ«dinātu skolēnus par to, kādu vērtējumu viņi saņems, ja nebÅ«s labi strādājuÅ¡i. Procentuālās atzÄ«mes par mācÄ«bu priekÅ¡meta satura apguvi ir paredzētas, lai motivētu. “Ja septembrÄ« man ir 10 procenti, man ir jārÄ«kojas Å¡eit un tagad, nevis pēc diviem mēneÅ¡iem, kad es atnākÅ¡u un rakstÄ«Å¡u pārbaudes darbu.

– MācÄ«bu gada laikā katram skolēnam ir iespēja uzlabot savus rezultātus,” uzskata skolotāja. – Otrā iespēja tiek dota gada beigās.
P. Pestova ieskatā, savu līmeni varēs paaugstināt ne tikai tie, kas nesekmīgi, bet pat tie, kas nav apmierināti, piemēram, ar astoto klasi.

…Tā vai citādi, mÅ«su skolu nepārtrauktās reformas process tikai uzņem apgriezienus – un mÅ«s gaida vēl daudzi pārsteigumi. JÅ«su autore, kuras jaunākais dēls nupat uzsāk 12. klasi, jau ir sagatavojusies pārsteigumiem – galu galā 11. klasē bija vairāki eksāmeni, kuru rezultātus mēs nezinām vēl tagad.