Par sensāciju vasaras pašā plaukumā parūpējās Konstitucionālās tiesas tiesneši, kas pieņēma revolucionāru lēmumu. Runa ir par valodas normām Augstskolu likumā. Proti, 56. panta trešo, ceturto un piekto daļu, kas ierobežo augstskolu tiesības mācīt ES oficiālajās valodās un būtībā aizliedz mācīt citās svešvalodās, t. i., galvenokārt krievu valodā. Citas svešvalodas var izmantot pat privātās augstākās izglītības iestādēs tikai tad, ja tas ir nepieciešams konkrētu valodu fakultāšu un kultūras programmu ietvaros.
Satversmes tiesa ir norādījusi, ka, grozot minēto likumu, likumdevējs nav ņēmis vērā Satversmes tiesas iepriekšējā spriedumā šajā jautājumā pausto atziņu un nav ievērojis labas likumdošanas prakses principus. Šie valodas grozījumi tika ieviesti jau trešā lasījuma stadijā – bez pienācīgām diskusijām, iesaistot ekspertus. Turklāt, ieviešot šos ierobežojumus, iepriekšējie Saeimas deputāti pat nebija izvērtējuši valodas normu atbilstību Vispārējai mazākumtautību tiesību konvencijai.
Tiesa konstatēja, ka Augstākās izglītības likuma valodas panti neatbilst diviem Satversmes pantiem. Augstākās izglītības likuma 56. panta grozījumi zaudēs spēku 2024. gada 1. jūlijā, kas nozīmē, ka tiesa deva laiku jaunajam parlamentam labot likumu atbilstoši tiesas lēmumam. Mums atliek tikai cerēt, ka 14. Saeima neignorēs Satversmes tiesas lēmumu un kārtējo reizi nemēģinās ierobežot augstskolu akadēmiskās brīvības, tostarp mācību valodu izvēli un lekciju lasīšanu.
Jāatgādina, ka prasību Satversmes tiesā iesniedza iepriekšējās Saeimas deputāti no “Saskaņas” frakcijas.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.