Tiesībsargs aicina nodrošināt pacientam tiesības uz valsts apmaksātām zālēm arī netipiskos gadījumos

Tiesībsargs Juris Jansons aicina nodrošināt pacientam tiesības uz valsts apmaksātām zālēm arī netipiskos gadījumos, informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas vietnieks Edgars Lākutis.

Individuālo zāļu kompensācijas mehānisms ir jāuzlabo, tādēļ tiesībsargs aicina valdību līdz šī gada 31.oktobrim veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. 

Izmaiņas Nacionālajam veselības dienestam (NVD) paredzētu iespēju nodrošināt, ka cilvēki, kuriem individuālu un netipisku iemeslu dēļ ir nepieciešama un stingri medicīniski pamatota kādu konkrētu zāļu lietošana, varētu saņemt kompensāciju par šo zāļu iegādi. Turklāt arī tad, ja konkrētai diagnozei vispārīgi ir pieejamas citas kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) iekļautās zāles.

Lākutis skaidroja, ka augstāk minētā norma attiektos uz kompensācijas pieteikumiem netipiskos gadījumos. Proti, pēc rūpīgas gadījuma izvērtēšanas, konstatējot, ka pastāv tādi specifiski apstākļi, piemēram, organisma fizioloģiskās īpatnības, kas liedz pacientam gūt ārstniecisku efektu no jebkuru citu medikamentu lietošanas, izņemot ārstu konsilija noteikto medikamentu.

“Mūsu ieskatā, par nesamērīgu ir uzskatāma situācija, kurā daļai sabiedrības a priori tiek liegta iespēja saņemt atbalstu zāļu iegādei. Ir nepieciešams paredzēt izņēmuma apstākļus, kad objektīvu iemeslu dēļ pacientam nevar palīdzēt nevienas no kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm,” uzsver Jansons.

Individuālais zāļu kompensēšanas mehānisms ir izstrādāts tieši izņēmuma gadījumiem, un tiek piemērots, cita starpā, retu diagnožu gadījumā. Individuālā zāļu kompensācijas mehānisma piemērošanai ir izstrādāti stingri izslēgšanas kritēriji, jo parasti tā ietvaros kompensējamās zāles ir dārgas, piemēram, inovatīvi medikamenti. Zāļu kompensācijas mehānisma mērķis ir nodrošināt cilvēkiem, kuru veselības stāvoklis un dzīvības funkcijas ir atkarīgas no konkrēto zāļu lietošanas, iespēju iegādāties šīs zāles neatkarīgi no personas materiālā stāvokļa.

Tiesībsargs izpētē par zāļu kompensācijas mehānisma iespējamām nepilnībām secināja, ka individuālā zāļu kompensācijas mehānisma regulējums būtu pilnveidojams netipiskiem gadījumiem, kad pastāv objektīvi un pamatoti iemesli, kāpēc pacientam neder pastāvošās zāļu kompensācijas sistēmas piedāvātās iespējas.

Līdz šim Satversmes tiesā izskatītajos gadījumos gan nav iesniegti tādi pierādījumi, kas neapšaubāmi liecinātu, ka KZS iekļautajām zālēm ir negatīva iedarbība vai arī šīm zālēm nav vēlamās terapeitiskās iedarbības uz konkrētā pacienta organismu, un pacientam der tikai un vienīgi zāles, kuras nav iekļautas KZS. Taču nevar izslēgt, ka šādi gadījumi var būt, un NVD būtu jābūt iespējai un tiesiskam mehānismam, kā šādos gadījumos rīkoties. Tiesībsarga ieskatā pats par sevi regulējums, kas ļautu izvērtēt, vai konkrētais gadījums nav uzskatāms par netipisku, nekompromitē individuālo zāļu kompensācijas mehānismu un nenonāk pretrunā ar nepieciešamību nodrošināt iespēju kompensēt zāļu izdevumus pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam.

Piemēram, tiesībsarga 2021.gadā veiktās pārbaudes lietas materiālos pieejamajā ārstu konsilija atzinumā ir noteikts, ka “[Zāļu nosaukums] terapija nepieciešama dzīvības funkciju uzturēšanai pēc vitālām indikācijām un nav aizvietojama ar citiem kompensējamajiem medikamentiem.” Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā, ka KZS pacientam noteiktajai diagnozei bija iekļautas citas zāles, ārstu konsilija noteikto zāļu kompensācija tika atteikta. Jau nākamajā gadā šīs zāles iekļāva KZS.

“Minētais gadījums apliecina, ka situācija var mainīties ļoti strauji. Tikmēr kompensācijas atteikums var ļoti nelabvēlīgi vai pat kritiski ietekmēt ārstēšanās procesu, jo īpaši, ja zāles nepieciešamas pacienta dzīvības funkciju uzturēšanai,” piebilst tiesībsargs.

Tiesībsargs apzinās, ka veselības aizsardzībai atvēlētie resursi ir ierobežoti un Satversmē noteiktais valsts pienākums iespēju robežās veikt pasākumus cilvēka dzīvības un veselības aizsardzības jomā nav interpretējams kā valsts pienākums apmaksāt katram indivīdam pilnīgi visus viņa veselības aprūpei individuāli nepieciešamos pasākumus. Šāda prasība būtu nesamērīga ar valsts iespējām un pienākumu nodrošināt visas sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus. Tomēr, lai līdzsvarotu sabiedrības intereses un indivīda intereses un vienlaikus nesagrautu individuālo kompensācijas mehānismu, būtu lietderīgi paredzēt iespēju individuālā kompensācijas pieprasījuma gadījumā izvērtēt, vai ir pierādāmi tādi objektīvi apstākļi, kuru dēļ iedzīvotājs nevar lietot nevienas no KZS iekļautajām zālēm.

Gadījumā, ja šādi apstākļi ir pierādāmi, vismaz tajos gadījumos, kad zāles ir nepieciešamas dzīvības funkciju uzturēšanai un to viennozīmīgi apliecina attiecīgās specialitātes ārstu konsilija sniegtais atzinums, jābūt iespējai lemt par pilnīgu vai daļēju attiecīgo KZS neiekļauto zāļu kompensāciju no valsts budžeta līdzekļiem.