Tiesībsargs aicina par seksuālo uzmākšanos noteikt gan administratīvo, gan kriminālatbildību

Tiesībsargs par seksuālo uzmākšanos Latvijā mudina noteikt gan administratīvo, gan kriminālatbildību, konkrēto atbildības veidu nosakot atkarībā no seksuālās uzmākšanās veida nopietnības, tostarp, vērtējot cietušā atkarību no varmākas.

Tiesībsargs vēstulē atbildīgajai Saeimas Juridiskajai komisijai pauž atbalstu Tieslietu ministrijas priekšlikumam, kas piedāvā paralēli administratīvai atbildībai papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kas noteiktu, ka par seksuālu uzmākšanos varētu sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību vai ar naudas sodu.

Seksuāla uzmākšanās tiktu definēta kā seksuāla rakstura fiziska, mutvārdu vai rakstveida darbība, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi personu iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos, ja tas izdarīts pret cietušā gribu, izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo.

Tiesībsargs norāda, ka gadījumā, ja konceptuāli tiktu atbalstīta pieeja diferencēt atbildības veidus atkarībā no nodarījuma smaguma, tiesībsargs aicina paredzēt kriminālatbildību arī par tādu seksuālo uzmākšanos, kam ir atkārtota vai ilgstoša nodarījuma pazīmes.

Grozījumiem Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā par seksuālās uzmākšanās administratīvās atbildības noteikšanu, ko sākotnēji iesniedza partija “Progresīvie”, tiesībsargs piedāvā piemērot naudas sodu līdz 700 eiro. Minimālā naudas sodu apmēra noteikšanu Tiesībsargs atstāj likumdevēja ieskatā, vien norādot, ka minimālajai sankcijas robežai būtu jābūt vismaz 70 eiro.

Definīcijas izstrādē tiesībsargs aicina izmantot Eiropas Savienības tiesību aktos un Stambulas konvencijā izmantoto vienoto pieeju, kas nosaka, ka seksuālā uzmākšanās var izpausties kā fiziska, verbāla (vārdiska) vai neverbāla (nevārdiska) rīcība. Šāds sadalījums ļaujot skaidri diferencēt dažādos seksuālās uzmākšanās izpausmes veidus, kā arī ņem vērā GREVIO atziņas, ka rakstveida seksuālā uzmākšanās, atkarībā no sarakstes satura, var būt gan verbāla, gan neverbāla rīcība.

Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka seksuālā uzmākšanās pēc savas būtības vienmēr ir vērsta uz personas cieņas aizskaršanu, līdz ar to neesot nepieciešams atsevišķi izdalīt privātuma aizskārumu, kas ir darīts likumprojekta redakcijā “mērķis vai sekas ir personas cieņas vai privātuma aizskaršana”, jo saturiski privātums ir šaurāks jēdziens, kas jau ietilpst personas cieņas tvērumā.

Tiesībsargs arī norāda, ka seksuālā uzmākšanās ne vienmēr ir vērsta pret konkrētu citu personu – tā var būt vērsta arī uz neprecizētu personu loku, piemēram, seksualizēti joki vai komentāri studentu auditorijas priekšā vai dzirdot citiem darba kolēģiem, bet tik un tā radīt attiecībā uz citām personām nevēlamas sekas un degradējošu vidi. Likumprojekta redakcija, kas ietver nosacījumu “nevēlama pret citu personu vērsta (…) rīcība” var nepamatoti sašaurināt sodāmo darbību loku, uzsver tiesībsargs.

Kā ziņots, Saeima jūnija beigās konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, lai ieviestu administratīvo atbildību par seksuālo uzmākšanos. Par grozījumiem kritiski izteikušies atsevišķi opozīcijas deputāti.