Table of Contents
Tiek plānots paplašināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pilnvaras. Ar NEPLP pūliņiem jau tagad ir izdevies ierobežot piekļuvi daudziem Krievijas televīzijas kanāliem un portāliem, un nu rindā ir tīmekļa kinoteātri ar pirātisku saturu un torrentu vietnes. Vai šie pūliņi būs pietiekoši, vai arī tehnoloģiju attīstība ļaus rast alternatīvas? Vai tiks bloķēts arī VPN un lietotāji tiks sodīti par pirātiska satura izmantošanu? Portāls to skaidroja pie nozares pārstāvjiem.
Pēc biedrības “Par legālu saturu”, kas apvieno TV pakalpojumu un audiovizuālā satura sniedzējus, kā arī kinoindustrijas tiesību turētājus, datiem, Latvija ir viena no līderēm pirātiskā satura patēriņa jomā Eiropā. No nelegālā satura, ko aizsargā autortiesības, ekonomika zaudē ne mazāk kā 30 miljonus eiro gadā.
Pēdējo gadu laikā, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, kardināli mainījusies situācija arī maksas TV tirgū. Ņemot vērā sankcijas un nacionālās drošības jautājumus, no ekrāniem pazudusi lauvas tiesa Krievijas TV kanālu, kā arī interneta servisu – “Yandex”, “mail.ru”, “RuTube”, “Vkontakte”, “Odnoklassniki”, “Vedomosti” un citi. Tāpat nav pieejamas populāro TV kanālu tīmekļa versijas, “kartina.tv” un “OttClub”. Bloķētas ir arī vietnes, kas pārdod aprīkojumu, kurš ļauj piekļūt kanāliem, kas “nav iekļauti audiovizuālo programmu sarakstā, ko atļauts retranslēt Latvijā”. Pašlaik ierobežojumi noteikti vairāk nekā 1000 resursiem.
Paralēli tam likumdevēji ir veikuši izmaiņas “Aizsargāta pakalpojuma likumā”. Sākotnēji tas bija vērsts pret nelegālajiem komersantiem, kas piedāvāja pirātiskus TV pakalpojumus (iekļaujot arī satelīttelevīziju un interaktīvās TV (IP TV) pakalpojumus bez retranslācijas tiesībām Latvijas teritorijā), kā arī pret tiem, kas pārdeva aprīkojumu, lai piekļūtu nelegālajam saturam.
Tomēr kopš 2022. gada likums vēršas arī pret privātpersonām, kam arī ir aizliegts uzstādīt, instalēt un izmantot nelegālās sistēmas, kā arī uzglabāt atbilstošo aprīkojumu personīgām vajadzībām. Nelegālā satura patērētājiem draud sods pat 700 eiro apmērā.
Tomēr, aizliedzot televīziju, daudzi cilvēki zaudēja iespēju legāli skatīties izklaidējošās pārraides, filmas un seriālus krievu valodā un sāka meklēt iespējas, kā apmierināt savas vajadzības pirātiskajos tīmekļa kinoteātros vai lejupielādējot tos torrentu vietnēs. Kā noskaidrots, tas nenotiek tāpēc, ka uzraugošās iestādes ir aklas un kurlas, kas neko neredz un nedzird. Līdz šim vienkārši nav bijis pietiekamas likumu bāzes, lai cīnītos pret šo problēmu.
Pašlaik ir izstrādāti un Saeimā iesniegti labojumi likumā “Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem”, kas piešķir NEPLP pilnvaras ierobežot piekļuvi interneta vietnēm, kurās nelegāli izvietoti autortiesību vai jaukto tiesību objekti – mūzika, filmas, elektroniskās grāmatas un citi.
Pašreiz tiesībsargājošajām iestādēm ir tiesības pieprasīt no resursiem, kas nelegāli izvieto ar autortiesībām aizsargātu saturu, to nekavējoties pārtraukt, vai arī vērsties tiesā. Tomēr praksē tas ir neefektīvi.
Jaunā normatīvā bāze dod NEPLP pilnvaras ātri un kardināli atrisināt dažādus problemātiskos jautājumus.
Ja resursa īpašnieks vai pakalpojumu sniedzējs nereaģēs uz pieprasījumu 15 dienu laikā un nepierādīs savas tiesības izvietot saturu, padome varēs vienkārši slēgt piekļuvi konkrētajam resursam. Tāpat tiks bloķētas pirātisko vietņu adreses.
Tomēr cik efektīvi būs šie pasākumi? Nav noslēpums, ka daudzi interneta lietotāji viegli apiet visus šķēršļus, vienkārši instalējot virtuālā privātā tīkla (VPN) programmatūru. Daudzās valstīs, piemēram, Ķīnā un Krievijā, pret tiem notiek ļoti plaša cīņa. Lai arī tur formāli šie rīki nav aizliegti, uzraugošās iestādes bloķē konkrētu VPN protokolus, ierobežo to popularizāciju. Tas atgādina nebeidzamu zobena un vairoga pretstāvi – bloķējot vienu pakalpojuma protokolu, cilvēkiem izdodas ātri atrast veidus, kā apiet ierobežojumus.
VPN (Virtual Private Network) ir tehnoloģija, kas ļauj uzstādīt šifrētu un drošu savienojumu caur virtuālu privāto tīklu. Tas nodrošina lietotāja darbību konfidencialitāti internetā (video skatīšanos un tamlīdzīgi). Tāpat mainās reālā IP adrese, kas ļauj iespēju apiet vietņu bloķēšanu.
Vai Latvijā ir atļauti VPN pakalpojumi? Valsts policijā Portāls saņēma atbildi, ka Latvijā nav aizliegta VPN izmantošana. Atbildot uz jautājumu, vai nākotnē plānots ieviest labojumus likumos un VPN pielīdzināt speciāliem līdzekļiem, Valsts policija, kā arī citas iestādes atbildēt nevarēja.
Jāpiebilst, ka savā laikā Latvijā privātpersonām tika aizliegts izmantot visas spiegu iekārtas (noklausīšanās ierīces, aprīkojums novērošanai un/vai iejaukšanās īstenošanai uzņēmumos, slēptās novērošanas kameras, mikrofoni distancētai informācijas iegūšanai utt.). Bija arī batālijas par un ap šifrēšanas sistēmu, ar kuru lietotāji var pasargāt savu datu plūsmu no pārtveršanas.
Neraugoties uz to, ka šādas ierīces ir visai viegli iegādāties dažādās platformās no Ķīnas, mūsu valstī tās ir nelikumīgas. Ir jau bijuši precedenti, kad šādu ierīču īpašnieki ir saskārušies ar reālām problēmām, lai gan viņi paši neesot apzinājušies, ka pārkāpj likumu.
2018.-2019. gadā Latvijas mediji sekoja līdzi skaļai lietai, kad krimināllietā apsūdzēts biznesmenis bija iekūlies nepatikšanās, jo viņa birojā tika atrasts tā saucamais baltā trokšņa ģenerators, ko izmanto kā līdzekli pret noklausīšanos. Viņš tika sodīts ar vairāku tūkstošu eiro lielu naudas sodu. Uzņēmējs pārsūdzēja lēmumu Konstitucionālajā tiesā, taču neveiksmīgi. Tomēr tas vēl ir veiksmīgs iznākums, jo Latvijas likumdošana par šādu pārkāpumu paredz ne tikai naudas sodu, bet arī līdz pat diviem gadiem brīvības atņemšanu.
Ko par NEPLP pilnvaru paplašināšanu domā nozares dalībnieki? Vai VPNS tiks bloķēts un pirātiskā satura patērētāji tiks sodīti?
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls:
“Nedomāju, ka domēnu bloķēšana būs efektīva. Pirmkārt, ir sistēmas, kas izseko bloķēšanu un izsūta lietotājiem informāciju par pāreju uz jaunu domēnu. Otrkārt, pat ja operators ir bloķējis kādu adresi, tas nenozīmē, ka šī adrese ir nepieejama. Ir daudz gan bezmaksas, gan maksas VPN pakalpojumu, kas par 2-3 eiro mēnesī nodrošina labu ātrumu. Tā ka šie ierobežojumi var izskatīties kā izrādīšanās, nevis kā efektīvs cīņas līdzeklis.
Atsevišķos pārlūkos VPN jau ir iebūvēts. Bloķēt visus un visur nav iespējams. Tādēļ, ja bloķē VPN principā, tad tas uzreiz ietekmēs citu pakalpojumu darbību.
Turklāt, ja bloķē domēna vārdus, tad tas ir jādara bez trokšņa un reklāmas. Ja cilvēks nezina, ka šāds domēna vārds pastāv, tad tas arī netiks meklēts. Piemēram, tajā pašā Krievijā, kad tur sākās pagrīdes interneta televīzija, pret to cīnījās, veicot viltus pāradresāciju. Cilvēks cenšas atvērt resursu, bet tur atver ko pilnīgi citu. Vairākas reizes to atkārtojot, cilvēkam tas vienkārši apnīk. Tas ir daudz efektīvāk nekā šīs demonstratīvās bloķēšanas un bloķēto domēnu publicēšana, kā to dara NEPLP.
Domāju, ka ja NEPLP nebūtu šāda saraksta ar simtiem adrešu, tad pirātiskā satura patēriņš būtu daudz mazāks nekā pašlaik.”
“Par legālu saturu!” valdes priekšsēdētāja Gunta Līdaka:
“Līdz šim NEPLP ir bloķējusi televīzijas kanālus, un padomei nav bijušas pilnvaras bloķēt resursus ar filmām, grāmatām un citu saturu. Septembrī Saeima izskatīs likuma grozījumus, kas dos padomei šādas pilnvaras.
Ikvienam uzņēmējam, kurš redz, ka viņa saturu var lejupielādēt nelegāli, būs tiesības par to ziņot NEPLP. Vēl jo vairāk – viņiem pašiem ir savs uzraudzības centrs, kurā darbojas, ja nekļūdos, 14 cilvēki.
Pagaidām šie ierobežojumi attieksies tikai uz nelegālā satura izplatītājiem. Ir gan valstis, kas soda arī patērētājus, kas lejupielādē mūziku, filmas un izmanto pirātiskos tīmekļa kinoteātrus. Latvijā pagaidām sodu var saņemt tikai par nelegālo TV kanālu skatīšanos.
No likuma grozījumiem kaut kāds efekts būs. Protams, cilvēki kaut ko varēs skatīties, izmantojot VPN, taču ļaunprātīgie pirāti, kuri principiāli nevēlas neko un ne par ko maksāt, ir kādi 8-10%. Tas arī ir kultūras un izglītības jautājums. Izmantojot pirātiskās vietnes un VPN, ir iespējams tikt pie ļoti daudzām problēmām – no personīgo datu noplūdes līdz pat vīrusiem. Turklāt lietotāji arvien vairāk sāk saprast, ka arī radošajiem cilvēkiem ir jāmaksā par viņu darbu.
Līdz šim NEPLP ir darbojies ar Krievijas kanāliem, propagandas, kara un ideoloģijas jautājumiem. Tagad runa ir par ekonomisku jautājumu, kas saistīts ar autortiesību pārkāpumu. Pirmkārt, tā ir vietējo autoru un kinoteātru aizsardzība, kuri pērk tiesības demonstrēt filmas. Citādāk nereti pirātiskajās vietnēs filmas var redzēt ātrāk nekā kinoteātros, vai arī – izdevējs izdod grāmatu, bet internetā tā jau ir bijusi nelegāli pieejama.
Tas, protams, ir ilgs process, bet paldies Kultūras ministrijai, ka tā ir iniciējusi šādus labojumus. Tādēļ NEPLP koncentrējas tikai uz televīzijas saturu.”
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.