Latvijā daudzstāvu mājās ir vairāki tūkstoši liftu, kas darbojas kopš padomju laikiem. To tehniskais stāvoklis vairs neatbilst nekādām mūsdienu prasībām. Liftu remontus apgrūtina sankcijas – rezerves daļas ražo Krievijā un Baltkrievijā. Tuvojas noslēgumam termiņš, kur laikā namu apsaimniekotājiem bija jāpārbauda liftu stāvoklis un jāizveido plāns, ko ar tiem darīt – labot vai veco vietā ierīkot jaunus. Par to nāksies maksāt pašiem iedzīvotājiem, vēsta “TV3” raidījums “Nekā Personīga”.
Rīgā, kur ir visvairāk padomju gados izbūvēto liftu, skaidra plāna, ko ar tiem darīt, joprojām nav ne lielākajam ēku saimniekam “Rīgas namu apsaimniekotājam”, ne arī Rīgas domei.
Rīga, Pļavnieki. Deglava ielas 154. nams. Šī ir viena no daudzajām padomju 602.sērijas deviņstāvu mājām. Tajā ir 5 kāpņu telpas un arī 5 lifti.
Kopš uzcelšanas brīža mājā nav bijis kapitālā remonta. Dažviet piekrāsotas koplietošanas telpas, nomainītas ārdurvis, uzliktas jaunas pastkastītes.
Ivars, kurš dzīvo šajā namā, stāsta, ka lifts viņa kāpņu telpā salūzt vismaz reizi mēnesī. Arī pašam nācies bieži zvanīt remonta brigādei.
Nesen lifta kabīne vizuāli “uzfrišināta”, bet jau tagad uz sienām izlīmētā līmplīve gandrīz noplēsta un tai cauri rēgojas tipiskā padomju laiku liftu dzeltenīgi brūnā krāsa.
Pirms 4 gadiem Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kas namu apsaimniekotājiem uzdeva pārbaudīt visus liftus.
Vēsturiskie lifti bez automātiskajām durvīm, kuru skaits nav liels, bija jāpārbauda līdz šī gada aprīlim. Lifti standarta daudzstāvu mājās jātestē līdz nākamā gada aprīlim.
Pārbaudes veic namu apsaimniekotāju nolīgtas sertificētas privātfirmas. To eksperti sastāda sarakstu ar katra lifta tehniskajām problēmām un plānu problēmu novēršanai. Vai arī secina, ka ķibeļu ir tik daudz, ka iespējams jāapsver visa lifta nomaiņa.
Viena lifta kapitālais remonts ar visu galveno detaļu nomaiņu pēc liftu uzturētāju sniegtajām ziņām var izmaksāt 20–30 tūkstošus. Jauna lifta uzstādīšana – sākot no 60 tūkstošiem.
Visvairāk vecu padomju gados uzstādītu liftu ir Rīgas namu pārvaldnieka namos. No 1200 liftiem tikai 4% ir jaunāki par 35 gadiem. 40% liftu vecums sasniedz pusgadsimtu. Tie ražoti Baltkrievijā un Krievijā.
Rezerves daļas sankciju dēļ tur pirkt nedrīkst. Firmas, kas liftus labo, iepriekš esot uzkrājušas detaļu rezerves un tās mēģina arī nopirkt no piegādātājiem Eiropā.
Rīgas domē neoficiāli izskan aizdomas, ka dažas no remontfirmām tomēr arī šobrīd pa aplinkus ceļiem tiek arī pie baltkrievu un krievu detaļām, bet pierādīt to neviens nevarot.
Māris Ozoliņš, “Rīgas namu pārvaldnieka” Valdes priekšsēdētājs: “Mēs jau paši tos liftus neremontējam un detaļas nepērkam. Mūsu piegādātāji ir no Eiropas Savienības valstīs darbojošajiem uzņēmumiem, kuri atbilst šo valstu likumiem. Un, protams, ka viņi nedrīkstētu to darīt. Mēs uzticamies, ka viņi tā nedara.”
“Rīgas namu pārvaldniekam” pēc pārbaudēm būšot skaidrs plāns – cik liftus iespējams turpmāko 5 gadu laikā salabot un cik būs jānomaina. Ko ar liftiem darīt, gala lēmums gan jāpieņem pašiem namu iedzīvotājiem.
Ēkās, kur ir izveidotas iedzīvotāju biedrības, iespējams piesaistīt “Altum” līdzfinansējumu un tad lifta iegāde nav tik dārga. Pārējās – vienīgais risinājums ir banku kredīti.
Bet kā rāda iepriekšējo gadu bēdīgā pieredze ar namu siltināšanu – spēja vienoties par māju tehniskā stāvokļa uzlabošanu ir problemātiska.
To varētu atvieglot šonedēļ Saeimā pieņemtie grozījumi, ka būtisku remontu darbu veikšanai daudzdzīvokļu namos vairs nebūs nepieciešams saņemt piekrišanu no visiem iedzīvotājiem.
Māris Ozoliņš, “Rīgas namu pārvaldnieka” Valdes priekšsēdētājs: “Tērēsies jautājums, kā viņa (nauda) tiks tērēta.
Vai nu viņu tērēs, lai mēģinātu “uzfrišināt” tos pašus vecos liftus un kaut kādā veidā piedabūt viņus vēl pie darbošanās, kas arī ir iespējams.
Bet, protams, tas ir tāpat kā 80. gadu automašīnām mēģināt tur visu laiku ieguldīt, lai saglābtu un viņa vēl varētu iziet tehnisko apskati.
Tā vietā, lai nopirktu jaunu. Tāpēc mūsu redzējums, piedāvājums un aicinājums ir tomēr ieguldīt un paņemt un iegādāties un arī uzstādīt šo jauno liftu.”
Viens no privātajiem namu apsaimniekotājiem kritizē “Rīgas namu pārvaldnieku”, kas liftus ilgus gadus nav pietiekami kopis. Remonti notikuši tikai tad, kad lifti salūzuši un pārstājuši darboties. Tāpēc tie ir tā nolaisti, ka daudzviet lētāk būs tos nevis renovēt, bet uzstādīt jaunus.
Gatis Roze, AS “Civinity Mājas” dzīvojamo ēku apsaimniekošanas daļas vadītājs: “Mēs redzam, ka ir ēkas, kur ieejam un ir jauna kāpņutelpa. Ir skaists pogu panelis, spogulis.
Bet faktiski lifts tehniski ir vecs. Mēs domājam, ka iepriekš ir arī strādāts pie šī vizuālā tieši, neskatoties uz to, ka būs jāveic nomaiņa, lai mašīna tehniski strādā.”
Mājās, kur 5 gadu laikā lifti nebūs kapitāli saremontēti vai nomainīti, liftu izmantošanu aizliegs. Jau šobrīd esot vairāki īpašumi, kur lifti sliktā tehniskā stāvokļa dēļ atslēgti.
Arī Rīgas domes vienā no administratīvajām ēkām Brīvības ielā, kur mājas augšējā stāvā atrodas Rīgas centrālā bibliotēka, kādēļ apmeklētājiem tur tagad ir apgrūtināta piekļūšana.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas uzrauga liftu tehnisko stāvokli, prognozē, ka šādu ēku skaits turpmāko gadu laikā pieaugs.
Baiba Vītoliņa, PTAC direktore: “Mēs mīlam atlikt uz tiem pēdējiem brīžiem, mēs nevaram īsti izdomāt un diemžēl tas arī sasaucas ar dzīvokļu pārvaldīšanu, kur arī cilvēkiem negribas ne lemt, ne ieguldīt. Viņi īsti nesaprot to, ka viņi iegulda savā īpašumā.
Būtu svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka tas ir viņa paša īpašums, tas paliks pēc tam viņa mantiniekiem un nepieciešams tomēr ieguldīt īpašumos, lai tie neietu postā.”
Izdalot pa iedzīvotājiem, vidēji katram dzīvokļa īpašniekam jauna lifta uzstādīšana var izmaksāt kā minimums pusotru līdz divus tūkstošus eiro vai arī vairāk. Summa tiks sadalīta mazākos maksājumos un pievienota ikmēneša rēķiniem.
Tiem, kuri liftu remontam vai nomaiņai iebildīs un par to atteiksies maksāt, šo naudu varētu vēlāk piedzīt tiesas ceļā. Bet visi atbildīgie joprojām nespēj skaidri pateikt, kā no iedzīvotājiem šos piespiedu labprātīgos maksājumus varēs iekasēt. Un ko darīs ar namiem, kas dārgajiem remontiem pretosies.
Lifti ir iekļauti īpašā bīstamo iekārtu reģistrā, ko uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tajā atrodas 15 dažāda tipa būves un tehnikas vienības.
Maģistrālie cauruļvadi, visas degvielas uzpildes stacijas Latvijā, lielveikalu eskalatori, katlu māju lielās apkures iekārtas, slēpošanas trašu pacēlāji, celtniecības celtņi, bīstamo vielu uzglabāšanas rezervuāri un arī lifti.
Visu šo būvju un iekārtu darbam seko tikai divi Patērētāju tiesību aizsardzības centra inspektori. Centra direktore vairākkārt lūgusi Finanšu ministrijai palielināt inspektoru skaitu, bet naudas tam tā arī līdz šim nav izdevies iegūt.
VIDEO: Raidījuma “Nekā Personīga” sižets
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.