Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot bakteriālās iedegas saimniekaugu plānveida monitoringu, šogad līdz 12.jūlijam 400 bakteriālās iedegas saimniekaugu pārbaudēs, noņēmis 55 augu paraugus un slimību konstatējis sešos paraugos, aģentūrai LETA pastāstīja VAAD pārstāvji.
Dienesta pārstāvji atzīmēja, ka paraugi pārbaudīti Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā un iegūti četrās dažādās pārbaudes vietās.
Divos komercdārzos, kuri atrodas Jelgavas novada Elejas un Sesavas pagastos, slimība konstatēta jau vairākus gadus, bet jauns perēklis atklāts buferzonā Elejas pagastā, kur inficēti koki piemājas dārzā. Tāpat pirmo reizi bakteriālā iedega konstatēta Kuldīgas novada Snēpeles pagastā divos objektos – komercdārzā un ceļmalas stādījumos.
VAAD pārstāvji norādīja, ka bakteriālās iedegas saimniekaugi ir augļu koki un dekoratīvie krūmi – ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, klintenes, vilkābeles un citi līdzīgi augi. Dienests pārbaudes veic, pārbaudot bakteriālās iedegas vizuālās pazīmes un noņemot bezpazīmju paraugus slimības latentās formas noteikšanai.
VAAD intensīvi veic apsekojumus bakteriālās iedegas iepriekšējo gadu perēkļos un trīs kilometru rādiusa buferzonās ap tiem. Šīs sezonas sākumā bija 26 aktīvie perēkļi. Visvairāk objektu atrodas Kurzemes reģionā. Dienvidkurzemes un Saldus novadā kopā ir 18 perēkļi, Jelgavas un Bauskas novadā kopā – pieci, bet Augšdaugavas novadā – trīs perēkļi.
Veicot apsekojumus, VAAD pievērš pastiprinātu uzmanību stādaudzētavām, ābeļu, bumbieru un krūmcidoniju dārziem un ceļmalu apstādījumiem. Tāpat dienesta inspektori veic pārbaudes saimniekaugu genofondā, parkos, piemājas dārzos un tirdzniecības vietās.
Atbilstoši normatīviem Latvijā īpašniekam par inficēto augu iznīcināšanas pasākumu veikšanu pienākas kompensācija.
Iedzīvotājiem par dārzā vai publiskā vietā uz saimniekaugiem novērotām pazīmēm, kas varētu liecināt par bakteriālās iedegas klātbūtni, jāziņo VAAD tuvākajā reģionālajā nodaļā.
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes.
Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.
VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.