Šovasar vētras Latviju ir pamatīgi papluinījušas – jūlija sākumā spēcīgais vējš radīja postažu Cēsīs, tam sekoja postījumi Bauskā, kur zem kāda koka saknēm pat tika atrasti divi cilvēku galvaskausi un kauli, pēc tam jūlija izskaņā vētra plosījās Jūrmalā, Jelgavā un Rīgā, applūdinot mājas, laužot kokus un izpostot īpašumus. Vasara vēl nav galā, bet vētras sekas pašvaldības joprojām nav likvidējušas. Ko darīt, ja darba devējs liek novākt vētras sekas? Vai tas vispār ir likumīgi? Šos un citus jautājumus par vētras seku likvidēšanu darba vietā prasījām zvērinātam advokātam.
Vai ofisa, noliktavu un citus darbiniekus var tā iesaistīt vētras seku likvidēšanas darbos, piemēram, koku novākšanā, celšanā, kastu pārvietošanā no applūdušajām teritorijām? Vai darbiniekam pienākas kādas piemaksas par šādu darbu? Vai var atpūtas dienā likt nākt un strādāt, lai nokoptu vētras sekas? Cik ilgi vispār darbinieku var norīkot šādos darbos?
Konsultēja Māris Simulis, zvērināts advokāts, uzņēmuma “Sorainen” pārstāvis.
Ko saka likumi?
“Darba likums nosaka, ka darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Savukārt, ja attiecīgo apstākļu izraisītas sekas ir radījušas dīkstāvi (piemēram, darba devējs šo objektīvo apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku), tad darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā.
Tas nozīmē: ja, piemēram, vētras, plūdu vai citu līdzīgu dabas stihiju izraisītas sekas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt uzņēmuma darbību, tad darba devējam ir tiesības vienpusēji iesaistīt darbinieku attiecīgo seku likvidēšanā. Lai arī nav nepieciešama darbinieka piekrišana un atsevišķa vienošanās ar darbinieku, tomēr darba devējam strīda gadījumā būs jāspēj pierādīt ne tikai tas, ka ir pastāvējušas nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, bet arī, ka šie apstākļi ir nelabvēlīgi ietekmējuši vai varēja nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā.
Svarīgi ņemt vērā, ka šāda nodarbināšana ir izņēmums no vispārējās darba kārtības un darba devējs nevar patvaļīgi norīkot darbinieku darba līgumā neparedzētu darbu veikšanai.
Piemēram, ja nav dabas stihiju izraisītu seku, bet uzņēmumam vienkārši mazinās klientu plūsma, tas nenozīmē, ka darba devējs darbinieku šādā situācijā var norīkot veikt darba līgumā neparedzētu darbu. Tāpat no vienlīdzības aspekta svarīgi, ka darba devējs šādu darbu veikšanai nenorīko tikai kādus konkrētus darbiniekus; kā arī ne mazāk svarīgi ir, ka darba devējs, ņemot vērā, katra darbinieka obligātās veselības pārbaudes rezultātus vai citus pieejamus datus, izvērtē potenciāli norīkojamā darbinieku fiziskās spējas kādu noteiktu neparedzētu darbu veikšanai.
Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.
Tātad par neparedzēta darba veikšanu darbiniekam, jāsaņem atlīdzība vismaz savas vidējās izpeļņas apmērā.
Lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, darbinieku ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā arī nedēļas atpūtas laikā. Šādā gadījumā darbiniekam ir jāpiešķir viņam līdzvērtīgu kompensējošo atpūtu un jānodrošina ne mazāk kā divus nedēļas atpūtas periodus (“nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas”) jebkurā 14 dienu laikā.
Atgādinām, ka spēcīgais ciklons “Kirstija” papostīja un applūdināja ne tikai Jelgavas pilsētu un tās pagastus, bet arī Jūrmalu un galvaspilsētu Rīgu.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.