Daudzi suņu īpašnieki, īpaši mazo šķirņu, domā, ka viņu mīluļi nav jāved pastaigās. Uzzināsim no ekspertiem, vai tas tā ir, un, ja nav, tad kāpēc.
“Jautājums par dekoratīvo šķirņu suņu pastaigas nepieciešamību no saimniekiem izskan diezgan bieži. Mūsu un kinologu nostāja ir tāda, ka pastaigas noteikti ir nepieciešamas. Es vienmēr lūdzu saimniekus nejaukt divus jēdzienus – “pastaiga” un “došanās uz tualeti ārā”. Ja jums ir ērti, ka jūsu suns visu dara uz autiņa, labi, bet tas nenozīmē, ka viņam nekad mūžā nevajadzētu iziet ārā. Suns ir sociāla būtne, kurai nepieciešams pastāvīgs kontakts gan ar cilvēkiem, gan ar līdzcilvēkiem. Viņi uztver pasauli un attīsta savu redzesloku, izmantojot ožu, dzirdi, redzi, tausti un garšu. Jau desmit minūšu pastaiga ik pēc pāris dienām sniedz jaunu pieredzi un dzīves mācības. Ja suns dzīvo viens ģimenē un neredz citus, viņš izaug antisociāls, viņam nav robežu par to, kas atļauts saimē, un viņš nesaprot savu vietu hierarhijā. Tieši šādas sociālās audzināšanas trūkums nereti noved pie konfliktsituācijām un riska maziem suņiem, kad tie metas uz lielākiem radiniekiem,” stāsta mājdzīvnieku salonu tīkla īpašniece Marija Orlova.
Viņai piekrīt arī mājdzīvnieku inženiere un suņu audzētāja Anastasija Kaļiņina. Pastaigas un slodzes ir nepieciešamas jebkuram sunim neatkarīgi no tā lieluma.
“Sunim pastaiga ir ne tikai dabiska nepieciešamība, bet arī socializācija un komunikācija ar citiem dzīvniekiem, garīga un fiziska slodze. Dabiskos apstākļos suņu dzimtas pārstāvji noskrien desmitiem kilometru. Takši un Džeka Rasela terjeri ir mednieki, viņiem obligāti ir nepieciešams atbrīvoties no liekās enerģijas. Jorkšīras terjers vēl pirms aptuveni simts gadiem ķēra žurkas. Ar dekoratīvajiem suņiem ir iespējams veikt treniņus ārpus telpām. Piemēram, ar mini veiklību lieliski nodarbojas papilloni un pundelīši. Pat ar čivavu nepieciešams pastaigāties vismaz pusstundu no rīta un vakarā. Mazos suņus nav nepieciešams ietinēt jebkādos laikapstākļos un pastāvīgi nēsāt uz rokām. Labāk pastaigāties pazīstamu suņu kompānijā, kuri viens otru pazīst jau ilgu laiku. Un noteikti praktizējiet komandas “nāc pie manis” izsaukšanu līdz automātiskumam,” saka Kalinina.