Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) vienojusies pārskatīt pasta nodaļu reorganizācijas plānus atbilstoši novadu iedzīvotāju vajadzībām, informēja Satiksmes ministrija (SM).
Piektdien Briškens un SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs tikās ar LPS priekšsēdi Gintu Kaminski, lai apspriestu sadarbību jautājumos par pasta nodaļu slēgšanu un reģionālo savienojamību.
Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” vēstīja, ka “Latvijas pasts” (LP) plāno slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Tas tiekot pamatots ar pasta pakalpojumu sarūkošu pieprasījumu. Šādā situācijā uzturēt tik daudz pasta nodaļu neesot finansiāli izdevīgi.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja SM, Briškenam gan ir “vairāk nekā skaidrs”, ka cilvēki nav informēti par LP plānotajām reorganizācijām, tāpēc ministra ieskatā šis process nevar turpināties. Nav pieļaujamas šādas krasas pārmaiņas, ja cilvēki pat nezina, kas notiks ar iepriekš nodaļās pieejamiem pakalpojumiem, tostarp pensiju izmaksu un komunālo maksājumu veikšanu, uzskata Briškens.
Tāpat jānodrošina preses abonēšanas un piegādes pakalpojumu pieejamība – tā ir arī daļa no informatīvās telpas drošības, uzsver ministrs. LP ir uzdots atkārtoti izvērtēt reorganizācijas procesu, ņemot vērā visus acīmredzamos trūkumus, un sniegt skaidru plānu pirms jebkādas turpmākas rīcības.
Satiksmes ministrs sola strādāt kopā ar LPS, lai nodrošinātu to, ka pirms jebkādiem tālākiem lēmumiem tiek uzklausīti iedzīvotāji.
SM arī ir uzdevusi LP padomei steidzamības kārtā iesniegt izvērtējumu par katras pasta nodaļas slēgšanas pamatotību. Uzdots apkopot iedzīvotāju un iesaistīto valsts, pašvaldību, nevaldības sektora un nozares darbiniekus pārstāvošo institūciju redzējumu par piedāvāto pasta nozares reformu. Tāpat prasīts apkopojums par katras pasta nodaļas pakalpojumu klāstu, katra pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un plānoto rīcību, lai nodrošinātu pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.
LPS pauž gandarījumu, ka pēc tikšanās ar satiksmes ministru ir vienota izpratne un viedoklis par LP darbību un paredzēto nodaļu slēgšanu novados, kas pašvaldībām radījušas nopietnas bažas un pretestību, uzsvēra Kaminskis.
Plānojot pasta nodaļu reorganizāciju, kas būtiski ietekmētu pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem reģionos, ir plaši un detalizēti jāskaidro gan pašvaldībām, gan sabiedrībai šāda lēmuma pamatotība, vienlaikus nodrošinot visu nepieciešamo informāciju par alternatīvām universālā pakalpojuma saņemšanas iespējām konkrētā teritorijā, pārliecināts LPS vadītājs.
“Esam vienisprātis, ka nekavējoties jāpārskata Latvijas pasta stratēģiskais virziens jautājumā par pasta nodaļu optimizāciju un jānodrošina sekmīga komunikācija, diskusija turpmākajā procesā, izvērtējot katra novada reālo situāciju,” pauž Kaminskis.
Kā ziņots, LP līdz 2026.gada beigām apņēmusies ieviest jaunu un ilgtspējīgu pasta nodaļu konceptu, lai tās būtu ērti un droši pieejamas ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tostarp atsevišķas pasta nodaļas paredzēts slēgt, kas vietējos iedzīvotājos izraisījis satraukumu.
LP apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā. Uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.
LP nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. LP ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2500 darbinieku.