Table of Contents
Vai pandēmija ir beigusies? Šāds jautājums aizgājušā gada laikā bija daudziem, kad ziņas par Covid-19 izplatību aprima. Taču, skatoties uz septembrī novēroto vīrusa pieaugumu Latvijā un jauno variantu “Eris” un “Pirola” izplatību pasaulē, ir redzams, ka slimība par sevi atgādina. Raidsabiedrība BBC apkopojusi aktuālo informāciju par to, cik droši iedzīvotāji pret vīrusu ir aizsargāti, kāpēc tiek reģistrēti jauni inficēšanās gadījumi un cik ļoti par vīrusa izplatību vajadzētu uztraukties.
Raidsabiedrība BBC norāda, ka saslimušo rādītāji sniedz tikai aptuvenu priekšstatu to, cik raiti slimība izplatās. Inficēšanās iespējamība un slimošanas gaita atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp vecuma, gēniem, piekoptā dzīvesstila un vides, kurā dzīvojam.
Pēdējo četru gadu laikā katram no mums ir izveidojies atšķirīgs imunitātes noturības līmenis. Datu analītiķis Stjuarts Makdonalds, kurš jau kopš pandēmijas sākuma rūpīgi pētījis slimības rādītājus, raidsabiedrībai BBC norāda, ka katram cilvēkam pieredze ar vakcinēšanos un saskarsme ar Covid-19 ir bijusi atšķirīga. Tāpēc to, vai inficēšanās rādītāji pieaugs vai samazināsies, ir grūti paredzēt.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova norāda, ka kovida pieaugums Latvijā skaidrojams ar dažādiem likumsakarīgiem faktoriem, kas lielā mērā saistīti ar rudens atnākšanu – bērnu atgriešanos skolās, aktīvāku sabiedriskā transporta lietošanu un vairāk iekštelpu pasākumiem.
Imunitāte pret vīrusu sāk novājināties jau drīz pēc inficēšanās vai vakcīnas saņemšanas. Šī iezīme Covid-19 atšķir no tādām slimībām kā poliomielīta vai masalām, pret kurām bērnībā saņemta vakcīna var nodrošināt aizsardzību visu dzīvi.
Dati liecina, ka pēc vakcinēšanās cilvēks no inficēšanās ar Covid-19, visticamāk, tiks aizsargāts tikai uz dažiem mēnešiem. Taču aizsardzība pret smagu saslimšanu tiks nodrošināta ilgāk. Daļēji šāda tendence novērojama tāpēc, ka pats vīruss pastāvīgi mutējas jeb mainās.
Iepriekšējos slimības viļņus veicināja savstarpēji atšķirīgi vīrusa paveidi ar dažādām mutācijām. Šīs mutācijas vīrusā veicina visādas izmaiņas, piemēram, padara to lipīgāku.
Taču vēl svarīgāk – tās vīrusu arī padara noturīgāku pret mūsu imūnsistēmām, kas uz to nevar tik ātri reaģēt kā pret citiem, vecākiem Covid-19 paveidiem.
Šāds scenārijs bija novērojams 2021. gadā, kad parādījās “Omikrona” paveids, ar ko tika inficēti vairāki miljoni iedzīvotāju.
Tagad konstatēta jauna Covid-19 paveida “Pirola” jeb BA.2.86 izplatība. Šim vīrusa paveidam ir vairāk kā 30 mutāciju, un tas pagaidām ir konstatēts 18 valstīs. Laboratorijās veikto testu rezultāti gan uzrāda, ka tas nav tik bīstams un lipīgs, kā iepriekš lēsts.
Kā ziņots iepriekš, Latvijā vakcinācijas kabinetos no 20. septembra ir pieejamas pieejamas pielāgotās vakcīnas pret Covid-19.
Šobrīd kabinetos pieejamas vakcīnu ražotāja “Pfizer” vakcīnas “Comirnaty Original/Omicron BA.1” un “Comirnaty Original/Omicron BA.4-5”, tāpat no šodienas būs pieejamas arī “Comirnaty Omicron XBB.1.5” vakcīnas.
Tās lietojamas Covid-19 saslimšanas novēršanai pieaugušajiem un bērniem no sešu mēnešu vecuma. Šīs vakcīnas ir pielāgotas, lai labāk atbilstu cirkulējošajiem vīrusa paveidiem.
Pievēršoties jaunajam Covid-19 variantam “Eris”, kas konstatēts arī astoņās Latvijas pašvaldībās, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis 19. septembrī norādīja, ka tas nav sevišķi atšķirīgs no iepriekšējā koronavīrusa paveida, bet patlaban ir grūti pateikt, vai tas ir lipīgāks nekā iepriekšējais.
Grūtības tā noteikšanā saistītas ar to, ka rudenī cilvēki vienkārši tendēti slimot biežāk nekā vasarā.
Lai izvairītos no saslimšanas, SPKC atgādina par nepieciešamību izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem un nedoties uz sabiedriskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem, piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru.
Tāpat svarīgi ievērot roku higiēnu, proti, regulāri mazgāt un/vai dezinficēt rokas, nepieskarties ar netīrām rokām sejai, kā arī vairākas reizes dienā vēdināt telpas, plaši atverot logus, lai svaigais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā.
Viena lieta ir skaidra – vīruss netaisās doties prom.
Bermingemas universitātes klīniskās imunoloģijas profesore Aleksa Rithere raidsabiedrībai BBC norāda, ka tagad Covid-19 vajadzētu uztvert līdzīgi kā gripu, kas attīstās jaunos paveidos un pret ko tiek izstrādātas vakcīnas.
Viņa piebilst, ka Covid-19 izplatība visneaizsargātākajām sabiedrības daļām tāpat sagādās problēmas un slimnīcām, visticamāk, būs jātiek galā ar jauniem inficēšanās viļņiem.
“Līdzīgi kā ar gripu – ir mierīgi gadi un ir slikti gadi”, stāsta profesore. Viņa norāda, ka pastāv iespēja, ka ik pēc pieciem vai četriem gadiem būs novērojama strauja slimības izplatība. “Taču es domāju, ka lielākoties viss būs kārtībā,” stāsta Rihtere.
Viņa norāda, ka vīruss nedodas projām, bet gan kļūst par daļu no mūsu ikdienas dzīvēm.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.