Pagājušajā nedēļā Labklājības ministrija paziņoja par plānu no nākamā gada sašaurināt pārtikas paku saņēmēju loku. Tas darīts taupības dēļ. Līdz šim to finansēja pamatā no Eiropas Savienības līdzekļiem. Ja atbalsts saglabātos līdzšinējā apjomā, nauda aptrūktos jau nākamgad. Kamēr politiķi noraida piedāvājumu apturēt savu algu pieaugumu un politisko partiju finansējumu nesamazina, bet iesaldē vien uz gadu, visi vienbalsīgi norāda, ka palīdzībai mazturīgajiem iedzīvotājiem valsts makā naudas nav. Pat ar mainītiem kritērijiem nav skaidrības, kur ņemt naudu, lai projektu realizētu kā noteikts – līdz 2029. gadam, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
10-15 tūkstoši. Aptuveni tik daudz iedzīvotāju ar maznodrošināta statusu no nākamā gada vairs nevarēs saņemt pārtikas pakas. Labklājības ministrija saka, ka variantu papildus finansējuma atrašanai nav. Politiķi arī neuzskata, ka šiem iedzīvotājiem pienāktos kāds papildu atbalsts.
Gaiziņa ielā atrodas viens no 13 Rīgas pārtikas paku izsniegšanas punktiem. Ceturtdienas rītā tur palīdzību meklējošie iedzīvotāji ver cits pēc cita. Šīs vietas darbību pārrauga Sarkanais krusts. Darbinieki stāsta, ka šodiena ir salīdzinoši klusa. Vakar tur izsniedza turpat 140 pārtikas pakas.
Video: “Nekā personīga” sižets
Uldis Līkops, Latvijas Sarkanā krusta ģenerālsekretārs:
“Kopā Latvijā ir zināms personu skaits, kurām ir piešķirts trūcīgs vai mazturīgas personas statuss. Visas šīs personas uz tiem vai citiem izdales punktiem iet un saņem pakas. Latvijas Sarkanā krustā tie ir ap 40 – 50 tūkstoši cilvēki, kas ierodas dažādās vietās, dažādos laikos un šo palīdzību saņem.”
Pērn izdalīja aptuveni 490 tūkstošus paciņu. Pēdējos gados tās saņem arvien vairāk trūcīgo. Ja projekta sākumā tie bija aptuveni 80% no visiem, tad pērn tie jau gandrīz 99%.
Pakā iekļauti dažādi pārtikas produkti – makaroni, graudaugi, milti, eļļa, arī gaļas konservi. Šobrīd to var saņemt trūcīgās vai maznodrošinātās personas. Statusu piešķir pašvaldības sociālajā dienestā. Par trūcīgu var atzīt cilvēku, kurš nepelna vairāk par 343 eiro. Savukārt maznodrošinātā slieksni var noteikt pašvaldība. Rīgā tas ir visaugstākais – 549 eiro. Pārtikas pakas pamatā finansē no Eiropas Savienības sociālā fonda. Tā slieksnis ir 411 eiro.
Pakas sāka izsniegt jau 2015.gadā. Sākumā tikai trūcīgajiem. Taču 2018.gadā saņēmēju loks tika paplašināts, iekļaujot arī maznodrošinātos. Jaunais projekta posms sākās 2021.gadā. Jau tad, Labklājības ministrijai bija skaidrs, ka naudas nepietiks.
LM Valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa: Mēs būtu varējuši 2021.gadā izlemt, ka šajā periodā pakas dodam tikai trūcīgajiem un krīzes situācijā nonākušajiem, bet mēs vēl vēlējāmies cīnīties un paredzēt pakas arī šai iedzīvotāju grupai, ja tas būtu bijis iespējams. […] 09.23
NP: Kā tieši ministrija cīnījās, lai nodrošinātu šo finansējumu?
Celmiņa: Kā jau es minēju, mēs bijām rēķinājuši, cik tam būtu nepieciešams.
NP: Bet konkrēti neesat nevienam prasījuši to finansējumu?
Celmiņa: Kā tad nē. […] Arī sākumā mēs aprēķinājām un pieprasījām lielāku finansējumu.
Pirmajā gadā projekts izmaksāja nepilnus 3 miljonus, pērn jau vairāk nekā 18. Ministrija straujo izmaksu lēcienu skaidro ar inflāciju un atbalsta loka paplašināšanu. Ja 2021.gadā viena pārtikas paka maksāja 16 eiro, tad pērn 26. Programmai pieškirtie 38 miljoni beigsies nākamā gada jūnijā. Lai pakas izsniegtu esošajā apjomā līdz projekta beigām 2029.gadā, nepieciešams vairāk nekā 71 miljons (71 104 728).
Aprīlī Labklājības ministrija rakstīja vēstuli Finanšu ministrijai. Tur atbildēja, ka nauda jāmeklē labklājības ministrijas kasē vai jāsamazina programma.
Celmiņa: Ja fondu ietvaros mēs domātu šos miljonus atrast no fondu programmām, tad tas nebūtu papildus, tas būtu samazinājums kādai citai fondu pasākumu tēmai.
NP: Vai ministrija to redz kā iespēju?
EC: Nē.
Šajā plānošanas periodā labklājības nozare saņēmusi mazāku finansējumu arī citu pasākumu īstenošanai, piemēram, nodarbinātības pasākumiem. Naudas pārdale būtu iespējama no citu ministriju īstenotajiem sociālo fondu projektiem, bet tam nepieciešama politiska vienošanās.
Saņēmusi atteikumu, ministrija pieņēma lēmumu no atbalsta saņēmēju loka izslēgt maznodrošinātos un samazināt paku skaitu trūcīgajiem, ceturksnī divu paku vietā dodot tikai vienu. Ministru kabinetam vēl jāapstiprina attiecīgo noteikumu grozījumi. Tas plānots tuvāko nedēļu laikā.
NP: Bet tas jau neliedz ministrijai prasīt vai lūgt Ministru kabinetam?
Celmiņa: Mēs bijām iesnieguši 15 dažādas prioritātes, bet droši vien arī medijos redzējāt, ka gan Labklājības ministrijas, gan Veselības ministrijas sasaiste ar drošību tematiski tika tomēr nedaudz piebremzēta, sakot, ka drošības prioritāte tiešām attiecas uz drošību nevis uz citiem netieši ar drošību saistītiem jautājumiem.
Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināts nākamā gada valsts budžets. Nākamais lasījums būs 4.decembrī. Koalīcijas partneri neredz iespēju valsts makā atrast līdzekļus pārtikas pakām.
Andris Šuvajevs, Saeimas deputāts, frakcijas “Progresīvie” priekšsēdētājs:
“No “Progresīvo” skatupunkta es, protams, primāri sagaidītu labklājības ministra redzējumu par to un tad mēs varam uz to reaģēt. Ja, piemēram, Labklājības ministrija sava resora ietvaros atrod šādus 8 miljonus un novirza – ļoti labi. Ja tas ir jautājums, vai citām ministrijām vajadzētu atrast esošā budžeta ietvaros, lai novirzītu tam, tad jānāk ar tādu priekšlikumu un tad mēs varam vērtēt. No sava skatupunkta, manuprāt, mēs varam paskatīties uz akcīze nodokļiem, mazliet viņus palielināt, ja mēs redzam šāda veida papildus līdzekļus, tad atveram to sarunu, kur tiem līdzekļiem ir papildus jāiet.”
Harijs Rokpelnis, Saeimas deputāts, frakcijas priekšsēdētājs (ZZS): Jebkurā situācijā, kad tu taisi kādu regulējumu, noliec kaut kādus sliekšņus, pret kādu tā sistēma būs negodīga. Viņa ir jāveido tāda, lai kopumā viņa darbotos, tā teikt, lielajos skaitļos darbotos adekvāti. Diemžēl tā tas ir.
NP: Tad ar esošo atbalstu pietiek, lai palīdzētu arī šiem cilvēkiem pat bez pārtikas pakām?
Rokpelnis: Nekad nepietiek, bet tas ir adekvāts.
NP: Es saprotu, ka partija atbalsta šo lēmumu?
Edmunds Jurēvics, Saeimas deputāts, frakcijas priekšsēdētājs (JV): Šobrīd es varu teikt, ka es personīgi izprotu to situāciju, ka budžeta situācija nav vienkārša un ir jāizdara izvēles. Izvēle, ka tiek saglabātas tiem cilvēkiem, kam visvairāk nepieciešamas šīs pārtikas pakas, ir pareiza. Es domāju, ka tas, ja tiešām ir iespējams kaut ko atrast Eiropas Savienības fondu ietvaros, tad tas ir iespējams risinājums, bet šobrīd ņemot vērā arī šo budžetu, ka viņš ir tik tālu sabalansēts, cik viņš ir, es domāju no tīri budžeta finansējuma šim mērķis 8 miljonus nav iespējams atrast.
Cik iedzīvotāju lēmums skars – ministrijā precīzi pateikt nevar. Tur lēš, ka tie ir 10 – 15 tūkstoši. Nākamgad cels trūcīgās personas ienākumu slieksni līdz 377 eiro. Tas nozīmē, ka daļa, kas šobrīd ir maznodrošinātie, varēs saņemt trūcīgās personas statusu. Pārējie paliks bešā.
Uldis Augulis, Labklājības ministrs (ZZS):
Šobrīd tas būs, ka pašvaldību palīdzība paliks vairāk. Mums jārēķinās, ka tā ir Eiropas nodokļu maksātāju nauda tā nav mūsu budžeta nauda, ar ko mēs attiecīgi varam arī mētāties.
NP: Bet vai tas nesanāk vienkārši nostumt no ministrijas pleciem uz pašvaldību pleciem?
Augulis: Mēs varam tā runāt, nost no vieniem pleciem uz otriem, bet gan ministrijas gan pašvaldības dzīvo vienā valstī, maka lielums kāds mums viņš, tāds mums viņš ir.
Rīgas domes labklājības departaments rēķina, ka lēmuma ietekme nebūs liela. Lai gan maznodrošināto personu skaits galvaspilsētā gadu no gada mainās, pērn tādu bija aptuveni 12 tūkstoši. Piemēram, septembrī no visiem maznodrošinātajiem, kas varēja saņemt pārtikas pakas, to izmantoja tikai nepilni 25%. Bez pārtikas pakām, iedzīvotājiem ir pieejami arī citi atbalsta veidi.
Mārtiņš Moors, RD Sociālās pārvaldes priekšnieks:
“Mūsuprāt, tāda pilnīga, teiksim, būtiska traģēdija ar to nenotiks. Jo vienlaicīgi, ieviešot katru gadu izmaiņas sociālās palīdzības līmeņos dēļ tā, ka mainās ienākumu mediāna sabiedrībā, faktiski sociālās palīdzības atbalsts – garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsts un arī dzīvokļa pabalsts – viņš seko līdzi socioekonomiskām tendencēm sabiedrībā.”
Skaidrs, ka mazturīgajiem programma neatjaunosies, jo pat ar mainītiem kritērijiem, nauda projektam aptrūksies jau 2026.gada aprīlī. Lai turpinātu paku izsniegšanu, kā tas ir paredzēts- līdz 2029.gadam, vajadzīgi vēl 30,5 miljoni eiro.
Arvils Ašeradens, Finanšu ministrs (Jaunā Vienotība):
“Katrā ziņā mēs vērtējam to šobrīd fondu grupā, vai ir iespējams pārgrupēt no šādu izmaksu uz Eiropas fondiem. Mēs kopā arī ar Rail Baltica 430 miljonu lielo paku gaidām arī Eiropas Komisijas lēmumus attiecībā uz šo, vai piekrist vai nē. Katrā ziņā negatīvu atbildi neesam saņēmuši, bet drusciņ mēs kavējāmies kopējā lēmuma dēļ.”
Līdz nākamajam gadam jāizstrādā finansēšanas plāns. Lai atbalsts trūcīgajiem turpinātos līdz 2027.gadam, nepieciešami vismaz 15 miljoni. Mums neoficiāli zināms, ka Labklājības ministrija meklē pusi starp saviem projektiem un otru pusi jāātrod finanšu ministrijai.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.