Vajadzēja vai nevajadzēja evakuēt bērnus? Vecāku viedokļi par skolu rīcību draudu gadījumā dalās

Vakar, 10. oktobrī, vairāk nekā 300 skolas un pirmsskolas izglītības iestādes saņēma drauda e-pastu ar informāciju par iestādē ievietotu sprādzienbīstamu ierīci. Vairākas skolas pieņēma lēmumu evakuēt skolēnus, lai gan Valsts policijas izplatītajā paziņojumā tika norādīts, ka draudu līmenis ir zems un evakuācija nav nepieciešama.

Kā arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks preses konferencē norādīja, nevienai skolai nevar pārmest par nesekošanu policijas norādēm jeb skolēnu evakuēšanu apdraudējuma iespējamības gadījumā, jo šajā situācijā tiek runāts par mūsu bērnu drošību.

Tomēr šāda reakcija, visticamāk, bija tas, ko gaidīja draudu izplatītāji – panika, haoss un sabiedrības diskusijas.

Tā kā draudus saņēma ne tikai galvaspilsētas, bet arī reģionu skolas, tas, kā tika reaģēts uz draudiem un kā noritēja skolēnu evakuēšana vai neevakuēšana, ievērojami atšķīrās. Par to ziņo arī vecāki soctīklos – daudzās skolās evakuācija noritēja operatīvi, vecāki tika informēti un pēc pastāvošu draudu neesamības konstatēšanas bērni varēja saņemt klasēs atstātās mantas.

Savukārt citur vecāki esot atstāti neizpratnē un stresā, jo skolas neesot apziņojušas vecākus par radušos situāciju, kā arī bērni esot sūtīti mājās nepārliecinoties, vai vecākiem būs iespēja bērnu sagaidīt.

Soctīklā “X” (iepriekš – “Twitter”) vecāku viedokļi par to, kā šādā situācijā būtu jārīkojas, dalās. Daļa uzskata, ka apgalvojums “uztraukumam nav pamata” ir aplams, jo šajā gadījumā iespējami apdraudētas tiek bērnu dzīvības, savukārt citi uzskata, ka skolām būtu jāseko Valsts policijas norādēm, nerodot lieku paniku bērnu un vecāku lokā.

Vairākās mācību iestādēs visā Latvijā otrdien saņemts identisks e-pasts par iespējamiem drošības riskiem. Šāda veida e-pasti Valsts policijas redzes lokā nonākuši arī iepriekš, kad dažādām iestādēm, pat simtiem adrešu, ticis sūtīts identisks teksts, līdzīgi kā šoreiz. Valsts policijā šādos gadījumos ir izstrādāti precīzi rīcības algoritmi, kuros skaidri definēta rīcība un riska līmeņa novērtējums.

Policijas rīcībā esošā informācija saistībā ar šo gadījumu liecina, ka e-pasti apzināti izsūtīti no viena adresāta un, izvērtējot visus apstākļus, šie ir vērtējami kā zema riska līmeņa draudi un iedzīvotājiem nav pamata satraukumam.

Policijā līdz šim noskaidrots, ka izplatīti vismaz trīs veidu paziņojumi no vairākām adresēm – redzams, ka sūtītājs ir ģenerējis dažādas e-pasta adreses, bet visi gadījumi ir sasaistīti.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve (IZM) Evija Ansonska aģentūrai LETA skaidroja, ka katrai mācību iestādei ir evakuācijas plāns un iekšējie noteikumi, kas paredz skolas vadības rīcību apdraudējuma gadījumā, atbilstoši kuram skolas arī rīkojas.

“Valsts policija šīs e-pasta vēstules kvalificējusi kā zemus draudus, bet skolas kā augstu drošības risku, tāpēc attiecīgi rīkojušās, rūpējoties par skolēnu un pedagogu drošību. Pašlaik esam lūguši VP precizēt drošības algoritmus, lai varam izglītības iestādēm sniegt izvērstu skaidrojumu par vēlamo rīcību,” pauda IZM pārstāve.