Valdība atbalsta HIV un AIDS izplatības ierobežošanas noteikumus

HIV jauno gadījumu rādītājs Latvijā joprojām ir viens no augstākiem Eiropas Savienībā (ES) un vairāk nekā trīs reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju. HIV infekcijas izplatības rādītāji uz 2021.gada 31.decembri liecina, ka Latvijā ir 5983 HIV inficētas dzīvas personas, bet kopumā valstī 2021.gadā tika reģistrēti 212 jauni HIV gadījumi, no kuriem 38 gadījumi bija AIDS stadijā. Lielākā daļa jaunatklāto HIV gadījumu konstatēta personām vecumā no 30 līdz 39 gadiem – 33,5%, un vairums inficēšanās gadījumu notikuši heteroseksuālas transmisijas ceļā. Tāpat arī katru gadu tiek atklāts viens vai vairāki gadījumi, kad inficēšanās ar HIV notikusi grūtniecības vai bērna zīdīšanas laikā, kad inficēta māte to nodevusi savam bērnam.

Līdz ar to VM rosina HIV infekcijas noteikšanai izmantot eksprestestus, kurus šim nolūkam veic apmācīta persona sadarbības vai līdzdarbības līguma ietvaros ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) vai ārstniecības persona līguma ietvaros ar Nacionālo veselības dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot pirmstesta un pēctesta konsultēšanu.

Tāpat arī eksprestestu pēc savas iniciatīvas var veikt, piemēram, ģimenes ārsts, lai operatīvi uz vietas apstiprinātu aizdomas par pacienta iespējamu inficēšanos ar HIV un pieņemtu lēmumu par pacienta nosūtīšanu konsultācijai pie infektologa.

Vienlaikus VM norāda, ka svarīga ir informācija, kas cilvēkam tiek sniegta pirms HIV eksprestesta veikšanas un pēctesta veikšanas. Proti, cilvēkam ir jāpaskaidro testa jēga, testa jutību utml., jāsniedz atbalsts pozitīva testa gadījumā, kā arī pozitīva testa gadījumā jārekomendē vizītes pieteikšana pie infektologa, savukārt negatīva testa gadījumā – atkārtota testa veikšana pēc noteikta laika, kā arī jāpaskaidro, ka negatīvs tests negarantē, ka persona nav inficējusies.

Patlaban tirgū ir pieejami arī HIV paštesti, kurus var izmantot paškontrolei, īpaši situācijās, ja radušās aizdomas par iespējamu inficēšanos ar HIV. Šādi paštesti dod iespēju cilvēkam ātri uzzināt par iespējamo inficēšanos ar HIV un pieņemt lēmumu par pareizu rīcību – doties pie speciālista, lai uzsāktu ārstēšanu un nepakļautu inficēšanās riskam savus partnerus. Arī šajā gadījumā VM norāda, ka jānodrošina kvalitatīva pirmstesta un pēctesta konsultēšana, tādēļ paštestam jāpievieno informācija, kas atbilst SPKC tīmekļvietnē publicētajām rekomendācijām pirmstesta un pēctesta konsultācijai.

Lai nodrošinātu atbilstošu ar HIV inficētas personas informēšanu, noteikumu projekts paredz pienākumu ārstam, kurš pirmais ir diagnosticējis HIV infekciju, nodrošināt HIV inficētās personas informēšanu par HIV infekcijas izplatīšanas ceļiem, individuālajiem profilakses pasākumiem un personas atbildību pret savu un citu cilvēku veselību, kā arī pienākumu informēt to kontaktpersonu, kurai bijis risks inficēties ar HIV saskarē – dzimumkontakta ceļā vai lietojot intravenozās narkotikas – ar konkrēto HIV inficēto pacientu, lai rekomendētu arī kontaktpersonai doties pie ārsta un veikt HIV infekcijas profilaktisko izmeklēšanu.

Noteikumu projekts paredz arī to, ka situācijās, kad konstatēta persona, kas iespējams ir inficējusies ar HIV, saņemot invazīvus pakalpojumus, esot recipientam vai arī saskaroties ar HIV inficētā cilvēka asinīm, gļotādām vai citu biomateriālu profesionālo darba pienākumu pildīšanas laikā, piemēram, policists, ārstniecības persona un citi, SPKC nodrošina inficēšanās apstākļu apzināšanu, infekcijas avota identificēšanu, tai skaitā inficēto personu, no kuras HIV infekcija ir pārnesta ar asinīm, gļotādām vai citu biomateriālu. Tāpat SPKC ir pienākums noskaidrot inficēšanās apstākļus gadījumos, ja bērnam tiek konstatēta HIV infekcija un ir aizdomas, ka tā ir iegūta no mātes grūtniecības vai dzemdību laikā, vai arī zīdīšanas laikā.

Paredzēts, ka apzinātās HIV inficētās personas kontaktpersonas vēršas pie ģimenes ārsta, infektologa, pneimonologa vai pie uzturēšanās vietas ārstniecības personas, lai saņemtu primāro medicīnisko pārbaudi, medicīnisko novērošanu un veiktu nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka tiek nodrošināta medicīniskā novērošana bērniem līdz 24 mēnešu vecumam. Kā skaidroja VM, Latvijā joprojām tiek konstatēta inficēšanās HIV vertikālās transmisijas ceļā jeb no mātes bērnam. Tas notiek zīdaiņiem, kas dzimuši sievietēm ar diagnosticētu HIV grūtniecības vai dzemdību laikā, tādēļ arī zīdaiņiem ir risks iegūt HIV arī zīdīšanas laikā. Līdz ar ko ir ļoti būtiski HIV pozitīvas mātes zīdaini jau kopš dzimšanas nodrošināt ar mākslīgā piena maisījumu, bet turpmāk – ar mākslīgo papildus ēdināšanas maisījumu bērniem līdz gada vecumam.