Valsts kontrole aizrādījusi Aizsardzības ministrijai (AM) par pirmajiem SIA “Valsts aizsardzības korporācija” ieguldīto līdzekļu tēriņiem, norādot, ka piešķirtie valsts budžeta līdzekļi primāri jāizlieto aizsardzības resora vajadzībām, nodrošinot iekšējo un ārējo drošību, nevis kapitālsabiedrības administrācijas vajadzībām, kurām patlaban nebūtu piešķirama prioritāte.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē, AM 2023.gada pārskata revīzijā tika vērtēts jautājums par kapitālsabiedrības izveidošanu, norādot, ka pastāv iespējamie riski finansējuma izlietojumam atbilstoši mērķim.
Valsts kontrole norāda, ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju nupat norisinājās konkurss par vieglo automašīnu iegādi “Valsts aizsardzības korporācijas” vajadzībām, kur viena no automašīnām ir plānota elektriskā. Konkursā piedalījās viens pretendents, un, ja AM viņu atbalstīs, valstij tas kopā izmaksās 180 000 eiro. Šī konkursa norise un rezultāti neliecina, ka kapitālsabiedrības darbība būtu vēsta uz sākotnēji plānoto virzību integrācijai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apgādes sistēmā, secinājusi Valsts kontrole.
Līdz ar to Valsts kontrole aicina ministriju stiprināt “Valsts aizsardzības korporācijas” pārvaldības principus. Ņemot vērā valsts drošībai, tostarp NBS kaujas spēju stiprināšanai un Latvijas militārās industrijas un infrastruktūras attīstībai, noteikto augsto prioritāti, Valsts kontrole cer, ka jau pirmie ieguldījumi jaundibinātajā “Valsts aizsardzības korporācijā” primāri tiks novirzīti tās pamatdarbības attīstībā un kapacitātes stiprināšanā, rūpīgi izsverot citu, tai skaitā administratīvo izdevumu, apmēru.
Valsts kontrole atgādina, ka “Valsts aizsardzības korporācijas” darbība tiek finansēta no aizsardzībai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šobrīd tās pamatkapitālā ir iemaksāti jau 1,6 miljoni eiro, kurus cita starpā plānots izlietot kapitālsabiedrības administratīvo resursu finansēšanai, piemēram, valdes un darbinieku atlasei un nodarbināšanai, biroja administratīvajām izmaksām, komandējumiem, pamatlīdzekļu iegādei.
Valsts drošību Ministru kabinets ir atzinis par galveno prioritāti, paredzot būtisku finanšu līdzekļu novirzīšanu aizsardzības izdevumiem. Šajā gadā tie ir plānoti 1,3 miljardu eiro apmērā, savukārt nākamajos gados finansējums turpinās palielināties, 2027.gadā sasniedzot 1,8 miljardus eiro.
Aizsardzības budžeta pieaugums pats par sevi neraksturo valsts aizsardzības spēju palielināšanos. To ietekmē vairāki faktori, no kuriem viens ir aizsardzības industrijas gatavība nodrošināt bruņotos spēkus ar nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem, uzsvērts Valsts kontroles ziņojumā.
“Valsts aizsardzības korporācijas” dibināšana 2023.gada nogalē bija nozīmīgs pavērsiens aizsardzības un drošības industrijas politikas līdz šim iepriekš neīstenotā jomā – militārās rūpnīcas izveide Latvijā un industriālās bāzes munīcijas ražošanā attīstība, norāda Valsts kontrolē.
Uzņēmuma kapitāldaļas pieder AM, kas kopā ar NBS ir primārais kapitālsabiedrības klients, tai kļūstot par neatņemamu NBS apgādes sastāvdaļu. Dibināšanas brīdī kapitālsabiedrība no aizsardzībai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem saņēma 500 000 eiro. Šogad tās pamatkapitālā iemaksāti vēl 1,1 miljons eiro, par šādu summu samazinot NBS vajadzību finansējumu 2024.gadā.
Ņemot vērā minēto, Valsts kontrole aicina AM nodrošināt kontroli par piešķirto līdzekļu izlietojuma atbilstību mērķiem un aizsardzības resora vajadzībām.
AM aģentūru LETA informē, ka Valsts kontroles ieguldījums tiek novērtēts un ministrija pilnībā piekrīt tās vērtējumam, proti, ka “Valsts aizsardzības korporācijas” budžetā augstākā prioritāte ir attiecināma uz sadaļām, kas nepieciešamas NBS kaujas spēju stiprināšanai, kā arī Latvijas militārās industrijas un infrastruktūras attīstībai.
AM turpināšot pilnveidot “Valsts aizsardzības korporācijas” pārvaldību un uzraudzību, lai nodrošinātu tajā ieguldīto līdzekļu izmantošanu prioritāro uzdevumu veikšanai.
Ministrija kā “Valsts aizsardzības korporācijas” kapitāldaļu turētāja ir sniegusi ieteikumus izmaiņām kapitālsabiedrības budžetā, neatbalstot virkni izdevumu pozīciju, kā arī jau jūnijā uzdeva “Valsts aizsardzības korporācijai” līdz 15.augustam izstrādāt uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmu.
Tāpat ministrija jau jūlijā vērsa uzmanību uz ierobežoto finanšu resursu apjomu un, šobrīd neatbalstīja autotransporta iegādi kapitālsabiedrības darbinieku vajadzībām.
AM turpina regulāras tikšanās ar “Valsts aizsardzības korporācijas” pārstāvjiem, lai pārliecinātos par uzlabojumiem kapitālsabiedrības pārvaldībā un uzdoto uzdevumu izpildi atbilstoši Ministru kabineta deleģējumam un uzstādītajiem mērķiem, lai nodrošinātu 155 milimetru munīcijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidi atbilstoši iepriekš plānotajam laika grafikam.
Ņemot vērā, ka “Valsts aizsardzības korporācija” ir jauna valsts kapitālsabiedrība, tai ir jānodrošina tehnoloģiju pārnesi un ražošanas jaudu izveidošanu, vienlaikus veidojot uzņēmuma vadības un darba organizāciju.
Jau ziņots, ka valdība 2023.gada nogalē atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības “Valsts aizsardzības korporācija” dibināšanu. Ņemot vērā NBS vajadzības, “Valsts aizsardzības korporācija” veido Latvijas un ārvalstu komersantu kopuzņēmumus konkrētu produktu ražošanai, tādējādi stiprinot piegāžu drošību.
Kā viens no pirmajiem projektiem, ko īsteno “Valsts aizsardzības korporācija”, ir 155 milimetru munīcijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveide kopā ar Somijas un Norvēģijas uzņēmumu “Nammo”, kā arī Francijas un Itālijas uzņēmumu “Nexter un līdz šā gada beigām šo projektu plānots skatīt valdībā, paredzot finanšu resursus rūpnīcas izveidei, vienlaicīgi nodrošinot finanšu resursu realizācijas uzraudzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.