Vētra pašvaldībām radījusi zaudējumus līdz septiņiem miljoniem eiro

Kopējais provizoriski nepieciešamais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vētras radīto zaudējumu segšanai pašvaldībām ir no 5,34 miljoniem eiro līdz septiņiem miljoniem eiro, liecina valdības 5. septembra sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums “Aktuālā situācija par 7. augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apkoptie dati liecina, ka 12 pašvaldībās fiksēti vētras postījumos radītie zaudējumi pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajām 66 ēkām, kam nepieciešami 3 707 994 eiro, no kuriem 2 162 372 eiro vajag Jaunpils pils atjaunošanai.

Deviņās pašvaldībās fiksēti vētras postījumi 73 ceļu infrastruktūras objektos, kuru atjaunošanai nepieciešami 593 362 eiro. Piecās pašvaldībās fiksēti vētras postījumos radītie zaudējumi cita veida objektiem, piemēram, elektroenerģijas infrastruktūras bojājumi, Rīgas zoodārzā sabojātas nojumes, sabojāti žogi, izpostīti kapi, vides objektu bojājumi, kuru labošanai nepieciešami 168 937 eiro.

Vienlaikus 11 pašvaldībās fiksēti vētras postījumu radītie zaudējumi 2284 dzīvojamām ēkām, kurām nepieciešamais finansējums ir 4 257 332 eiro, tostarp 2 411 820 eiro Dobeles novadā.

Pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem ir kopumā nepieciešami 3,13 līdz 3,82 miljoni eiro, privātīpašumiem jeb dzīvojamām ēkām – 2,13 līdz 3,09 miljoniem eiro, būvniecības atkritumu apsaimniekošanai un apglabāšanai – 87 000 eiro.

Vētras radīto zaudējumu segšanai valdība plāno nodrošināt līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā par sniegto atbalstu krīzes situācijā un dzīvojamo māju atjaunošanai – individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas -, izņemot gadījumu, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā. Tad Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru, bet ne mazāk kā 10% apmērā.

Valdība nodrošinās līdzfinansējumu ne mazāk kā 30% apmērā būvniecības atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai un pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanai, izņemot gadījumu, ja objekts ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai speciālā izglītības iestāde, kas nodrošina internāta pakalpojumus. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem.

Ziņojumā uzsvērts, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķiras – ir pašvaldības, kuru teritorijā postījumi nodarīti mazāk nekā pieciem privātīpašumiem, taču ir pašvaldības, kuru teritorijā postījumi nodarīti vairāk nekā 800 privātīpašumiem. Tas ietekmē pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, veikt bojājumu fotofiksācijas un sagatavot nepieciešamos lēmumus. Tāpat starp pašvaldībām būtiski atšķiras arī būvniecības atkritumu daudzums, un pašvaldībās, kurās radīti lielākie postījumi, to izvešana prasa ilgāku laiku.

Līdz ar to pašvaldību pieprasījumus par līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 7.augusta vētras radīto zaudējumu novēršanai pašlaik ir plānots apkopot divās daļās, proti, pirmo daļu iesniegt līdz 8.septembrim, otro daļu – līdz 13.oktobrim.

VARAM divu nedēļu laikā pēc visu nepieciešamo un precizēto dokumentu saņemšanas izvērtēs pašvaldību iesniegtos dokumentus un pieņems lēmumu par pieprasījuma sagatavošanu un virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, teikts ziņojumā.

Trīs uzņēmumi lūguši EM kompensēt vētras radītos zaudējumus

Ekonomikas ministrija (EM) līdz šim saņēmusi trīs uzņēmēju iesniegumus ar lūgumu rast iespēju kompensēt 7.augusta vētras radītos zaudējumus, liecina valdības 5.septembra sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums “Aktuālā situācija par 7.augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās”.

Paju sabiedrībai “Tērvete Adventures” vētras radījusi 90 000 eiro zaudējumus, bet SIA “Silāres gaļsaimnieks” zaudējumi sasnieguši 120 500 eiro. Papildus EM no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ir saņēmusi iesniegumu no SIA “Most Avto”, kurā nav aplēsti konkrēti vētras radīto zaudējumu apmēri, taču norādīts, ka nepieciešams kompensēt ēkas jumta zaudējumus.

Papildus tam EM apzinājusi informāciju par vētrā cietušajiem uzņēmējiem arī caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubatoru reģionālajām vienībām, kas informējusi, ka SIA “Latvia Packing” bojāti ražotnes paceļamie vārti un aplēstie vētras radītie zaudējumi ir 6000 eiro.

Individuālajam komersantam “Kate P” autoservisa šķūnim norauts jumts, Liezēres pagasta zemnieku saimniecība “Kalna Šķētes” ziņojusi par trīs bojātām novietnēm un postījumiem mežaudzei, Praulienas pagasta zemnieku saimniecība “Kalna rubeņi” ir ziņojuši par cietušu, sagāztu angāru, Madonas novada Barkavas pagasta zemnieku saimniecība “Mālnieki” ziņojuši par sabojātu jumtu graudu noliktavai, Ivars Dombrava no Cesvaines pagasta ziņojis par bojātu kūts jumtu, nopostītu malkas šķūni un aitu novietni. Šie uzņēmēji nav aprēķinājuši zaudējumu apmēru.

SIA “Lancori” Liezēres pagastā vētras laikā ir sabojāta “ķiploku māja” jeb telts. Zaudējumu apmērs ir aptuveni 550 eiro.

Ziņojumā norādīts, ka vienlaikus jautājums par iespējamo atbalsta apmēru konkrētiem uzņēmējiem būtu skatāms sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM), ņemot vērā, ka LIAA iesniegtā informācija ir par uzņēmējiem, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs.

Vērtējot iespējas kompensēt vētras radītos zaudējumus, uzņēmumi saimnieciskajai darbībai nepieciešamajiem apgrozāmajiem līdzekļiem vai investīcijām var izmantot vairākas EM pārziņā esošās atbalsta programmas, piemēram, “Starta, mikro aizdevumi”, kurā atbalsts pieejams investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem līdz 150 000 eiro.

Uzņēmēji var izmantot arī mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumu programmu, kas paredz atbalstu investīcijām līdz 2 850 000 eiro, kā arī apgrozāmajiem līdzekļiem līdz vienam miljonam eiro. Programma “Paralēlie aizdevumi” paredzēts ilgtermiņa investīcijām līdz pieciem miljoniem eiro.

Programmā “Kredīta garantijas” atbalsts pieejams mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai, lai nodrošinātu uzņēmuma saistības bankā līdz 80% no finanšu pakalpojuma summas.

Minētie finanšu instrumenti tiek īstenoti ar AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” starpniecību. Līdz ar to ikviens vētras laikā cietušais uzņēmums ir aicināts vērsties tuvākajā reģionālajā “Altum” kontaktpunktā, lai saņemtu konsultāciju par iespējami labāko risinājumu, teikts ziņojumā.

Apkopojot esošo situāciju, ziņojumā skaidrots, ka pašlaik valstiskā mērogā nav pieejams neviens pastāvīgs valsts atbalsta instruments, kas paredz risināt dabas stihiju vai citas ekonomiskās krīzes radītās sekas ne tikai pašvaldībās, bet arī mazināt to ietekmi uz Latvijas uzņēmumu saimniecisko darbību un sabiedrības labklājību. Līdz ar to ziņojumā EM rosina Ministru kabinetam sākt diskusiju par šāda horizontāla normatīvā regulējuma izstrādi, lai nākotnē šādu krīzes situāciju apstākļos būtu iespējams ātri un efektīvi sniegt mērķtiecīgu atbalstu ne tikai privātpersonām un pašvaldībām, bet arī uzņēmumiem. Minēto iniciatīvu atbalsta arī ZM.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) apkopotie dati liecina, ka kopā cietusī lauksaimniecībā izmantojamā zeme veido 18 410 hektārus (ha), bet kopējie zaudējumi jeb ieguldījumu apmērs negaisos cietušo kultūraugu platībās – 13 636 677 eiro, un no šīs platības apdrošināti bija 47% jeb 8622 hektāru. Tā kā rapsis, kukurūza, pupas, zirņi, dārzeņi, augļukoki un ogulāji ir kultūras, kur no valsts tiek piedāvāta iespēja saņemt kompensāciju 50% apmērā par attiecīgās sējumu apdrošināšanas polises iegādi, tad pašlaik kompensācijas netiek piedāvātas.

Vētras un krusas skartajās teritorijās bojātas vai iznīcinātas mežaudzes 1800 ha platībā, kas vēl tiek precizētas, norādīs ziņojumā.

Valdība plāno uzdot ZM sagatavot un līdz 8.septembrim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par finansējuma piešķiršanu līdz 2024.gada 31.janvārim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem primārajiem ražotājiem ganāmo mājlopu audzēšanas, piena lopkopības, graudaugu, rapšu un kartupeļu nozarē.

Tāpat ZM līdz 8.septembrim būs jāiesniedz valdībā priekšlikums par papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu atbalsta izmaksu subsīdijas veidā procentu likmes daļējai dzēšanai un ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmijai pilnā apmērā.

Jau ziņots, ka Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Madonas novadu pašvaldību vadītāji vēstulē valsts prezidentam un valdības locekļiem aicina atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu 7.augusta vētras postījumu likvidēšanā lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas pašlaik atstāti novārtā un ar sekām cīnās pašu spēkiem.

Atklātajā vēstulē tiek akcentēts, ka dabas stihijā nav cietušas tikai mājsaimniecības, par atbalstu kurām ministrijas ar pašvaldību vadību ir atradušas kopēju risinājumu. Lieli postījumi ir nodarīti arī saimniecības un ražošanas ēkām, transporta līdzekļiem, sējumiem un mežaudzēm, ir cietuši putni, dzīvnieki.