Jūrmala neatkāpjas no ieceres palielināt iebraukšanas maksu kūrortpilsētā un grib panākt, lai iebraucēji to maksā visu gadu. Jūrmala to mēģināja jau iepriekš, bet domes plānus apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dome vērsās Satversmes tiesā un lieta joprojām nav izskatīta. Tagad likuma izmaiņas ļauj Jūrmalai ideju virzīt atkal, viss, kas bija vajadzīgs – jauno noteikumu sabiedriskā apspriešana, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Jūrmalas dome nolēmusi negaidīt Satversmes tiesas spriedumu rudenī par iebraukšanasmaksas palielināšanu un noteikšanu visa gada garumā. Neskatoties uz to, ka VARAM ministrija apturēja kūrortpilsētas plānus, Jūrmalas dome sabiedriskajai apspriešanai nodevusi jaunus pēc būtības identiskus noteikumus iepriekšējiem!
Šobrīd par iebraukšanu kūrortpilsētā vasarā ne – jūrmalniekiem ir jāmaksā divi eiro. Jūrmalas dome maksu no novembra vēlas celt līdz trim eiro un to iekasēt visu gadu.
Šis nav pirmais mēģinājums, kad pašvaldība cenšas nodevu paaugstināt. Identisku lēmumu Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas dome pieņēma 2021. gadā rudenī, bet VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs izdeva rīkojumu par domes saistošo noteikumu apturēšanu. Viņš skaidroja, ka nevar noteikt maksu par pašvaldības ceļu izmantošanu, ja nav pietiekams pamatojums par ieguvumiem videi un iedzīvotājiem.
Stīvēšanās ap braukšanas maksas palielināšanu notika laikā, kad Jūrmalas mērs bija Gatis Truksnis. Krimināllietas dēļ viņš amatu zaudēja, bet turpina strādāt domē un sniedz padomus tagadējai domes priekšsēdētājai Ritai Sproģei.
Truksnis uzskata, ka noteikumu grozījumu apturēšana savulaik bijusi politiski motivēta. Jo dome pietiekami pamatojusi savus plānus. Bet ministram esot bijusi vajadzīga publicitāte.
Iebraukšanas maksa pilsētā esot jau no 90 gadu beigām. Līdz 2013. gadam jāmaksā bija arī ziemas mēnešos. Iebraucēji no nodevas celšanas necietīšot, jo Jūrmalā, atšķirībā no Rīgas, par pašvaldības stāvvietām nav jāmaksā.
Trukšņa vadītā pašvaldība par ministra lēmumu vērsās Satversmes tiesā. Pēc trim mēnešiem – 12. septembrī nozīmēta lietas izskatīšana, bet Jūrmalas dome izdomājusi pasteigties. Tā negaidīs konstitucionālās tiesas lemto. Un virza identiskus grozījumus.
Nekā personīga rīcībā ir VARAM atbilde Satversmes tiesas lietā. Un tajā redzams, kāpēc ministrija iepriekš nepiekrita Jūrmalas plāniem. Dome neesot pietiekami izskaidrojusi, vai no nodevas palielināšanas nesamazināsies Jūrmalas viesu skaits un necietīs uzņēmējdarbība. Jo tas savulaik bijis galvenais iemesls, kāpēc pirms 10 gadiem klusajos ziemas mēnešos maksu atcēla.
Jūrmalas pašvaldība pirms izmaiņām konsultējās ar Uzņēmēju konsultatīvo padomi, kas iebraukšanas maksu atbalsta.
Tomēr šī organizācija pārstāv šauru komersantu loku. Dažiem bizness nemaz nav iebraukšanas maksas zonā, un tie nav atkarīgi no tūristiem. Uzņēmēju padomes priekšsēdētājs Valdis Garoza savu nekustamo īpašumu iznomā Jūrmalas pašvaldībai. Bet uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Krieviņas viesnīcas bizness ir bijis tieši atkarīgs no Trukšņa vadītās domes labvēlības.
Arī iedzīvotāju domās dalās. Jūrmala savulaik veikusi iedzīvotāju aptauju, kas rāda, ka 40% ir pret iebraukšanas maksas palielināšanu visu gadu, 34% vērtē pozitīvi, un 26% ir grūti pateikt.
Opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms savulaik sniedza priekšlikumu par maksas atcelšanu tiem, kuri pilsētā uzturas divas stundas. Taču viņa priekšlikums neguva atsaucību, jo esot dārgi administrējams.
Vēl viens VARAM iebildums bija saistīts arī ar to, ka Jūrmalas dome nemaz nezina patieso tranzīta plūsmu pa tās galveno maģistrālo ielu rudens un ziemas mēnešos, jo pašvaldība neveica uzskaiti.
Kopš strīdiem pagājis pusotrs gads. Jūrmalas dome tagad ir mācījusies no kļūdām un ir savākusi pierādījumus, ka rudens mēnešos, kad nodevas nav, auto skaits pieaugot par vidēji 10 procentiem. Pēc pašvaldības domām, tas uzskatāmi rādot, ka nodeva daļēji attur no galvenās maģistrāles izmantošanas, novirzot kravas plūsmu pa apvedceļu.
Šonedēļ arī noslēgusies sabiedriskā apspriešana, ko iepriekš pašvaldība neuzskatīja par nepieciešamu. Tagad likums to prasa obligāti.
Ik gadu Jūrmala par iebraukšanas maksu iekasē vidēji 3 miljonus eiro gadā. (2 900 000 eiro). Plus vēl pusotru miljonu sastāda sodi par caurlaides neiegādāšanos (1 390 000). Ieņēmumi no iebraukšanas maksas veido aptuveni 3- 4% no Jūrmalas budžeta.
Piemērojot maksu visu gadu, kūrortpilsēta papildus cer iegūt 700 000 tūkstošus gadā. Tomēr finanšu ieguvumi nevar būt galvenie nodevas palielināšanas mērķi, uzskata pašvaldības darbu uzraugošais ministrs.
Lai sagatavotu prasību Satversmes tiesai, Jūrmalas dome izraudzījās SIA “Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu biroju”. Par minētā uzdevuma izpildi 2022.gada aprīlī pašvaldība birojam samaksāja vairāk nekā 36 tūkstošus eiro (36 808 eiro).
Opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms uzskata, ka notikusi līdzekļu izšķērdēšana. “Nekā personīga” sazinājās ar trim advokātu birojiem, kas sniedz šādus pakalpojumus. Pieteikuma sagatavošana Satversmes tiesai atkarībā no sarežģības maksājot no pusotra līdz 10 tūkstošiem eiro.
Cenu aptauju Jūrmalas dome neveica. Tai bija noslēgts vispārīgs pakalpojuma līgums par juridiskās dokumentācijas pakalpojumiem Jūrmalas administrācijai. “Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu birojs” samaksu par pieteikumu Satversmes tiesai saņemā šī līguma ietvaros.
Taču līdz Satversmes tiesas verdiktam var arī nenonākt. Par iebraukšanas maksas palielināšanu cauru gadu Jūrmalas dome plāno lemt jau vienā no tuvākajām sēdēm, iespējams jau 29. jūnijā. Jūlijā noteikumus saņems ministrija, atbilde tai jādod mēneša laikā.
Ja šoreiz ministrija šķēršļus neliks, Jūrmala lūgs izbeigt tiesvedību Satversmes tiesā.
Jūrmalas vicemērs Jānis Lediņš pārstāv Latvijas Zaļo partiju. Tā tagad ir daļa no Apvienotā saraksta, kas ir valdošajā koalīcijā. Lediņš ir padomnieks zemkopības ministram no Apvienotā saraksta (Didzim Šmitam). No šī politiskā spēka ir arī par pašvaldībām atbildīgais ministrs Māris Sprindžuks, kuram drīzumā būs jālemj, atļaut vai neatļaut celt iebraukšanas maksu Jūrmalā.
“Nekā personīga” Satversmes tiesā atbildēja, ka tiesvedības izbeidz divos gadījumos- kad apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku vai pēc pieteikuma izsniedzēja lūguma. Taču tiesa vērtēs. Ja šāds lūgums tiks apmierināts, spriedums netiks gatavots.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.