Sociālajos tīklos parādījies stāsts par to, kā sapnis par moduļu māju Saulkrastos kādai latviešu ģimenei pārvērtās murgā.
Runa ir par uzņēmumu Mmom koka karkasa un moduļu mājas. Linda un viņas ģimene bija pieķērusies reklāmai, viņi visu pārbaudīja, pat apmeklēja ražotni. Taču, kad viņi samaksāja depozītu, sāka notikt dīvainas lietas.
Māja netika piegādāta laikā. Tā vietā to aizkavēja arhitekts. Kaspars, menedžeris, kurš strādāja ar Lindu un viņas ģimeni, ieteica savu arhitektu.
“Kaspara ieteiktais arhitekts, šīs firmas pārstāvis, rakstīja mums pa naktīm, prasīja naudu par nevajadzīgām lietām, piemēram, par meža izciršanu, laiks pagāja, un uz papīra nekā – klusums! Tad mēs pieaicinājām citu arhitektu, uz ko MMOM ieteiktais arhitekts ļoti ātri reaģēja, un izrādās – ak mans dievs, mēs nozaga skices! Mēs atrisinājām arī šo problēmu. Un tad sākās jautrība!
Uzņēmums “Mmom koka karkasa un moduļu mājas” piedāvāja transportu moduļa piegādei par 1200 eiro. Tomēr mēs apvaicājāmies un izvēlējāmies citu uzņēmumu! Viss ir kārtībā, modulis ir nosūtīts uz Saulkrastiem, viss ir perfekts, tagad atliek tikai gaidīt uz vietas. Paveikts!
Protams, izrādījās, ka moduļa apakšējie dēļi neturēja, salūza, kas bija mūsu izvēlētā transporta vaina! Ja mēs būtu izmantojuši viņu piedāvājumu – viss būtu bijis kārtībā! Kopā ar moduli ieradās arī “Mmom koka karkasa un moduļu mājas” svīta. Daudzi no viņiem izskatījās tā, it kā moduļa uzstādīšanā piedalītos pirmo reizi. Viņi strādāja visu nakti, jo viņiem nebija ne instrumentu, ne zināšanu par moduļu montāžu!
Kad modulis beidzot tika uzstādīts – paskatieties – fasāde nemaz nesakrita! Un atkal pie tā tika vainots mūsu transports, kas transportēja moduli.
Kad es ieraudzīju piegādāto moduli, godīgi sakot, man nokrita žoklis! Kaspars uzreiz saka, ka “ja jums nepatīk, mēs varam ņemt to atpakaļ, viņš jau zināja, ka mēs to pieņemsim!”. Mēs neko neņemsim atpakaļ, labosim, jo visu, kas mums nepatīk, var labot.
Tajā pašā laikā mums nācās dzirdēt, ka šī ir pirmā reize, kad viņiem ir tik izvēlīgi klienti!
Nopietni, meli, solījumi un tāds strādnieku pūlis vienā vietā, un neviens, neviens nevar salabot šo šedevru! Jumta parapetu savienošana aizņēma gandrīz trīs nedēļas. Un mēs joprojām gaidām, gaidām un gaidām.
Arī logi tika ielikti, aizlīmēti, aizlīmēti, atkal aizlīmēti, un vienā pusē bija 2 milimetru sprauga, bet otrā – 2 centimetru sprauga. Bet tas nekas, strādnieki man teica, nekas nav jālabo, bet es saņēmu pilnu mērījumu, tāpēc izsaucu firmu, lai pārtaisa visus logus. (…)
Mēs redzam, ka durvju eņģes ir saskrāpētas un noskrāpētas, bet šeit nav nekas jauns, protams, izrādījās, ka tieši mēs paši noņēmām durvis un visu sabojājām, un zilās putas it kā bija iepūstas pašas no sevis. Taču mēs klusībā nekādas durvis nemainījām;
Tad kādu brīdi vietā nebija neviena, gaidīja un gaidīja, bet “Mmom koka karkasa un moduļu mājas” pazuda. Tad tika izsaukts palīgs, droši vien Kaspara glābiņš, jo vīrietis centās darīt visu iespējamo, lai beigās taptu kaut kas līdzīgs kvalitatīvai moduļu mājai. Apsildāmās grīdas tika ielietas labi – tas bija vienīgais darbs, ar kuru mēs bijām apmierināti! “, – saka neveiksmīgās moduļu mājas īpašnieks.
Viņš norādīja, ka pēc tam viņš saņēmis e-pastu ar prasību samaksāt par darbu. Un persona, kas ar viņiem strādāja, – Kaspars – pieņemšanas-nodošanas aktu neparakstīja personīgi, bet gan elektroniski, jo parakstīja to citas personas vārdā.
Visa māja izmaksāja 30 000 eiro. Tajā pašā laikā tajā vēl nebija uzstādīts apkures katls, bet firma “Mmom koka karkasa un moduļu mājas” sāka tos ignorēt.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.