Par to, kā lētticīgus cilvēkus apkrāpj starptautiskie krāpnieki, klātienē pārliecinājās kāds bb.lv korespondents, kurš brīnumainā kārtā saglabājis naudu savā mājas bankā un nav ļāvis sevi pārvilināt ar tūkstošiem dolāru lieliem kredītiem.
Bīstams zvans
Kādā klusā novembra dienā autors saņēma zvanu uz WhatsApp. Zvans, spriežot pēc skaita, bija no Anglijas, kas nebūt nebija satraucoši, jo Lielbritānijā jau dzīvo tūkstošiem latviešu, starp kuriem, protams, viegli varēja būt paziņas.
Jautra sieviešu balss teica: “Mūsu kontā ir jūsu trīs simti eiro. Vai jums tā ir jāatmaksā un konts jāslēdz? Bet tas jādara klātienē, piemēram, izmantojot anydesk sistēmu (Latvijas bankas to ļoti labi pazīst kā vienu no bīstamākajām sistēmām, caur kuru krāpnieki var viegli iekļūt Latvijas iedzīvotājiem uzticīgos datoros, kad jūs darāt to, ko jums pa telefonu saka datorā, un tajā pašā laikā datorā vai planšetdatorā “ekrāna otrā pusē” klīst krāpnieks).
Gudrs solis. Galu galā 300 eiro ir diezgan reāla naudas summa, kas patiešām varēja nejauši “pazust” kādā bankas kontā, it īpaši, ja persona strādāja ārzemēs.
Galu galā, ja jauka sievietes balss būtu teikusi miljonu, tas mani uzreiz būtu satraucis un es vienkārši būtu nokārtojis klausuli, jo pēc definīcijas nevienā kontā es nevarētu atrast miljonus.
Un pēc pāris stundām es jau biju datorā, izmantojot minēto sistēmu (es, tāpat kā daudzi citi, tolaik pat nenojautu) noveda pie kāda kriptovalūtu kontu, kur, kad jūs to pārvērst eiro, ekrāns vispirms parādīja nevis 300 eiro, bet 9000, un tad 20 000 un pat 100 000. Es it kā pirms daudziem gadiem lēti nopirku kādu kriptovalūtu, kuras vērtība gadu gaitā ir pieaugusi…
Jāpiebilst, ka pirms daudziem gadiem, strādājot pie publikācijām par virtuālajām valūtām, es patiešām sazinājos ar visdažādāko kriptovalūtu kopienu pārstāvjiem, atstājot viņiem gan savu e-pastu, gan tālruņa numuru, lai saņemtu atgriezenisko saiti, un varbūt pat eksperimentā iegādājos kādu lētāko kriptovalūtu. Īsāk sakot, es biju aizķēries, jo tagad man noteikti noderētu tūkstošiem eiro.
Soli pa solim mani caur dažādām kriptovalūtu vietnēm aizveda uz kādu virtuālo maku: “Redzi, cik daudz naudas tev te ir? Pārskaitīsim to uz jūsu banku,” telefonā atskanēja balss.
“Protams!” – Man acu priekšā mirgoja tūkstošiem eiro, pirksti nedaudz trīcēja, un prātā bija tikai doma: “Es nevaru sagaidīt, kad saņemšu naudu!
Pa to laiku sievietes balss pa tālruni mēģināja mani pārliecināt, lai pieslēdzos savai internetbankai, lai persona “ekrāna otrā pusē” visu redzētu. Tikai pēdējā brīdī es apstājos.
Kā padarīt meiteni dusmīgu
Sarunas laikā jauka sieviešu balss (it kā piederēja Natašai no Igaunijas) mani informēja, ka viņa manā vārdā nosūtīs pieteikumus, lai izveidotu kriptovalūtas maku rietumu tehnoloģiskajā sistēmā gudri (daudzējādā ziņā līdzīgi internetbankai). Tas esot nepieciešams starpposms pirms kriptovalūtas pārskaitīšanas eiro un naudas nosūtīšanas uz manu Latvijas kontu. Tomēr tas nedrīkst būt tukšs, jo citādi nav iespējams pārskaitīt lielu kriptovalūtu.
Tāpēc Nataša piekrita, atkal manā vārdā, pieteikties aizdevumam no kredītiestādes, tad šo summu var iemaksāt, un tad tur tiks pārskaitīti arī citi tūkstoši eiro no kriptovalūtu sistēmām.
Natašai viss noritēja gludi un ātri, un drīz vien kredītkompānija sāka sūtīt man e-pastus, ka ir gatava izsniegt kredītu no 5000 eiro un vairāk (vienīgais, kas bija jādara, – jānofotografē pašportrets vai ID karte un jānosūta mums, un tad jūs saņemsiet kredītu līdz 20 000 eiro).
Patiesību sakot, visas šīs manipulācijas ar kredītiem aiz manas muguras un konta atvēršana pie mums mani padarīja ļoti piesardzīgu un pat nobijušos…
“Punkts! Tas ir par daudz,” es pēkšņi ļoti dusmīgi teicu Natašai.
Es pats sazinājos ar savu mājas banku Latvijā (uz visiem gadījumiem bloķēju kontus un kartes), kā arī ar kredītkaršu kompāniju, kur informēju, ka krāpnieki manā vārdā sazinājās ar šo organizāciju.
Es atdevu savu datoru kādam man pazīstamam speciālistam, lai viņš varētu to attīrīt no dažādām ļaunprātīgām programmatūrām. Tas, ko es no viņa dzirdēju pretī, kad viņš uzzināja par manu saziņu ar krāpniekiem, acīmredzot nav rakstīšanas vērts.
Speciālists konstatēja, ka manā datorā darbojas vīrusu programmas: tiklīdz es piekļūstu, piemēram, savai vietējai internetbankai, visi dati, tostarp paroles, kodi un savienojuma nosaukums, automātiski tika automātiski attālināti nosūtīti pa tīklu kādam cilvēkam Lielbritānijā, Ukrainā vai Igaunijā…
Īsāk sakot, tikai pēdējā brīdī man izdevās noķert krāpniekus, kuri jau bija ieskatījušies manā bankas kontā un skaitīja no kreditoriem saņemto naudu. Nataša otrā telefona galā burtiski sašutuma pilnā balsī izsauca dusmas, kad uzzināja, ka viss ir bloķēts un visi ir informēti par ārzemju labvēļu rīcību, kuri “rūpējas” par manu finansiālo stāvokli.
Drošības noteikumi
Man paveicās, bet ļoti bieži latvieši krāpniekus ielaida arī savā internetbankā un ļāva viņiem ņemt aizdevumus.
Mana Latvijas banka man teica: pirmkārt, ja jūs neesat eksperts kriptovalūtu jomā, jums nevar būt 20 000 vai 100 000 eiro virtuālajos makos.
Otrkārt, labi, ka jūs laikus visu bloķējāt un iztīrījāt savu datoru, jo ir viegli uzminēt, kādas būtu bijušas sekas: jūs būtu apzagts ar jūsu atļauju, tāpēc nevienu citu nevarētu vainot.
Ir bijuši gadījumi, kad latvieši šādā veidā ir zaudējuši visus savus ietaupījumus un pēc tam pat bija spiesti pārdot savu dzīvokli un automašīnu, lai atmaksātu aizdevumus.
Galvenais noteikums: ja jums zvana kāds svešinieks un saka, ka esat nopelnījis daudz naudas, nekavējoties pārtrauciet savienojumu. Tā ir mūsu aprakstītā shēma, ar kuras palīdzību starptautiskie krāpnieki darbojas, izmantojot dažādus zvanu centrus un kriptovalūtas struktūras.
Īpaša operācija
Nevar teikt, ka krāpnieki nesodīti krāpj Latvijas iedzīvotājus. Nesen bb.lv rakstīja par to, kā vietējā policija kopā ar Eiropola kolēģiem veica izcili veiksmīgu operāciju.
Pusotrs ducis krāpniecisku zvanu centru ar ļoti gudriem krāpniekiem no Albānijas, Bulgārijas, Gruzijas, Ziemeļmaķedonijas, Igaunijas, Anglijas un Ukrainas, izmantojot dažādas telefona un interneta sakaru sistēmas, attālināti noveda lētticīgus cilvēkus uz interneta platformām, kur viņi rādīja informāciju par neesošām virtuālām bankām ar kriptovalūtām, Viņi rādīja “viltotus” kontu izrakstus ar pasakainām naudas summām eiro un dolāros, pēc tam ar dažādu programmatūru palīdzību iekļuva sarunu biedru tiešsaistes bankās, no tām izņēma katru centu un uz upuru vārda ņēma aizdevumus dažādās, parasti Baltijas valstu kredītiestādēs.
Saskaņā ar Latvijas Valsts policijas datiem valstī jau ir vairāki desmiti krāpnieku upuru (lai gan, iespējams, ka to ir vairāk), un, pēc provizoriskām aplēsēm, kopējais latviešiem nodarītais kaitējums ir aptuveni 55 000 eiro, bet, ja skatās plašāk visā ES teritorijā, šis skaitlis ir daudz lielāks.
Saskaņā ar policijas sniegto informāciju aizdomās turamie ir organizētu starptautisku noziedzīgu grupējumu dalībnieki, kas iesaistīti īpaši veikli krāpnieki, kuri parasti iesaistīti ieguldījumu krāpšanā un kriptovalūtas operācijās.
Krāpnieki lieliski zina, kā runāt ar potenciālajiem upuriem, jo bieži vien viņi jau iepriekš ir izgājuši īpašus psiholoģijas kursus, lai pārliecinātu pat visneuzticīgāko sarunu biedru.
Saskaņā ar izmeklētāju sniegto informāciju kopš 2016. gada no šī noziedzīgā grupējuma darbībām ir cietuši simtiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē. Kopējie nodarītie zaudējumi tiek lēsti aptuveni 50 miljonu eiro apmērā par ceturksni.
Izmeklēšana šajā lietā sākās 2018. gadā, un pašlaik ar Eiropola atbalstu tā tiek veikta septiņās valstīs.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.