XXI gadsimta mēris ir sasniedzis Latviju: sintētiskās narkotikas, kas ir bīstamākas par heroīnu

Pirms dažiem gadiem dažādas speciālās struktūras, kas Afganistānā veica visdažādākās “misijas”, ar lepnumu ziņoja, ka tām izdevies sakaut šīs valsts lielāko ļaunumu – opija magoņu audzēšanu un to tirdzniecību uz ārzemēm. Taču arvien vairāk ekspertu no Eiropas un bijušās Padomju Savienības apgalvo, ka priecāties nav par ko un noteikti ir pāragri, jo “tukšas vietas nav” un sen zināmos opiātus ir nomainījušas sintētiskās narkotikas, kas ir daudz bīstamākas.

Pietiek pateikt, ka sintētiskās narkotikas ir slikti izpētīts ļaunums, atkarība no tām ir ātrāka nekā no opiātiem, tās ir spēcīgākas, un no tām ir grūtāk atbrīvoties nekā no heroīna.

Bet Latvijā “sintētika” ir pārplūdusi ar galvu, un, kas ir īpaši briesmīgi, tā ir visvairāk izplatīta jauniešu vidū. “TODAY” korespondents sarunājās ar Vjačeslavu Šellaru, vienu no autoritatīvākajiem speciālistiem cīņā pret atkarībām Latvijā. Viņš ir psihologs un ekskursants – cilvēks, kurš pats agrāk lietoja narkotikas, bet spēja atmest un tagad izmanto savu pieredzi, lai palīdzētu citiem atbrīvoties no atkarības. Viņš lietoja opiātus apmēram 15 gadus, bet jau ceturtdaļgadsimtu ir tīrs.

Lūk, ko autoritatīvi eksperti saka par sintētiskajām narkotikām. Mūsdienās visizplatītākās narkotikas ir nevis sen zināmā marihuāna, hašišs, kokaīns vai heroīns, bet gan sintētiskās, tā sauktās “dizaineru” narkotikas: “Meow”, “Mef”, “Bath Salts” un citas, kurām ir daudz nosaukumu (tikai to uzskaitījums aizņemtu vairāk nekā vienu avīzes lapu).

Dizaineru narkotikas – psihoaktīvās vielas – klusi izplatās pa visu pasauli caur jebkurām robežām, jo robežsargi tās vienkārši nespēj identificēt un atklāt: teiksim, automašīnā ved kādu dīvainu pulveri, kas dokumentos norādīts kā “vannas sāls”, vitaminizēta pārtikas piedeva vai mēslojums piemājas dārzam. Un kā tajā pašā kontrolpunktā noskaidrot, ka patiesībā tā ir kārtējā jaunā sintētiskā narkotika? To nevar identificēt ar parastajām metodēm, piemēram, kokaīnu, heroīnu, marihuānu, hašišu. TIRP, alfa-MPV, JWH (jeb “Šokolāde”), 2C-B, DMT un mefedrons izskatās vai nu kā pulveris, kas līdzinās parastajai sālim, vai ir pieejami tabletēs, kas līdzinās drošākajiem aptiekas vitamīniem. Daudzu sintētisko narkotiku sastāvs zinātniekiem ir noslēpums, jo tās, pirmkārt, ir nesen nonākušas apritē, un, otrkārt, tās pastāvīgi mainās – burtiski katru dienu parādās jaunas.

Ko viņiem ir izdevies noskaidrot: daudzas sintētiskās narkotikas, spēcīgi iedarbojoties uz nervu sistēmu, gandrīz nekavējoties izraisa atkarību, no kuras patstāvīgi atbrīvoties ir ārkārtīgi grūti (gandrīz neiespējami!). No jaunas modes vielas patēriņa, kas bieži vien tiek maskēta kā tabakas aizstājējs vai “drošs marihuānas analogs” (tas viss tiek atklāti pārdots legālos jauniešu veikalos, piemēram, Nīderlandes “coffeeshops”). Laika gaitā lietotājs piedzīvo pilnīgu personības degradāciju, apstājas attīstība, strauji veidojas psihiska atkarība – pieaug devas un lietošanas biežums. Sintētisko narkotiku iedarbība izraisa daudzus centrālās nervu sistēmas un psihiskās darbības traucējumus.

Tagad gan ES, gan bijušajā Padomju Savienībā ir palielinājies atkarību un nāves gadījumu skaits, ko izraisījušas sintētiskās psihoaktīvās vielas, kuras tautā, biežāk pusaudžu vidū, dēvē arī par “dizaineru” vielām.

Sintētiskās narkotikas tiek izgatavotas, sajaucot dažādus ķīmiskus elementus, un tās tiek pārdotas modernos un stilīgos dizaina iepakojumos, bagātinātas ar spilgtām pievilcīgām smaržām un patīkamiem aromātiem. “Sintētika” ātri izraisa spēcīgu atkarību un negatīvi ietekmē visas organisma sistēmas. Sintētika ir pieejama gandrīz ikvienam, jo ir viegli izgatavojama un tās sastāvdaļas ir salīdzinoši lētas. Tās ir grūti noteikt lietotāja asinīs – atšķirībā no sen zināmajām dabiskajām narkotikām. Atkarībā no to sastāva dizainera narkotikām ir atšķirīga ietekme uz psihi un ķermeni. Dažas no tām liek cilvēkam ātrāk domāt un ātri uzmundrināties. Viņam nav vajadzīgs miegs un ēdiens, viņš divdesmit četras stundas skrien apkārt bez atpūtas. Tomēr pēc tam cilvēks sāk ciest no kaut kā tāda, ka pat vissmagākā depresija viņam šķiet vismazākais no iespējamajiem ļaunumiem.

– Sintētiskie līdzekļi ir daudz bīstamāki nekā sen zināmais dabīgais produkts – opiāti,” saka Shellar. – Kad tirgū pārsvarā bija pieejams heroīns, nāves gadījumu no pārdozēšanas bija mazāk, bet tagad nāves gadījumu no sintētisko vielu lietošanas ir vairāk. Es runāju kā cilvēks, kas strādā atkarību profilakses jomā – priekšplānā, pastāvīgi sazinoties ar lietotājiem. Esmu pārsteigts, dzirdot, ka sintētiskās vielas ir mazāk kaitīgas nekā opiāti. Tas rada lielāku atkarību un to ir grūtāk atmest.

– Es nesaku, ka ir pienācis laiks atgriezt opiātu tirdzniecību no Afganistānas,” turpina Šellars. – Es saku, ka jauniešu izglītības un intelektuālās attīstības līmenis kopumā ir krities. Jaunieši, audzināti ar sīkrīkiem un sociālajiem tīkliem, nedomā un neanalizē, kas viņiem tiek piedāvāts, kādā aizsegā, ar kādu mērķi un kādas varētu būt kārtējā modes kāpuma sekas. Esmu pārliecināts, ka ir svarīgi cilvēkus informēt un izglītot. No otras puses, es apzinos, ka kapitālistiskās sabiedrības uzdevumi ir atšķirīgi: ir svarīgi radīt patēriņa tirgu, pēc iespējas ātrāk radīt cilvēkiem atkarību no narkotikām un noturēt viņus pie patēriņa ilgu laiku. Patērētāju tirgu ir vieglāk izveidot, maldinot cilvēkus. Kurš jebkad ir iedomājies skolās rīkot nodarbības par narkotikām, atkarību un dzīvi bez tām? Kā pusaudzis var saprast, ka narkotikas nav viņa ceļš? Un cilvēkiem, kas ir pie varas, vajadzētu padomāt: kāpēc ir arvien vairāk jauniešu, kuri ir nelaimīgi šajā pasaulē un meklē izeju no tās ar noteiktu vielu palīdzību?

Tajā pašā Rīgā (vai pat internetā) ir daudz dīvainu koši krāsainu veikalu ar dažādām “garšvielām”, kaut kādiem tabakas vai marihuānas aizstājējiem. Patiesībā tie piedāvā sintētiskās narkotikas, gluži tāpat kā dažādās citās Eiropas valstīs. Un šo veikalu klienti pārsvarā ir jaunieši. Un galu galā “sintētika” pat mikrodozēs ātri noved pie pilnīgas trakulības,” uzsver speciālists.

Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.

Related posts

No pirmdienas kampaņā bez maksas varēs apmeklēt treniņus ap 90 sporta un fitnesa klubos

Kā populārais TV šovs “Ekstrēmās māju pārvērtības” vairākām ģimenēm sabojāja dzīvi

Kad varam gaidīt Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljona atvēršanu?

Šī vietne izmanto sīkfailus, lai uzlabotu jūsu pieredzi. Mēs pieņemam, ka jūs ar to piekrītat, bet jūs varat atteikties, ja vēlaties. Lasīt vairāk