Zinātnieki pierāda, ka vilki var veidot saikni ar cilvēkiem

Tikai nedaudzi dzīvnieki izrāda tik lielu mīlestību un uzticību kā suņi. Taču šis pētījums sniedz pierādījumus, ka tāda pati pieķeršanās var attīstīties arī vilkiem.

Lai gan iepriekšējos darbos bija izteikti līdzīgi pieņēmumi, nebija daudz pētījumu par vilku un cilvēku pieķeršanos, un rezultāti bija atšķirīgi. Šajā gadījumā pētnieku grupa vēlējās izmantot standartizētu pieeju, kurā testa grupa suņu un vilku tika audzināta vienādos apstākļos no dzimšanas.

Pirms 40 000 līdz 15 000 gadiem suņi tika pieradināti no šobrīd izmirušām vilku sugām, un pētnieki uzskata, ka viņu iegūtie rezultāti var parādīt jaunu gaismu par to, kuras īpašības attīstījās pieradināšanas laikā un kuras pastāvēja jau sākotnēji.

“Iespējams, ka vilkiem, kas izrādÄ«ja pieÄ·erÅ¡anos cilvēkiem, bija selektÄ«vas priekÅ¡rocÄ«bas suņu pieradināšanas sākumposmā,” apgalvo etoloÄ£e un vadošā autore KristÄ«na Hansena Vita (Christina Hansen Wheat) no Stokholmas Universitātes Zviedrijā.

PētÄ«jumā tika pētÄ«ta 12 Aļaskas haskiju un 10 Eiropas pelēko vilku (Canis lupus) reakcija un uzvedÄ«ba tā sauktajā “DÄ«vainu situāciju testā”, kas ir standarta zinātnisks tests, ko sākotnēji izmantoja bērniem, lai novērtētu pieÄ·erÅ¡anos saviem aizbildņiem, un pirms 20 gadiem tika pielāgots suņiem (un Å¡ajā gadÄ«jumā vilkiem). Suņus un vilkus audzināja apmācÄ«ti aprÅ«pētāji vecumā no 10 dienām lÄ«dz 23 nedēļām, un tiem veica aptuveni 15 minÅ«Å¡u ilgu eksperimentu.

Vilki un suņi

Galvenā vilku un suņu aprÅ«pētāja pārmaiņus ar nepazÄ«stamu suņu mātÄ«ti ienāca un iznāca no istabas un mijiedarbojās ar dzÄ«vniekiem, gan aktÄ«vi spēlējoties, gan, ja dzÄ«vniekam bija noskaņojums, glāstot tos. Tāpat kā suņi, arÄ« vilki izrādÄ«ja lielāku pieÄ·erÅ¡anos un pavadÄ«ja vairāk laika, sveicinot pazÄ«stamu cilvēku un veidojot vairāk fizisku kontaktu. “Bija pilnÄ«gi skaidrs, ka vilki, tāpat kā suņi, dod priekÅ¡roku pazÄ«stamam cilvēkam, nevis sveÅ¡iniekam,” saka Hansens VÄ«ts. – Taču, iespējams, vēl interesantāk bija tas, ka, lai gan suņus testa situācija Ä«paÅ¡i neietekmēja, vilkus tā aizrāva.”

SalÄ«dzinot ar suņiem, vilki, saskaroties ar sveÅ¡iniekiem, izrādÄ«ja vairāk stresa un baiļu izraisÄ«tu uzvedÄ«bu, tostarp staigāšanu turp un atpakaļ, piekukukuļoÅ¡anu un astes sakniebÅ¡anu. Å Ä« uzvedÄ«ba sakrita ar sveÅ¡inieka ienākÅ¡anu telpā un tad, kad sveÅ¡inieks un vilks atradās telpā bez pazÄ«stamā cilvēka. Tomēr, kad pazÄ«stamā persona atgriezās telpā, Å¡Ä« uzvedÄ«ba kļuva mazāk izteikta. Citiem vārdiem sakot, Å¡Ä·ita, ka pazÄ«stamā persona darbojas kā sava veida “sociālais buferis” vilkam.

Zinātnieki turpina pētīt, ar ko suņi un vilki ir un ar ko nav līdzīgi, mēģinot izprast to evolūcijas vēsturi, taču izrādās, ka ir dažas būtiskas līdzības saistībā ar saikni ar cilvēkiem. Tomēr atšķirības norāda uz jomām, kas tiks pētītas turpmākajos pētījumos.