Pie Ministru kabineta ēkas otrdien, 21. novembrī, plkst. 13 notiks klusais protests veco mežu aizsardzībai Latvijā, pastāstīja protesta iniciatīvas “100 kailcirtes” pārstāvis Jānis Balodis.
Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) plāniem izcirst vecos mežus, iniciatīva “100 kailcirtes” aicina uz veco mežu aizstāvības protestu.
Balodis skaidro, ka protesta mērķis ir atgādināt valdībai, ka vecie meži ir Latvijas dabas daudzveidības pamats, kas joprojām tiek iznīcināts.
Viņš uzsver, ka laika posmā no 2017. līdz 2022.gadam ir izcirsti vairāk nekā 9000 hektāru aizsargājamu meža dzīvotņu jeb tieši tik liela teritorija, cik aizņem Juglas, Mežciema, Purvciema, Teikas, Dārzciema, Ķengaraga, Maskavas priekšpilsētas, Pļavnieku, Rumbulas un Škirotavas apkaimes kopā ņemtas.
Vienlaikus piketa mērķis ir vērst uzmanību uz KEM aplamo apgalvojumu, ka vecu mežu izciršana, aizstājot tos ar jaunaudzēm, veicinās oglekļa piesaisti, jo atbilstoši pētījumiem, veco mežu nocērtot, tajā piesaistītais ogleklis agri vai vēlu nonāk atpakaļ atmosfērā, turpinot veicināt klimata pārmaiņas, bet jaunais mežs to nespēs piesaistīt atpakaļ, kamēr vien pats nebūs kļuvis vecs.
Protestu rīko iniciatīva “100 kailcirtes” un atbalsta Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, biedrība “Zaļā brīvība”, Pasaules Dabas fonds un biedrība “Fridays for Future Latvia”.
Jau vēstīts Tiesību aktu portālā (TAP) novembra sākumā tika publiskots aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts.
Tostarp tajā minēts, ka, mērķtiecīgi un ilgtspējīgi veidojot mežaudžu struktūru un to noturību, ir iespējams palielināt oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, veicināt koksnes izmantošanu būvniecībā, kā arī biomasas izmantošanu enerģētikā.
Tāpat plāna projektā atzīmēts, ka mazproduktīvu audžu nomaiņa veicina CO2 piesaistes palielināšanos, kā arī vecina ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, nodrošina teritorijas ekonomiskās vērtības pieaugumu un iespējas iegūt augstvērtīgāku koksnes materiālu. Pasākuma īstenošanai ir piemērotas platības, kas atbilst neproduktīvu audžu statusam atbilstoši Meža likumam.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) novembra sākumā intervijā Latvijas Radio pauda, ka klimata mērķu sasniegšanā ir jārod balansu starp dabas daudzveidību, klimata mērķiem, vidi, kā arī ir jāievēro tautsaimniecības un sabiedrības intereses. “Neviens neplāno vienkārši izcirst vecus mežus tāpat vien. Tas ir absurdi,” sacīja ministrs.
Vienlaikus Melnis prognozēja, ka visas iesaistītās puses ar gala lēmumu nebūs pilnībā apmierinātas. “Šaubos, ka mēs spēsim apmierināt visu pušu intereses un visi būs laimīgi. Labākajā gadījumā visi būs nedaudz neapmierināti ar mūsu balansu, jo viedokļi ir fundamentāli pretēji,” teica Melnis.
Savukārt novembra vidū Melnis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” pauda, ka veco mežu izciršana nav vienīgais plāns klimata mērķu sasniegšanai.
Viņš skaidroja, ka vēl bez veco mežu izciršanas plānā ir arī citi veidi emisiju mazināšanai. Piemēram, transportlīdzekļu jomā, kur ministrija saskata variantus elektrotransportlīdzekļu iegādes palielināšanā pašvaldībām un uzņēmējiem. Tāpat, pēc ministra teiktā, būs jāturpina māju siltināšanas veicināšana, kā arī kokmateriālu izmantošanas veicināšana māju būvniecībā, tādējādi iekapsulējot kokā jau uzkrātās emisijas.
Tāpat Melnis teica, ka saistībā ar šo plāna punktu vēl būs jāiegulda darbs, gan sadarbojoties ar vides organizācijām, gan Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju, jo vērā jāņem vairāki aspekti.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
