Rosinātais transportlīdzekļa vadītāja tiesību izmantošanas aizliegums, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu virs 31 kilometru stundā (km/h), primāri attiektos uz personām, kas izdarījušas ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumus vairākkārt, atzīst Valsts policija.
9.decembrī Ceļu satiksmes drošības padomē izskanējušais priekšlikums par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, paredzot tiesību atņemšanu transportlīdzekļa vadītājiem, kuri pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu par vairāk nekā 31 km/h, raisījis dažādus viedokļus sabiedrībā, kā arī šķietamu ideju, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesības tiks atņemtas ikvienam vadītājam, kas pārsniegs minēto ātrumu.
Precizējot izskanējušo informāciju, policijā norādīja, ka šie iespējamie grozījumi, kas aizvien vēl ir tikai projekts, paredzētu, ka autovadītāja tiesību izmantošanas aizliegums uz noteiktu laiku būtu kā papildu soda mērs, un primāri attiektos tieši uz personām, kurām jau iepriekš ir fiksēti būtiski atkārtoti CSN pārkāpumi.
Proti, policists, apturot atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju, izvērtēs gan pārkāpēja, gan pārkāpuma raksturojošos apstākļus, kā arī atkarībā no pārkāpuma izdarīšanas vietas varētu piemērot atbilstošāko sodu.
Veicot šādus grozījumus Ceļu satiksmes likumā, par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 km/h tiktu nodrošināta iespēja piemērot tiesību izmantošanas aizliegumu uz trīs mēnešiem.
Neskatoties uz to, ka jau patlaban paredzēta atbildība par ātruma pārsniegšanu virs 30 km/h, statistika liecina, ka tā ir nepietiekama, lai uzlabotu to autovadītāju uzvedību ceļu satiksmē, kuri atkārtoti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi pakļaujot lielam riskam gan savu, gan apkārtējo satiksmes dalībnieku dzīvību.
“Ceļu satiksmes drošība skar ikvienu satiksmes dalībnieku neatkarīgi no tā statusa, taču jāatzīst, ka aizvien ir daudz tādu transportlīdzekļu vadītāju, kuri turpina rupji pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Policijas ieskatā šā brīža situācija ceļu satiksmes drošības jomā attiecībā pret transportlīdzekļu vadītāju izdarītajiem pārkāpumiem ir neapmierinoša. Lai veicinātu vadītāju ceļu satiksmes noteikto prasību ievērošanu, policija un Iekšlietu ministrija uzskata, ka ir jāveic izmaiņas administratīvo sodu sistēmā,” norādījis VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Tāpat administratīvās atbildības likumā patlaban ir izslēgta soda apmēra noteikšana atkarībā no tā, vai pārkāpums ir izdarīts pirmo reizi vai atkārtoti. Līdz ar to policija pārskatīja jau esošo sodu sistēmu par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem un attiecīgi tika izstrādāts likuma grozījumu projekts, kas paredz, ka personām, kuras noteiktā laikā atkārtoti pārkāpj CNS, pie pārkāpuma izdarīšanas atkārtotības varētu palielināt sankciju un nodrošināt soda individualizāciju.
Papildinot iepriekšminēto, šāds piedāvājums iespējamiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā balstīts uz iegūtiem faktiem Valsts policijas 2020.gada pētījumā, kā 2021.gada Eiropas Parlamenta (EP) ziņojumā par Eiropas Savienības ceļu satiksmes drošības politiku. EP cita starpā ir aicinājis dalībvalstis piemērot stingrus sodus, lai atturētu no ātruma pārsniegšanas.
Tāpat Pasaules Veselības organizācijas publikācijā “10 Facts about road safety” (10 fakti par ceļu drošību) ir būtiski izceļams fakts, ka, palielinoties vidējam ātrumam, palielinās arī ceļu satiksmes negadījumu risks un to seku smagums, tajā skaitā cietušo un bojāgājušo skaits.
Nosakot ceļu satiksmes smaguma pakāpi, secināts, ka cēloniskā sakarā tā ir tieši saistīta ar ātrumu. Līdz ar vidējā ātruma palielināšanos 1% apmērā par 4% palielinās arī letālu negadījumu risks.
Piemēram, ceļu satiksmes negadījumā mazaizsargātākajam ceļu satiksmes dalībniekam – gājējam, kuru notriec vieglā automašīna ar ātrumu 65 km/h, ir vairāk nekā četras reizes lielāks bojāejas risks nekā tad, ja šī vieglā automašīna brauktu ar ātrumu 50 km/h.
2020.gadā Valsts policija veica pētījumu par atkārtotiem ātruma pārkāpumiem ceļu satiksmē. Pētījuma rezultātā tika iegūti dati par 592 personām, kuras laika periodā no 2019.gada jūnija līdz 2020.gada maijam ir vismaz divas reizes pārkāpušas atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 31 km/h.
Tāpat 2021.gadā Valsts policija veica pētījumu par iepriekš atlasītām 592 personām, lai iegūtu datus par to, vai gada laikā pārkāpēju uzvedība uz ceļa ir mainījusies, vai personas turpina smagi pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu, vai šīm personām ir arī citi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi.
Gada laikā 11% jeb 64 personām no visas izlases ir iestājies liegums vadīt transportlīdzekli, no tiem 14% jeb deviņos gadījumos liegums iestājies atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu dēļ. Kopumā gada laikā no 592 personām 56% vadītāju tāpat kā iepriekšējā periodā turpināja pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus.
Analizējot tieši ātrum pārkāpējus, no 330 personām, kuras pārkāpušas ceļu satiksmes noteikumus, atļauto braukšanas ātrumu gada laikā ir pārkāpuši 77% vadītāju. No visas izlases grupas ātruma pārkāpēji veido 41%. Kopumā minētās 254 personas ir pārkāpušas atļauto braukšanas ātrumu 404 reizes.
Savukārt atļauto braukšanas ātrumu virs 31 km/h ir pārkāpuši 46% no visiem ātruma pārkāpējiem, kuri kopumā atļauto braukšanas ātrumu virs 31 km/h pārkāpuši 136 reizes. Vēl 16% pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu divas reizes, un viena persona – trīs reizes.
Toreiz secināts, ka 20% no visas izlases nav mainījuši savus ieradumus un turpina smagi pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu. Turklāt kopā gada laikā vadītāji no pētāmās grupas ir iekļuvuši 67 ceļu satiksmes negadījumos.
