Oktobra vidÅ« LuksemburgÄ notika EnerÄ£Ätikas ministru padomes sanÄksme, kuras laikÄ panÄkta vienoÅ¡anÄs par priekÅ¡likumu veikt Eiropas SavienÄ«bas (ES) elektroenerÄ£ijas tirgus modeļa izmaiÅas, informÄja Klimata un enerÄ£Ätikas ministrijÄ (KEM).
MinistrijÄ norÄda, ka enerÄ£ijas cenu straujie lÄcieni 2022.gadÄ parÄdÄ«ja, cik lielÄ mÄrÄ patÄrÄtÄji un rÅ«pniecÄ«bas nozares ir pakļautas riskam, un cik maz esam noturÄ«gi pret enerÄ£ijas cenu svÄrstÄ«bÄm. TobrÄ«d, lai mazinÄtu ietekmi uz mÄjsaimniecÄ«bu budžetu un risinÄtu enerÄ£Ätikas krÄ«zes tÅ«lÄ«tÄjas sekas, ES dalÄ«bvalstÄ«s, tostarp LatvijÄ, tika Ä«stenoti dažÄdi Ä«stermiÅa atbalsta pasÄkumi.
Vienlaikus ES dalÄ«bvalstis jau pÄrn, reaÄ£Äjot uz situÄcijas attÄ«stÄ«bu, uzsvÄra nepiecieÅ¡amÄ«bu pÄc ilgtermiÅa stratÄÄ£iskiem soļiem elektroenerÄ£ijas tirgus modeļa uzlaboÅ¡anai.
Reformas mÄrÄ·is ir nodroÅ¡inÄt, lai elektroenerÄ£ijas cenas bÅ«tu mazÄk atkarÄ«gas no nestabilajÄm fosilÄ kurinÄmÄ cenÄm, pasargÄt patÄrÄtÄjus no cenu lÄcieniem, paÄtrinÄt atjaunojamo energoresursu izmantoÅ¡anu, kÄ arÄ« uzlabot patÄrÄtÄju aizsardzÄ«bu.
Latvija pozitÄ«vi vÄrtÄ mÄrÄ·tiecÄ«gu tirgus modeļa reformu, kas galvenokÄrt pielÄgo elektroenerÄ£ijas tirgu atjaunojamo energoresursu (AER) Ä«patsvara palielinÄÅ¡anai. Latvija kopumÄ atbalsta priekÅ¡likumu un atzÄ«st, ka ir nepiecieÅ¡ams uzlabot esoÅ¡o regulÄjumu, lai panÄktu enerÄ£ijas cenu stabilitÄti.
SaistÄ«bÄ ar atslÄgÅ¡anos no Krievijas-Baltkrievijas energosistÄmÄm Latvija ir panÄkusi sev elastÄ«gu pieeju regulÄjumÄ. Pie sinhronizÄcijas projekta ar pÄrÄjo Eiropu Baltijas valstis cieÅ¡Ä sadarbÄ«bÄ ir strÄdÄjuÅ¡as jau ilgÄk nekÄ 10 gadus. Baltijas valstis ir veikuÅ¡as nozÄ«mÄ«gus pasÄkumus paÄtrinÄtai sinhronizÄcijai ar pÄrÄjo Eiropas tÄ«klu, kas jÄpabeidz lÄ«dz 2025.gada februÄrim.
KEM norÄda, ka projekta veiksmÄ«ga Ä«stenoÅ¡ana Å¡obrÄ«d prasa lielu iesaistÄ«Å¡anos un neatlaidÄ«gu darbu no visÄm pusÄm. Viens no jautÄjumiem, kas saistÄ«ts ar gatavoÅ¡anos sinhronizÄcijai ar kontinentÄlo Eiropu ir atbilstoÅ¡as frekvences rezerves jaudas lÄ«meÅa nodroÅ¡inÄÅ¡ana, ko vÄsturisku iemeslu dÄļ nodroÅ¡ina elektrotÄ«kla darbÄ«ba sinhronÄ režīmÄ ar Krievijas un Baltkrievijas energosistÄmÄm.
Lai varÄtu attÄ«stÄ«t savu rezervju tirgu un savienojumu ar kontinentÄlo Eiropu, Baltijas valstis uz noteiktu laiku tiks atbrÄ«votas no dažu regulu un direktÄ«vu prasÄ«bÄm, kas attiecas uz esoÅ¡ajiem rezervju tirgiem. Å Ä« juridiskÄ skaidrÄ«ba ļaus Latvijai un abÄm kaimiÅvalstÄ«m garantÄt pietiekamas frekvences rezerves un izvairÄ«ties no ÄrkÄrtÄjiem rezervju tirgus cenu lÄcieniem, kÄ arÄ« garantÄt stabilu Polijas un Baltijas elektroenerÄ£ijas sistÄmu darbÄ«bu.
Vienlaikus ministru padome vienojÄs, ka dalÄ«bvalstis veicinÄs elektroenerÄ£ijas pirkuma lÄ«gumu ievieÅ¡anu, atceļot nepamatotus Å¡Ä·Äršļus un nesamÄrÄ«gas vai diskriminÄjoÅ¡as procedÅ«ras. EnerÄ£ijas pirkuma lÄ«gums (PPA) ir ilgtermiÅa lÄ«gums, saskaÅÄ ar kuru komersants piekrÄ«t pirkt elektroenerÄ£iju tieÅ¡i no atjaunojamÄs enerÄ£ijas ražotÄja.
TÄpat padome vienojÄs – ja elektroenerÄ£ijas ražoÅ¡anas projektiem, kam daļu no finansÄjuma veido valsts atbalsts, noteiktos gadÄ«jumos izmanto tÄ saukto cenu starpÄ«bas lÄ«gumu. Å Äds lÄ«guma veids attiektos uz elektroenerÄ£ijas ražoÅ¡anas projektiem, kuru pamatÄ ir vÄja, saules, Ä£eotermÄlÄ enerÄ£ija, hidroenerÄ£ija un kodolenerÄ£ija, lai nodroÅ¡inÄtu paredzamÄ«bu un noteiktÄ«bu.
Ministru padomes sÄdÄ piedalÄ«jÄs arÄ« Ukrainas enerÄ£Ätikas ministrs, iepazÄ«stinot ar aktuÄlo situÄciju enerÄ£Ätikas nozarÄ UkrainÄ, dalÄ«bvalstis pauda atbalstu Ukrainai, izklÄstot jau paveikto un plÄnoto valstu rÄ«cÄ«bu. SÄdes laikÄ tika pÄrrunÄti arÄ« citi bÅ«tiski jautÄjumi – dalÄ«bvalstu gatavÄ«ba ziemas sezonai, “Balticconnector” situÄcija, kÄ arÄ« paÅ¡reizÄjÄ situÄcija saistÄ«bÄ ar dalÄ«bvalstu NacionÄliem enerÄ£Ätikas un klimata plÄniem.
Latviju sanÄksmÄ pÄrstÄvÄja KEM valsts sekretÄre LÄ«ga Kurevska.
Ja esat atklÄjis pareizrakstÄ«bas kļūdu, lÅ«dzu, paziÅojiet mums, izvÄloties Å¡o tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.